Ar komandas “IBK LN AĶ” dubultuzvaru beigusies Cēsu florbola sezona. Viņi uzvarēja gan regulārajā čempionātā, gan “Cēsu energoceltnieks” kausa izcīņā.
Ja pērn Cēsu novada čempionāts beidzās ar regulārā čempionāta pēdējo spēli, šogad četras labākās komandas turpināja cīņu par firmas “Cēsu energoceltnieks” dāvāto kausu.
Regulārā čempionātā startēja deviņas komandas, un pēc diviem apļiem sarindojās šādi: “IBK LN AĶ” – 45 punkti, “GS Skārdniecība” – 36, “Amata” – 29, “IBK Vanner” – 26, “Olimpic” – 24, “Maribu” – 24, “Union Stars” – 14, “PJVT” – 12, “Cēsu energoceltnieks” – 6.
Pēc tam četras labākās cīnījās par kausu, un pusfināli apliecināja spēku samēru, jo divas spēcīgākās iekļuva finālā. Divas izšķirošās spēles, vispirms par 3.vietu, tad par uzvarētāja kausu bija kā zināmi florbola svētki. Netrūka līdzjutēju, arī laukumā valdīja īsts florbola azarts. Atšķirībā no sezonas citām spēlēm, šoreiz komandas spēlēja pilno florbola laiku 3×20 ar tīro spēles laiku.
Spēlē par bronzas godalgām starp “Amata” un “IBK Vanner” intriga bija līdz pēdējai sekundei. Pēdējā minūtē uz abu komandu vārtiem tika nozīmēti bullīši, ko gan neizdevās realizēt. Bija noraidījumi, un tomēr ar vienu vārtu pārsvaru uzvarēja “IBK Vanner”, gūstot gandarījumu pēc 4.vietas regulārajā čempionātā.
Finālspēlē starp “IBK LN AĶ” un “GS Skārdniecība” līdzvērtīga spēle bija pirmās divas trešdaļas, kas noslēdzās neizšķirti 4:4. Pēdējās 20 minūtēs izpaudās regulārā čempionātā uzvarētāju pārākums, jo komandā “IBK LN AĶ” ir spēlētāji ar virslīgas un 1.līgas pieredzi. Viņi svinēja uzvaru, izcīnot “Cēsu energoceltnieks” kausu.
Regulārā čempionāta rezultatīvākā spēlētāja gods Andrim Rodionovam no “IBK LN AĶ”, kurš nopelnīja 38 rezultativitātes punktus (22 vārti + 16 piespēles). Vēl labāko vidū: Roberts Jakovičs (“Maribu”) – 36 (23+13) un Roberts Visockis (“IBK LN AĶ”) – 33 (12+21).
“GS Skārdniecība” kapteinis Guntis Slaidiņš pēc zaudējuma finālā tomēr bija apmierināts ar komandas sniegumu: “Nospēlējām labi, neskatoties uz to, ka pretinieku rindās bija spēlētāji ar virslīgas pieredzi, kā arī vairums vēl pērn spēlēja 1.līgā. Zelts, protams, būtu labāks, bet sudraba godalgas arī ir labs sasniegums. Paldies treneris Aleksandram Abramovam, kurš mums palīdzēja sezonas otrajā pusē. Viņa devums bija ļoti nozīmīgs.”
Treneris norādīja, ka arī viņam tā bija noderīgs pieredze, iejūtoties trenera lomā, un tieši šāda amatieru līga ir lielisks veids kā to izdarīt.
“Forši, ka puikas grib apgūt ko jaunu. Cenšos pielāgoties viņu līmenim, spēles izpratnei un stilam, tad ar tiem resursiem, kas pieejami, cenšos izdarīt to labāko. Spēlētāji priecīgi, ka palīdzu, treniņos ar degsmi strādā. Ar finālu esmu apmierināts, jo nezaudējām komandai, bet trim spēlētājiem ar virslīgas pieredzi,” atzina A. Abramovs.
Uzvarētāju kapteinis un spēlējošais treneris Raimonds Galinskis atzina, ka uzvara it kā nākusi viegli, bet nedrīkstot aizmirst vērā, ka pretinieki progresē: “Jāatceras arī tas, ka spēlēs pret mums viņiem ir īpaša motivācija. Mums spēlētājiem grūti saņemties, pieņemt, ka esam nokāpuši kādu soli zemāk, bet ja domāšanu sakārto – viss kārtībā. Turnīrs ir ļoti labs, un, manuprāt, florbols Cēsīs no tā tikai iegūst.”
Turnīra rīkotājs Normunds Eglītis norādīja, ka šogad spēles līmenis ir audzis, arī spēlētāju azarts: “Čempionātā bija intriga, kas apliecināja, ka arī šādā turnīrā jānoskaņojas uz katru spēli, ja ir vēlme ieņemt augstu vietu. Komandas ar čempionāta norisi bija apmierinātas, varbūt dažbrīd spēlētājiem pretenzijas bija pret tiesāšanu, bet tā jau ir, ja spēle neiet, vainīgs tiesnesi, kurš ne tā nosvilpis. Tiesnešu jautājumā viss atduras pret finansēm. Ja komandas var maksāt vairāk, varam nolīgt labākus tiesnešus. Bet domāju, ka esam izaudzinājuši labu tiesnesi, kurš izgājis pat Latvijas florbola savienības tiesnešu semināriem, un tiesāja labi.”
Cēsu čempionātā startē gan jauni spēlētāji, gan izbijušie florbolisti, pat ar virslīgas pieredzi, un tieši tas ceļ to līmeni. N. Eglītis uzsver, ka vairāk profesionālajā virzienā nevajadzētu doties, tad zudīs tautas iesaiste: “Kādu pieredzējušu spēlētāju piesaistīt vajag, lai augtu kopējais līmenis, bet vairāk nē. Profesionālo florbolu varam spēlēt citās līgās, šis lai paliek izteikts amatieru turnīrs. Pozitīvi, ka dažas komandas par treneriem piesaistīja virslīgas spēlētājus, kuri palīdz saprast spēli. Tieši tas var celt komandu līmeni.
Aktuāla ir arī zāles problēma. Vietējam čempionātam vajadzētu savu zāli, tagad jāmeklē zālēs brīvie logi, lai varētu aizvadīt spēles. Mazāk noslogota ir 2.pamatskolas sporta zāle, bet tur nav bortu. N. Eglītis piebilst, ka šis jautājums līdz nākamajam turnīram būtu jāatrisina: “Iespējas attīstīt florbolu Cēsīs būtu, varētu veidot sieviešu komandu, organizēt jauno vārtsargu skolu, kur savus padomus varētu sniegt “Lekringa” pieredzējušas vārtu vīrs Guntis Bundzenieks. Bet tam visam trūkst zāles.”
Sezona beigusies, bet komandas un organizatori jau sāk domāt par nākamo sezonu. Ir iedibināta laba tradīcija, atliek to tikai turpināt.
Komentāri