Tuvākā pusgada laikā bezdarbnieku skaits turpinās sarukt, reģistrētā bezdarba līmenim pakāpeniski pietuvojoties viencipara skaitlim, vietnē “Makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Jau ziņots, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā marta beigās bija 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, un tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā februārī, informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Centrālās bankas ekonomists norādīja, ka tautas skaitīšanas dati vēl nav atspoguļoti reģistrētā bezdarba statistikā, tāpēc reģistrētā bezdarba līmenis atbilstoši tautas skaitīšanas rezultātiem ir par aptuveni diviem procentpunktiem augstāks. “Paredzams, ka jaunie tautas skaitīšanas rezultāti ietekmēs arī bezdarba reģionālo sadalījumu. Lielākās korekcijas skars Latgales reģionu, kur vērojama vislielākā iedzīvotāju skaita nesakritība starp tautas skaitīšanas un iedzīvotāju reģistra datiem – gan migrācijas valsts iekšienē, gan starptautiskās migrācijas dēļ. Piemēram, Latvijas Bankas operatīvie aprēķini rāda, ka, Rīgā reģistrētais bezdarbs ir par 1,3 procentpunktiem, Zemgalē par 2,5 procentpunktiem, Vidzemē un Kurzemē par 2,9 procentpunktiem un Latgalē par 5,7 procentpunktiem augstāks,” apgalvo Krasnopjorovs, norādot, ka šiem aprēķiniem ir tikai indikatīvs raksturs un to mērķis nav apšaubīt oficiālo statistiku, bet gan, iespējams, reālistiskāk raksturot šā brīža situāciju, pirms tautas skaitīšanas dati tiks atspoguļoti reģistrētā bezdarba līmeņa aprēķinā. Pēc viņa stāstītā, šī korekcija attiecas tikai uz reģistrēto bezdarbu, bet ne uz faktisko bezdarbu jeb darba meklētāju īpatsvaru. Darba meklētāju īpatsvars Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma ietvaros novērtēts aptaujājot mājsaimniecību izlasi, un iedzīvotāju skaita pārmaiņas to neietekmē. Kopš 2010.gada sākuma līdz 2011.gada beigām darba meklētāju īpatsvars sarucis no 20,5% līdz 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomists uzskata, ka šis samazinājums, noticis uz nodarbinātības kāpuma rēķina, kas vērojams visos statistikas datu avotos, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta, CSP, “Eurostat” u.c. Jau ziņots, ka Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē marta sākumā bija 133 413 bezdarbnieki, bet mēneša beigās – 132 158 bezdarbnieki, tātad bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 1255 cilvēkiem. Martā darbā iekārtojās 5187 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Salīdzinot ar februāri, bezdarba līmenis pazeminājies visos valsts reģionos, taču nedaudz pieaudzis dažās lielākajās pilsētās – Jūrmalā, Rēzeknē un Valmierā, norāda NVA Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups. Marta beigās, salīdzinot ar februāra beigām, gandrīz par 20% palielinājies NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits, kas skaidrojams ar sezonālajām izmaiņām darba tirgū un NVA īstenotās sadarbības ar darba devējiem stiprināšanu un pilnveidošanu, sacīja Vidžups. Zemākais bezdarba līmenis iepriekšējā mēnesī reģistrēts Rīgas reģionā – 8,3%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgalē – 20,3%. Kurzemē bezdarba līmenis martā bija 12,3%, Zemgalē – 13,1% un Vidzemē – 13,4%. No valsts lielākajām pilsētām zemākais bezdarba līmenis martā bija Rīgā – 7,7%, savukārt augstākais bezdarbs vērojams Rēzeknē – 18,8%. Jelgavā bezdarbs martā bija 8,9%, Ventspilī – 9,7%, Valmierā – 10,2%, Daugavpilī – 10,6%, Jūrmalā – 10,7%, Liepājā – 12,7% un Jēkabpilī – 15,1%. NOZARE.LV
Komentāri