Latvijas atkopšanās no krīzes ir straujāka, nekā gaidīts, un 2012.gads varētu būt jau trešais gads pēc kārtas, kad Latvijas ekonomikas izaugsme pārsniegs gada sākumā izteiktos vērtējumus.
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,5%, jaunākajā Latvijas makroekonomikas apskatā prognozē Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).
“Šī prognoze ir zemāka, nekā tika prognozēts pērn septembrī, – lēnākas izaugsmes pamatā ir recesija eirozonā. Šī prognoze ir samērā piesardzīga, jo gada sākums datu ziņā ir bijis diezgan labs,” šodien preses konferencē sacīja “Swedbank” galvenais ekonomists un LKA Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Kazāks.
LKA aicina valdību saglabāt skaidru virzību uz eiro ieviešanu un stingru fiskālo disciplīnu, īpašu vērību pievēršot strukturālajām reformām, nodarbinātībai un ēnu ekonomikas samazināšanai. Bez visaptverošām strukturālām reformām strauja un ilgtspējīga izaugsme nebūs iespējama.
Izaugsme joprojām ir trausla, norādīja Kazāks. Laikā, kad eirozonā ir recesija, aug bezdarbs un diskusijās par iespējamiem risinājumiem tiek pārkāpti arvien vairāk tabu, diemžēl arī Latvija nevar rēķināties ar stabilu vidi tās izaugsmei nākotnē. Ja aizvadītā pusgada laikā problēmu saasinājums eirozonā vēl nav apturējis mūsu ekonomikas izaugsmi, ilgstošu un lielāku satricinājumu gadījumā tas neizbēgami notiktu.
“Šādā situācijā mēs diezgan ātri sajustu vienu no mūsu tautsaimniecības vājākajiem punktiem – mājsaimniecību zemo uzkrājumu līmeni, kas, būtiski sarūkot uzņēmumu ienākumiem eksportā un attiecīgi darbinieku skaitam un algu lielumam, ātri vien liktu mazināt arī patēriņu. Šo ievainojamību var būtiski mazināt tikai vairāku gadu laikā,” sacīja Kazāks.
Ja eirozonai izdosies izvairīties no lieliem satricinājumiem, nākamgad izaugsme kļūs straujāka, Latvijas IKP pieaugot par 3,3%, informēja “DNB” bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Bezdarbs turpinās samazināties, bet darba samaksa – pakāpeniski pieaugt.
Tomēr, tā kā IKP prognoze ir piesardzīgāka nekā iepriekšējā apskatā, gan nodarbinātība, gan darba samaksa augs lēnāk, norādīja Strautiņš. Arī inflācija 2012.gadā saruks lēnāk, jo gada sākumā negaidīti strauji kāpa naftas cenas. Līdz ar lēnāku eksporta izaugsmi vājās situācijas Eiropā dēļ tekošā konta deficīts nedaudz pieaugs, tomēr vēl arvien neradot bažas par tā ilgtspēju.
LKA prognozē 3% gada inflāciju šogad un 2,4% gada inflāciju 2013.gadā. Tāpat tiek prognozēts 14,2% bezdarba līmenis šogad un 12,9% bezdarba līmenis nākamgad.
Saskaņā ar LKA makroekonomikas apskatā izteiktajām prognozēm neto alga šogad augs par 4%, bet 2013.gadā gaidāms 3,2% neto algas pieaugums.
“Ņemot vērā inflācijas mazināšanos, gaidāms ir reālās algas pieaugums un pirktspējas uzlabošanās, ko 4,4% inflācijas dēļ nevarēja sajust 2011.gadā, lai gan nominālās algas pieaugums bija 4,5%,” norādīja Strautiņš.
Tāpat LKA prognozē, ka tekošā konta deficīts šogad un nākamgad mēreni pieaugs – šogad tas būs 1,9% no IKP, bet 2013.gadā – 2,1% no IKP. “Tomēr šis tekošā konta deficīta palielinājums būs savienojams ar kopējo valsts parādsaistību samazināšanos, kas notiek jau vairākus gadus pēc kārtas,” sacīja Strautiņš.
LKA prognozē, ka valsts budžeta deficīts turpinās samazināties un 2012.gadā tas būs 2,6% no IKP, bet 2013.gadā – 1,8% no IKP.
Finanšu situācija valsts budžetā ir labāka, nekā tika prognozēts pērn, līdz ar to arī prognozētie budžeta deficīta apmēri ir mazāki, skaidroja Kazāks.
“Valdībai tagad būtu jābūt ļoti piesardzīgai un nav jāmēģina uzreiz “noēst” visus virsplāna budžeta ieņēmumus. Ir jāveido rezerves nākamajiem krīzes posmiem, jo patlaban budžeta uzkrājumus vēl neveidojas uz sava rēķina, bet gan pateicoties saņemtajam starptautiskajam finansējumam. Protams, ka nauda jāiegulda arī attīstībā, taču tas jādara ar strukturālo reformu palīdzību,” uzsvēra Kazāks.
Attiecībā uz mērķi iestāties eirozonā 2014.gadā budžeta kritērija izpilde pašlaik bažas nerada, taču inflācijas kritērija izpilde nebūs viegla. Latvijas makroekonomikas apskatā publicētās prognozes neņem vērā pašlaik diskutētās izmaiņas nodokļu politikā. Ja, kā izskanējis, pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme šogad tiks samazināta un nākamgad aizsāksies darbaspēka nodokļu samazināšana, šogad inflācija varētu būt mazāka, mājsaimniecību patēriņš šogad un nākamgad – lielāks. IKP izaugsme abos gados arī varētu būt mazliet straujāka, prognozē LKA.
“Tālākas nākotnes aina un prognozes ir ļoti neviendabīgas. Aizvadītā pusgada laikā ir ne tikai gūti apstiprinājumi Latvijas ekonomikas sīkstumam un elastībai, bet arī izdarīti līdz šim nopietnākie pieteikumi strukturālajām reformām izglītībā un rūpniecības politikā. Tas ļauj uz nākotni raudzīties ar mērenu, bet pakāpeniski pieaugošu optimismu. Ir ļoti svarīgi nezaudēt laiku, tādēļ jau šogad ir jāpanāk neatgriezeniskas izmaiņas gan budžeta veidošanas praksē, gan sabiedriskā sektora motivācijas sistēmās un pārvaldības filozofijā, kā galveno politikas sekmju kritēriju nosakot nevis pakalpojumu sniedzēju, bet gan saņēmēju viedokli. Tāpat jāpieņem izmaiņas pensionēšanās vecumā, lai nodrošinātu sociālā budžeta ilgtspēju,” sacīja Strautiņš.
LKA atgādina arī par iekšzemes pieprasījuma nozīmi. Ir daudzkārt teikts, ka turpmāk izaugsmei jābalstās uz eksportu un lielā mērā tas tā ir, taču šis skatījums ir stipri vienkāršots, uzsvēra Strautiņš.
“Vairāk nekā puse Latvijā strādājošo galvenokārt ražo un sniedz pakalpojumus tieši iekšējam tirgum. Lai gan pārskatāmā nākotnē eksports joprojām būs galvenais ilgtspējīgas izaugsmes virzītājs, īslaicīga eksporta vājuma gadījumā iekšzemes pieprasījums var mīkstināt ekonomiskās aktivitātes kritumu. Līdz šim iekšzemes pieprasījumu vājina nepieciešamība mazināt privātā sektora parādsaistības, taču, šīm parādsaistībām mazinoties, saprātīgi izlietots kreditēšanas potenciāls varētu sniegt mērenu, konkurētspēju neapdraudošu, stimulus neizkropļojošu atbalstu ekonomikas izaugsmei daudzu gadu garumā,” skaidroja Strautiņš.
LKA uzskata par nepieciešamu un aicina valdību saglabāt virzību uz eiro ieviešanu 2014.gadā, saglabāt stingru fiskālo disciplīnu, pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu un attiecīgās Eiropas Savienības likumdošanas normas.
Tāpat LKA aicina turpināt izstrādāt detalizētus strukturālo reformu plānus, lai uzlabotu Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu un reformu principus iestrādāt jau 2013.gada budžetā. Nodokļu politikas jomā LKA aicina valdību paredzēt strauju un apjomīgu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanas procesa īstenošanu, sākot jau ar 2013.gada vidu.
LKA aicina arī izstrādāt un nekavējoties īstenot nodarbinātības politiku, kas adekvāti risina strukturālā bezdarba problēmu – tā ģeogrāfisko, prasmju neatbilstības, sociālo aspektu, bet, lai mazinātu ekonomisko stimulu izkropļojumus, būtiski aktivizēt ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu ieviešanu un informēt par to sabiedrību, akcentējot gan motivācijas, gan sodāmības pasākumus.
NOZARE.LV
Komentāri