Dzērbenes pagastā vairākas sievietes radušas risinājumu brīvā laika pavadīšanai. Dāmas, ja vien iespējams, dodas čigānos uz visām pagastā svinētām kāzām. Dzērbeniete Vaira Taujinska stāsta, ka pirmajā reizē ar vairākām sievām čigānos devušās, jo palūdzis kāds paziņa. Pēc tam radusies doma – kāpēc gan to nedarīt biežāk? “Tagad, ja padzirdam, ka Dzērbenē tiek svinētas kāzas, pošamies un esam klāt. Esam speciāli sagatavojušas apdziedamās dziesmas, sapošamies, kā jau iedamas čigānos, un vienmēr līdzi ņemam labu garastāvokli. Iepriekš arī noprasām, cik mūsu dziesmas drīkst būt pikantas, jo ne katra publika un ne katrs jaunais pāris sapratīs draiskākās dziesmas, bet lielākoties jau jaunlaulātie čigānu izdarībām ļaujas,” saka dzērbeniete un teic, ka pērn pagastā par piecām kāzām vairāk nav bijis, taču atklāj, ka nu jau gatavas doties arī ārpus pagasta un novada robežām. Pavisam nesen bijušas čigānos uz Murjāņiem. “Mēs to nedarām naudas dēļ. Tā ir izklaide lauku sievām. Ko tad katru dienu mājās bez savas saimniecības un ikdienas pienākumiem redzi? Turklāt laukos nav paradumu vienam pie otra staigāt ciemos. Tad nu šī ir reize, kad sazvanāmies, padarām pa dienu visus darbus un uz vakarpusi esam gatavas iziešanai no mājas. Jāteic, ka uz Murjāņiem braucām pie pavisam svešiem cilvēkiem. Viena no mūsu pulciņa bija internetā ielikusi, ka labprāt dodamies uz kāzām čigānos, un tā nu mūs uzaicināja. Jāteic, ka tas jau arī savā veidā liecina, kā pamazām zūd latviešu kāzu tradīcijas. Savulaik, kad laukos precējās, kaimiņiem bija svēta lieta saposties un doties čigānos. Tagad vai nu cilvēku nav, vai kāds cits iemesls, bet čigānos iešana kāzās pamazām sāk izzust,” viedokli pauž dzērbeniete. Liene Lote Grizāne
Komentāri