Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Zemniekiem jautājumu netrūkst

Sarmīte Feldmane
23:00
07.06.2022
5
Gerh Cesis 1

Kā globālie jautājumi ietekmē lauksaimniecību, ko Latvijas Kopējās lauksaimniecības  politikas stratēģija sola zemniekiem, kādi būs vai nebūs atbalsta  veidi – tās bija tikai dažas tēmas, par  kurām Cēsu novada lauksaimnieki vakar izjautāja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.

Uz tikšanos ar ministru lauksaimnieki pulcējās Vaives pagastā.
“Zemniekiem ir svarīgi satikties ar ministru, ministrijas amatpersonām. Šis pavasaris nav viegls, tas daudziem raisa pārdomas ne tikai par to, kāda būs nākamā ziema, bet par tālāko saimniekošanu. Baidīties nedrīkst, jādomā, kā nopelnīt, jādara, un tikai katrs pats var pieņemt lēmumu,” “Druvai” sacīja Latvijas Zemnieku federācijas    valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Ministra un lauksaimnieku tikšanos rīkoja federācija sadarbībā ar Cēsu Zemnieku biedrību.

“Lejas Dandēnu” saimniekiem Līgai un Aivaram Bondariem Skujenes pagastā ir 50 slaucamo govju ganāmpulks. “Patlaban nav, par ko uztraukties, jāstrādā. Trešdien pirmo zāli nopļāvām, beidzot sāk augt,”    saka saimnieks, bet saimniece vērtē, ka ir skaidrs, viss būs dārgāks, cik varēs, govīm nepieciešamo pirks. “Ja piena cena turēsies, gan jau izturēsim. Interesē, kāds būs jaunais Eiropas plānošanas periods. Jāzina, ko varam sagaidīt, kādas būs iespējas,” atklāja skujenietis.

Kaspars Goba Vaives pagastā audzē gaļas liellopus. “Lauksaim­niecības politika ir skaidra, interesē, kādas turpmāk būs prioritātes. Ir bažas par Latvijas lauksaimniecības nākotni, kā spēsim konkurēt ar agrāri attīstām valstīm, kādi būs atbalsta mehānismi, kā risināsim ģeopolitiskos izaicinājumus. Tie ir globāli jautājumi, kas mūs ikvienu ietekmēs. Katram sevi jāsaskata lielajā bildē un jārīkojas ar prātu,” pārdomās dalījās Vaives pagasta lauksaimnieks.

Vairāki zemnieki “Druvai” atzina, ka ir svarīgi dzirdēt ministra viedokli par jautājumiem, kas viņiem personīgi ir aktuāli.    “Esam aizmirsuši, ko nozīmē strādāt zemi, to kopt. Augsnei trūkst barības, kūtsmēslu, tā zaudē buferspēju pret sausumu, ir noplicināta. Tas ir saimniekošanas rezultāts, ja nedomāsim šodien, būs problēmas jau drīzā nākotnē,” pastāstīja vaivēnietis Juris Apinis, piemājas saimniecības īpašnieks Vaives pagastā.

Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa      iepazīstināja ar izaicinājumiem un iespējām lauksaimniekiem šogad. Ministrs Kaspars Gerhards, stāstot par jauno plānošanas periodu līdz 2027.gadam, uzsvēra, ka bijušas 50 reģionālās un darba grupu diskusijas, uzklausīti ierosinājumi un atrasti kompromisi. Lauksaim­niecībā akcents likts uz mērķētiem atbalstiem, lai tos saņemtu dažāda lieluma saimniecības, uzņēmēji un nozares. 48 procenti naudas plānots vides un klimata jautājumu risināšanai.

“Politiskā līmenī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu, vēl jāizdara daži precizējumi. Tagad karš Ukrainā parāda, cik svarīgi, ka Eiropas Savienībā (ES) ir vienota lauksaimniecības politika. Tā pierādījusi dzīvotspēju. Sistēma ir smaga un dārga, bet tā attaisnojas,” skaidroja ministrs un uzsvēra, ka Latvijā par pārtikas trūkumu nav jāuztraucas, varam sevi nodrošināt.

“Pārtika kļūs dārgāka, ar to jārēķinās. Latvijā inflāciju paredz 12 procentus, tas ir optimistiski,” vērtēja zemkopības ministrs. Patlaban tonna kviešu maksā 430 eiro. “Mēs izaudzēsim, bet vai cilvēki varēs nopirkt,” jautāja kāds vaivēnietis. Ministrs pastāstīja, ka tiek strādāts pie dažādiem atbalsta mehānismiem. “Par PVN samazināšanu pašu audzētai pārtikai aizvien notiek karstas diskusijas,” bilda K.Gerhards.

Lauksaimnieki ministram uzdeva visdažādākos jautājumus par saimniekošanu, izskanēja arī, ka Gaujas Nacionālā parka teritorijā varētu aizliegt izmantot augu aizsardzības līdzekļus. “Latvijas mērķis ir 2030.gadā sasniegt, ka 25 procenti zemes ir bioloģiskā platība. Tagad ir 15%, tas ir starp labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā.    Latvijai ir    labs starta punkts, mērķi varam sasniegt,” stāstīja K.Gerhards un uzsvēra, ka katram zemniekam pašam ir jāizlemj, kā saimniekot, neviens, ne valsts, ne ES, nenoteiks, vai būs bioloģiskā vai konvencionālā lauksaimniecība.

Zemnieki atzinīgi vērtēja to, ka darbā var izmantot sezonas strādniekus. Taču sezonas strādnieki nedrīkst veikt kvalificētu darbu, piemēram, braukt pa lauku, vācot akmeņus, drīkst tikai lasīt. Par sezonas strādnieku nepieciešamību lauksaimnieku organizācijas un ministrija jau daudzus gadus mēģina rast kompromisu ar Labklājības un Finanšu    ministriju, kuras nepiekrīt šādam nodokļu režīmam.

Lauksaimnieki ministram stāstīja par postījumiem, ko augļu dārziem nodara staltbrieži, dažā saimniecībā arī lūši. “Kāda ir sabiedrības attieksme pret meža dzīvniekiem, labi redzams sociālajos tīklos. Arī    ES valstīs situācija ir dažāda, kur vilku un lūšu nav, nespēj iedomāties, ka to var būt daudz,” pārdomas izteica ministrs.

Zemnieki arī izteica satraukumu par kurināmā cenām, par to, ka šķelda un granulas tiek eksportēti, paši nevar nopirkt. Ministrs atgādināja, ka Latvijas iekšējais tirgus ir ES tirgus. “Tiek plānoti dažādi pasākumi, kurināmā nepietrūks, šķeldas un granulu cena būs zemāka nekā gāzei,” teica K.Gerhards.

Tikšanās reizē vēl tika runāts par saules paneļu izdevīgumu, par biškopju problēmām, par skolu nodrošināšanu ar pašu audzētu pārtiku, izskanēja ierosinājumi, kā pareizāk dalīt valsts budžeta naudu.

Pēc tikšanās ar lauksaimniekiem K.Gerhards un ministrijas darbinieki apmeklēja    Vaives pagasta zemnieku saimniecību “Lejas Krastiņi”, kur saimnieko Glorija Zaļaiskalna. Saimniecībā ir vairāk nekā 200 liellopu, simts slaucamo govju, tiek apsaimniekoti 406 hektāri lauksaimniecības zemes.

Ministrs apmeklēja arī    Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu un apskatīja jauno Lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remontu centru. Ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu tika pārrunāti      aktuālie jautājumi, kā arī par zivju audzētavu “Kārļi” un “Brasla” nākotni. Abas puses vienojās, ka tiks rīkota tikšanās, lai meklētu konkrētus risinājumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
25

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
11

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
26

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
43

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
43

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi