Invalīdu biedrībai jāmeklē jauni izaicinājumi

Pirmoreiz pēc diviem gadiem sanākot kopā,    Cēsu Invalīdu biedrība svinēja 32 gadu darbības jubileju.

Biedrības vadītājs Indulis Balodis atgādināja, ka organizāciju nodibināja pārmaiņu laikā. Tolaik bija vien trīs biedrības, kas rūpējās par cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem: Cēsu In­valīdu biedrība, Nere­dzīgo biedrība un Sarkanais Krusts. “Toreiz vēl nebija sociālo dienestu, ģimenes ārstu, invalīdiem biedrība bija atbalsts, kur varēja saņemt, sākot ar pārtiku, humāno palīdzību, arī medicīnisko un juridisko palīdzību,” stāstīja I.Balodis un uzsvēra, ka biedrība apvienoja ap 900 biedru. Tagad ir ap simts, bet aktīvāki ir puse.

“Diemžēl toreiz netika domāts, kā apvienot invalīdus, kā viņiem vēl palīdzēt, kāda palīdzība nepieciešama. Sākās biedrību dibināšanas laiks, tagad redzam, ka daudzām mērķi un aktivitāšu piedāvājums    līdzīgs. Katra darbojas atsevišķi, protams, sadarbojamies, bet neesam spēks, kas var aizstāvēt savas tiesības,” viedokli pauda biedrības valdes priekšsēdētājs un piebilda, ka diemžēl biedru rindas iet mazumā, jauni cilvēki neiesaistās. “Kāda ir biedrības nākotne, plāni? Jānāk jauniem cilvēkiem, ko darīt ir ļoti daudz, ” pārliecināts I.Balodis. Viņš arī atgādināja, ka tagad, lai īstenotu kādu projektu, nepieciešams līdzfinansējums. Kādreiz idejas un ieceres īstenot bija vieglāk.

Priekšsēdētāja vietniece Sil­vija Circene “Druvai” pastāstīja, ka runājusi ar daudziem invalīdiem, aicinājusi uz biedrību. “Uzreiz prasa, ko biedrība man dos, kāds man labums. Tā vērtēt nedrīkst, mēs cits citam varam palīdzēt. Tas dod gandarījumu, man svarīgi, lai apkārt ir priecīgi, apmierināti cilvēki,” teica S.Circene un atzina, ka iespējas darboties, iesaistīties projektos ir, tikai trūkst darītāju.

Cēsniecei Laimai Tēraudai biedrības jubilejas pasākums bija pirmā tikšanās ar biedriem. “Par invalīdu biedrību nedomāju, tagad tā man nepieciešama. Enerģija ir, ar sadzīvi tieku galā. Man pietrūkst cilvēku, mājās esmu viena, vīrs un draudzenes kapsētā, nav cilvēku, ar ko parunāties. Un ļoti gribas parunāties,” pastāstīja L.Tērauda un uzsvēra, ka labprāt, cik vien varēs, iesaistīsies biedrības ikdienā.
Arī cēsnieks Raitis Lapiņš uzsver, ka būtiskākais, ko dod biedrība, ir iespēja sanākt kopā. “Divi pandēmijas gadi to apliecināja. Diemžēl biedru skaits iet mazumā, daudzu aktīvo vairs nav,” pastāsta cēsnieks.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, pagodinot biedrības biedrus svētku reizē, arī novēlēja iesaistīt    biedrus no pagastiem.

Cēsu Invalīdu biedrības biedri vienmēr bijuši dažādu ideju ierosinātāji. I.Balodis vienmēr skatījies plašāk, gan sadarbojoties ar invalīdu biedrībām Latvijā, gan kopā ar kolēģiem iesaistoties likumdošanas veidošanā. “Mani jau sauca par trako Balodi. Agrāk piedalījāmies sarunās Saeimas komisijā, ministrijā centāmies pierādīt, kas invalīdiem svarīgi. Tagad neviens mūs neuzklausa,” ne bez nožēlas teica I.Balodis.

Pie cēsniekiem ciemos bija ieradušās Valmieras Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Mauriņa un Valkas, Smiltenes un Strenču novada biedrības “At­balsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” vadītāja Diāna Vītola, kas veltīja atzinīgus vārdus cēsniekiem un biedrības vadītājam. “Indulis visu laiku meklē, domā, ko varētu izdarīt invalīdu labā. Daudz kopā esam strādājuši, risinot dažādus jautājumus ministrijā, sarunās ar Saeimas deputātiem. Esam centušies pierādīt, ka arī valstij jāatbalsta invalīdu biedrības, ne tikai pašvaldībām, kas to    jau dara,” pastāstīja I.Mauriņa, bet D.Vītola atgādināja, ka cēsnieki savulaik ierosināja invalīdu biedrību sporta spēles, kas bija ļoti apmeklētas un notika dažādās pilsētās Vidzemē.

“Divi ierobežojumu gadi atstājuši iespaidu. Cilvēkus ir un būs ļoti grūti iekustināt, pamudināt iziet no mājām, satikties. Daudzi vēl baidās tikties, citi    pieraduši, ka var neko nedarīt. Tikai individuāli uzrunājot, iespējams pārliecināt, ka ir svarīgi satikties, kaut ko kopā darīt,” viedokli pauda D.Vītola. Biedrību vadītājas arī uzsvēra, ka novadu reforma ir izdarījusi korekcijas, taču nav būtiski, kādā biedrībā kurš iesaistās, svarīgākais, ka atrod domubiedrus.

S.Circene atgādināja, ka pirms pandēmijas invalīdi katru gadu divreiz brauca ekskursijās, kas ne vienam vien bija notikums, iespēja izrauties no mājas. “Domājam par ekskursiju šovasar, redzēs, kā būs,” bilda Cēsu Invalīdu biedrības valdes locekle.

Svētku reizē Cēsu Invalīdu biedrību sveica kolēģi no Rīgas, Ludzas, Valkas, Valmieras un Ogres, kā arī Cēsu sociālās nevalstiskās organizācijas.