Aizvien skaļāk izskan brīdinājumi, ka nākamziem apkure būs dārga. Lai vairāk uzzinātu, kā samazināt izdevumus, ap pussimts cēsnieku piedalījās seminārā “Valsts atbalsts saules paneļu un apkures katlu uzstādīšanai. Nākotne sākas šodien. Noteikumi, finansējums, risinājumi”, kurā stāstīja par valsts atbalsta programmām viena vai divu dzīvokļu māju īpašniekiem.
“Interesē saules paneļi. Pirms desmit gadiem no gāzes apkures pārgājām uz granulu katlu. Bija izdevīgi, tagad jādomā tālāk. Ir uzcelta pirts māja, to apsilda siltumsūksnis. Varētu uzstādīt saules paneļus, saražot sev elektrību. Jāuzzina, kādi ir ieguvumi un kas jādara,” atklāja cēsnieks Kārlis Dambis. Savukārt Mareks Zvirbulis pastāstīja, ka uz semināru atnācis, lai uzzinātu, ko vēl nezina. “Variantu nav, jāliek saules paneļi. Tagad gadā mājsaimniecība patērē 5000 tūkstošus kilovatu, ja saražošu vairāk, nebūs jādomā, ko taupīt. Varēs mājā, piemēram, uzstādīt gaisa kondicionētāju. Līdzās gāzes katlam uzlikt elektrisko. No gāzes apkures negribu atteikties, jo māja ir pietiekami energoefektīva. Gāzes patēriņš ir samērā mazs. Protams, tagad maksāju divas reizes vairāk,” pastāsta M.Zvirbulis un piebilst, ka nedomā pārdot elektrību, bet saražot tikai sev. Jau ir saņemti saules paneļu piedāvājumi, jāizvēlas piemērotākie.
Renāra Zaharko ģimenei Cēsu pievārtē ir saimniecība. “Ikdienā patērējam diezgan daudz elektrības. Domājam par saules paneļiem. Tas ieguldījums nākotnei,” saka R.Zaharko.
Cēsniece Tatjana Bernharde pastāsta, ka gaida, kad Cēsu dome atļaus uzstādīt saules paneļus arī vecpilsētā.
Seminārā par divām atbalsta programmām privātmāju īpašniekiem stāstīja “Altum” Vidzemes reģiona klientu darījumu vadītāja Linda Zaķe un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs.
Būtiski, ka atbalsta finansējumu abās programmās var saņemt privātmāju īpašnieki, kuru mājas ir nodotas ekspluatācijā un tajās netiek veikta saimnieciskā darbība, nav reģistrēta uzņēmējdarbība. Finansējumu var saņemt saules paneļu, vēja ģeneratoru uzstādīšanai vai apkures nomaiņai no fosilā kurināmā uz atjaunojamo. “Altum” programmā arī nosacījums, ka ģimenē jābūt vismaz vienam bērnam. Saules paneļus drīkst uzstādīt gan uz dzīvojamām mājām, gan saimniecības ēkām, gan uz zemes.
“Altum” pieejamais finansējums ir 2,7 miljoni eiro. Jau saņemti 332 pieteikumi un pieprasījums ir par 40 procentiem naudas. Lielākā daļa iedzīvotāju interesējas par saules paneļu uzstādīšanu. “Mājai ir jāsasniedz energoefektivitātes C klase, tāpēc svarīgi, lai speciālists noskaidro, kas jāizdara, lai to sasniegtu. Tikai ar apkures sistēmas nomaiņu to izdarīt nav iespējams,” skaidro L.Zaķe.
VARAM programmā pieejams finansējums 30 miljoni eiro, patlaban iztērēts pusmiljons.
“Programma atbalsta iekārtu iegādi, bet ne vairāk kā 70% no to cenas un ne vairāk kā 15 tūkstoši eiro. Valsts atbalstu izmaksā, kad iekārtas uzstādītas. Tās jāpērk no Latvijas komersantiem. Ja lieko enerģiju gatavojas pārdot, tad ne vairāk par 20 procentiem no saražotās. Tiek atbalstīta arī pieslēgšanās centrālajai apkurei,” skaidroja G.Zamurs.
Iedzīvotāji interesējās, vai var saņemt atbalstu, ja vēlas nomainīt savu laiku nokalpojušu granulu katlu. Kā atzina kāds cēsnieks, tādu izmantojot, tiek piesārņots gaiss. Diemžēl šajā situācijā valsts atbalsts nav pieejams. Jāņem arī vērā, ja mājai, kuras apsildei izmanto gāzes un malkas apkures katlus, grib saņemt finansējumu, lai pārietu uz granulu katlu, jāatsakās no gāzes izmantošanas.
“Ja ir iecere, vēlēšanās, atmaksājas izmanot valsts atbalstu. Iedzīvotājiem ir interese par energoefektivitātes pasākumiem. Cilvēki gatavi darīt, viņiem būtiski noskaidrot to, kas vēl nezināms, ko neizprot. Sarunās ir ļoti konkrēti jautājumi, kas arī liecina par ieinteresētību darīt,” pēc semināra atzina L.Zaķe.
Seminārā Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Aleksandrs Zajacs skaidroja par dažādiem energoefektīviem apkures risinājumiem mājsaimniecībā. Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts Edgars Augustiņš stāstīja un dalījās pieredzē, kā ikdienā samazināt elektrības patēriņu gan ar tehnoloģijām, gan sekojot biržas cenai. Viņš demonstrēja “Smart Living” – interaktīvu bezmaksas rīku mājsaimniecības energoefektivitātes izvērtējumam, kas pieejams latviešu valodā. Tajā, ievadot dažādus parametrus un datus par savu mājsaimniecību, iespējams noskaidrot, cik energoefektīvi tiek apsaimniekota mājsaimniecība un ko varētu mainīt vai uzlabot, lai energoefektivitāti paaugstinātu, taupot gan enerģiju, gan naudu.
Savukārt projekta “Label 2020” pārstāve Anda Jēkabsone informēja par jauno Eiropas Savienības energomarķējumu sadzīves tehnikai. “Tas jāzina, pērkot jaunas elektroiekārtas. Vairs nav marķējuma skalas A+++ līdz G, jaunajā marķējumā ir tikai klases no A līdz G. Salīdzināt ar iepriekšējo nevar, jo mainījusies energoefektivitātes noteikšanas metodika,” stāstīja A.Jēkabsone un uzsvēra, ka patērētājiem tagad ir vieglāk orientēties.
Līdzīgi semināri notiek daudzviet Vidzemē. Tos rīko Vidzemes plānošanas reģions Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības Interreg programmas projektā. “Semināri ir kupli apmeklēti. Vienus interesē iespēja piesaistīt finansējumu, citus, kā praktiski mājā uzlabot energoefektivitāti,” vērtēja Vidzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Eva Meijere.
Komentāri