Iestājoties sausākam laikam, Latvijā atsākusies aktīva kūlas dedzināšana, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) operatīvā informācija. LETA jau ziņoja, ka nedēļas sākumā, kad bija lietains laiks, diennaktī tika reģistrēti vien trīs kūlas dedzināšanas gadījumi. Iestājoties sausākam laikam, kūlas dedzinātāji atkal ķērušies klāt pērnās zāles iznīcināšanai. Pagājušajā diennaktī reģistrēti 60 kūlas ugunsgrēki. Lielākie no tiem izcēlušies Daugavpils novada Lauceses pagastā, kur deguši 15 hektāri pērnās zāles, Rēzeknes novada Maltas pagastā, kur uguns iznīcinājusi 8,5 hektāru lielu platību, un Daugavpils novada Medumu pagastā, kur kūla degusi septiņu hektāru platībā. Savukārt Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Daugavpils novada Kalupes pagastā un Rēzeknes novada Griškānu pagastā trešdien izcēlušies kūlas ugunsgrēki piecu hektāru platībā. Kopumā šogad reģistrēti 1245 kūlas ugunsgrēki. Kā liecina statistika, visaktīvāk kūlas dedzinātāji darbojušies Rīgā un Rīgas reģionā, kur šogad dzēsti 324 šādi ugunsgrēki. Nākamie naskākie sausās zāles dedzinātāji ir zemgalieši, trešie – latgalieši, kuriem seko vidzemnieki, bet sarakstu noslēdz kurzemnieki, kuri šosezon izraisījuši 149 kūlas ugunsgrēkus. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. LETA
Komentāri