“Pagājušotrešdien putni ieradās. Mūsu pusē nemaz nav tik maz ezeru, arī Gauja netālu, bet gulbji izvēlējās pļavu,” stāsta liepēnietis Edgars Ivanovs. Gulbjus visu šo laiku redzēja ikviens, kurš brauca
pa ceļu Liepa – Mārsnēni. “Kamēr laiks bija pavasarīgs, priecājāmies par gulbjiem, taču kļuva aizvien aukstāks un peļķi jau pārklāja ledus. Bet gulbji projām nelido. Dažs paceļas spārnos, izmet līkumu un atgriežas,” vērojumos dalās Edgars un uzsver, ka ne tikai viņš uztraucies, kā gulbji izdzīvos. Viņš redzējis, kā kāds taksometrs piebrauc ceļa malā un braucējs uz peļķes pusi aiznes maisu ar barību. Daudzi garāmbraucēji piestāj, lai nofotografētu cēlos putnus. “Putni saprot, ka atlidojuši par agru. Vienīgi atliek cerēt, ka tīruma peļķē tie atrod ko ēdamu,” domās dalās liepēnietis un atceras, ka šajā vietā pavasaros parasti izveidojas peļķe. Agrākos gados te apmetušās pīles, kaijas, bet gulbji pirmoreiz. Lai saprastu, kā palīdzēt gulbjiem, Edgars sazinājies ar ornitologu Mārci Tīrumu. Viņš atbildē nomierina ikvienu. “Tie ir ziemeļu gulbji, tie pieraduši pie šādiem apstākļiem pavasarī. Cilvēkam pēc savām sajūtām liekas, ka putniem ir ļoti grūti. Ja ūdens sāks aizsalt, putni aizlidos uz citu vietu. Pavasaros un rudeņos šie gulbji parasti atpūšas un barojas ūdens peļķēs uz lauka, ēd graudaugu asnus un citus zaļumus. Iztraucējot gulbjus, tiks nodarīta vēl lielāka skāde. Vienīgais,
kā var palīdzēt , graudaugu laukā attīrīt no sniega kādu lielāku laukumu. Ziemeļi gulbji
nav pieraduši pie cilvēka (maizi īsti neēd), tāpēc piebarot arī ir pagrūti. Pēc dažām dienām atkal būs silts laiks un viss nostāsies savās vietās,” skaidro ornitologs. Viņš arī uzsver, ka “patiesībā patlaban daudz grūtāk klājas mazajiem gājputniem, kam vēl grūtāk šādos apstākļos atrast barību – cīruļiem, strazdiem, ķīvītēm”. Edgars Ivanovs ir priecīgs gan par gulbjiem pie mājas, gan to, ka skaistajiem putniem aukstais laiks nekaitē. Sarmīte Feldmane
Komentāri