Amatā pie Zvārtes ieža nedēļas nogalē pulcējās laivotāji no Latvijas un Lietuvas. Vienā dienā tur notika pat divas sacensības, jo ūdens līmenis atkal bija kāpis un upe ieguvusi pavasarim raksturīgo straujumu.
Vispirms upē devās šīs jomas profesionāļi, sacenšoties Latvijas Kausa 1.posmā airēšanas slalomā. Šiem sportistiem sacensību laikā nav vaļas priecāties par ūdens plūdumi vai garām slīdošo krasta ainavu, jo distancē no svara katra sekunde, pat sekundes simtdaļa.
Sacensību galvenais tiesnesis Aivars Misiņš pastāstīja, ka Amatā sacensības airēšanas slalomā nav rīkotas jau gadus desmit, lai gan savulaik tās bija iecienītas: “Parasti sacentāmies Iecavas upē, bet tagad tur notiek labiekārtošanas darbi, tāpēc nolēmām sacensības sarīkot šeit. Visiem patika, un nākamgad atkal būsim te.”
Kā pirms nedēļas, startējot Igaunijā Baltijas Kausā, arī šoreiz K-1 laivu klasē līderpozīciju noturēja Valmieras airēšanas kluba „Straume” pārstāvis Kaspars Pakers, kurš Amatā bija pārāks par diviem Lietuvas airētājiem, kuri ieņēma otro un trešo vietu. Viņš “Druvai” atzina, ka uzvara nav nākusi viegli, lai to sasniegtu, nopietni treniņi bijuši visu ziemu, kad izturība trenēta slēpojot, bet fiziskā varēšana – svaru zālē: “Sezonai gatavojos nopietni, jo jāaizstāv pērn izcīnītie tituli, jāizcīna jauni. Labi, ka piedalās lietuvieši, tas paaugstina konkurenci, liek vairāk iespringt, jo cīņas ir ļoti sīvas. Rezultātu atšķirības ir sekundes simtdaļās, tāpēc svarīga ir katra nianse. Nepietiek tikai ar fizisko, jāprot lasīt ūdens, tāpēc svarīgi braukt dažādos ūdeņos, kas ļauj justies pārliecinošāk. Katra upe ir citāda, te apstiprinās teiciens, ka vienā upē divreiz neiekāpsi!” Viņš atzina, ka pa Amatu kā vienkāršs braucējs braucot reti, jo pirmajā vietā ir airēšanas slaloms. Pavasarī notiek daudz dažādas sacensības Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, tāpēc atpūtas braukšanai laika neatliek.
“Pirms diviem gadiem, kad bija lielais ūdens, tad nobraucu – bija labi. Kādreiz arī šādas sajūtas nepieciešamas,” atzina K. Pakers.
Starp Latvijas kajakistiem jauniešu konkurencē labāko rezultātu uzrādīja Saimons Burvis no Valmieras Bērnu sporta skolas, kurš nepilnos sešpadsmit gados K-1 laivu klasē U-18 vecuma grupā ieņēma trešo vietu, zaudējot Lietuvas sportistiem.
Kad sportisti sacensības bija beiguši, stafeti pārņēma Latvijas čempionāta ūdenstūrismā dalībnieki, startējot sacensībās “Amata 49”. Vispirms viņi veica nobraucienu posmā no Kārļu HES līdz Zvārtes iezim, pēc tam pie ieža sacentās slalomā. Viņiem distance bija krietni vieglāka nekā sportistiem, tomēr ar precīzu tās veikšanu nemaz tik viegli neveicās. Kopumā piedalījās apmēram simts dalībnieku, dodoties upē ar dažādām laivām – kajakiem, piepūšamajām laivām, smailītēm, katamarāniem.
Kā norādīja sacensību rīkotāji, dalībnieku skaits pēdējos gados ir nostabilizējies, un tieši Amatā vērojama vislielākā aktivitāte, jo tūristiem pavasaris šajā upē ir kā medus maize. Distancē devās visdažādākā vecuma braucēji, startējot vienatnē, divatā, bet galvenais, gūstot prieku no dalības. Kā atzina Guntis no Siguldas, viņam rezultāts neesot svarīgs, galvenais ir kopā būšanas prieks: “Brauciens pa Amatu ir kā robežšķirtne starp ziemu un pavasari. Tagad var teikt, ka pavasaris iestājies. Protams, ka nedaudz jau tas sacensību gars ir, bet ja arī kādus vārtus neizdodas paņemt, par to neskumstu. Ir taču vēl viena iespēja, bet pāri visam jau tomēr ir satikšanās prieks ar domubiedriem.” Sacensībās startēja arī jelgavniece Baiba, kura, kā pati pastāstīja, laivotāju aprindās esot pazīstama arī kā Zaķis: “Baibas ir vairākas, bet Zaķis es esmu viens. Laivotāju vidū ir arī Vilks, un šīs iesaukas radās no multfilmas “Nu, pagaidi!”, tāpēc nevajag jaukt ar tiem zaķiem, ko saprot šodien.” Baiba ir pieredzējusi laivotāja, pirmo reizi Amatā braukusi tieši pirms 40 gadiem. Braukusi dažādos upes līmeņos, jo kā pati saka: “Kas tas par pavasari bez Amatas! Var braukt tāpat, bet patīk arī sacensības. Airēšanas slalomā vairāk paļaujos uz prasmi un pieredzi. Kuram spēks, brauc ar spēku, kuram tā nav – brauc ar māku. Ja nav ne viena, ne otra – brauc pa taisno.” Sarunās bieži izskanēja nākamgad gaidāmā jubilejas sezona, atzīmējot 50 gadus, kopš oficiāli notiek laivošana Amatā. Vīri sirmām galvām un lielu laivošanas pieredzi, pulciņos stāvēdami, atcerējās Amatas braukšanas sākumposmu, cenšoties izskaitļot, vai tiešām pusgadsimts svinams nākamgad, vai laivošana sākusies agrāk vai vēlāk. Jānis Gabrāns
Komentāri