Cēsīs darbu sākusi nodarbinātības aģentūra SIA “Starjobs”, kas darbojas personāla atlasē un nomā. Kā saka starptautiskā uzņēmuma valdes loceklis Jurģis Kovas, ne tikai Cēsīm, bet pat Latvijai tas ir kaut kas jauns. “Esam alianse, kas ar pārstāvniecībām Somijā, Lietuvā, Rumānijā, Polijā un Ungārijā darbojas jau vairākus gadus. Latvijā “Starjobs” ir nedaudz ilgāk par gadu, sāka darboties Rīgā un tagad arī Cēsīs,” stāsta J. Kovas un skaidro, ka uzņēmuma specifika ir personāla noma uzņēmumiem. “Esam palīgs gan darba devējam, gan cilvēkam, kurš nonācis bezdarbnieka statusā. Proti, ja cilvēks ir bez darba, viņš nāk pie mums, izstāsta par savām prasmēm un iemaņām, mēs viņu reģistrējam datu bāzē kā potenciālo strādnieku. Kad ar mums sazinās darba devējs un saka, ka nepieciešami, piemēram, pieci celtnieki, pavāri vai vienkārši strādnieki sezonas darbam, mēs piedāvājam cilvēkus, kuri pie mums reģistrējušies. Darba devējam mēs piedāvājam darbaspēka nomu. Proti, mēs esam tie, kas cilvēku pieņem pie sevis darbā, slēdz ar strādnieku darba līgumu, mēs esam tie, kas šim cilvēkam izmaksā darba algu. Patiesībā darba devējs no mums pērk gatavu pakalpojumu jeb, kā mēs sakām, īrē, piemēram, sezonas darbu laikā darbaspēku,” skaidro J. Kovas un bilst, ka Eiropā šāda prakse jau ir populāra. Ir daudz uzņēmumu, kuri paši nenodarbojas ne ar personāla atlasi, ne darbinieku pieņemšanu darbā, bet šādā veidā no līdzīgām nodarbinātības aģentūrām nopērk pakalpojumus. Vaicāts, kā šāda jauna pakalpojuma ienākšanu Latvijas darba vidē pieņem uzņēmēji un strādnieki, SIA “Starjobs” valdes loceklis atbild: “Neslēpjam, ka pirmajā mirklī izbrīnīti ir ne tikai tie, kuri darbu meklē, bet arī uzņēmēji, kam šādu pakalpojumu piedāvājam. Arī Cēsu birojā daudzi cilvēki ienāk, apvaicājas un bieži uzdod jautājumu, vai esam starpnieki. Tad skaidrojam, ka tas tā īsti nav. Mēs esam tie, kuri ar darba ņēmējiem slēdzam darba līgumu, nodrošina viņiem darbu. Protams, tas galvenokārt attiecas uz pagaidu vai sezonas darbu – situācijās, kad uzņēmējiem nepieciešamas papildu darba rokas sezonas laikā vai izpildot lielāku pasūtījumu. Tāpat tā ir iespēja darbiniekam iekļauties tādā darba grafikā un maiņā, kāds viņam nepieciešams, jo citā, viņam neizdevīgā laikā, darba devējam sūtām citu strādnieku. Var teikt, ka mēs palīdzam darba tirgum ātrāk kustēties. Jo cilvēks, kurš pazaudējis darbu, protams, to vairāku mēnešu, pusgada laikā atradīs. Bet pa to laiku viņam piedāvājam iespēju strādāt pagaidu darbos pie uzņēmējiem, nopelnot ikdienai nepieciešamo. Un mēs viņam maksājam algu, ko šis cilvēks godīgi nopelnījis, nevis pabalstus. Valstij varam garantēt, ka mūsu darbiniekiem alga noteikti netiks izmaksāta aploksnēs, arī tas ir pozitīvais aspekts. Taču jāatzīst, ik nedēļu ir kāds cilvēks, kurš mums pasaka, ka nevēlas strādāt oficiāli. Tie ir tie, kas saņem no valsts pabalstus, dažādus atvieglojumus, viņus neinteresē oficiāls darbs. Diemžēl tā ir problēma.”
J. Kovas ir lietuvietis, stāvējis līdzās šādas aģentūras atvēršanai Lietuvā. Viņš atzīst, ka viss jaunais sākumā biedē. Tomēr ar laiku pierādījies, ka šāda darbaspēka noma un darbinieku atlase atvieglo ikdienu gan darba ņēmējiem, gan darba meklētājiem. Vērtējot darba tirgu un nodarbinātību Latvijā un Lietuvā, J. Kovas atzīst, ka Latvija viņu pārsteidz daudzējādā ziņā.
“No vienas puses Latviju ekonomiskā krīze skāra daudz smagāk nekā Lietuvu, bija liels bezdarbs, bet tagad latvieši daudz drošāk nekā lietuvieši diktē noteikumus darba devējam. Arī tautieši, kas Latvijā darbojas kādā biznesā, teikuši, ka Latvijā strādniekus atrast daudz grūtāk nekā Lietuvā. Tāpat izbrīna, ka dažādu formalitāšu nokārtošanas – obligātās medicīniskās pārbaudes, minimālās higiēnas prasības un citas-Latvijā izmaksā divas, trīs reizes dārgāk nekā Lietuvā,” saka J. Kovas. Liene Lote Grizāne
Komentāri