Cēsu Pils parkā skanēja Dziesmu svētki. Pēc klusā ierobežojumu laika tik daudz dziedātāju estrādē nebija redzēts. Un vēl Nacionālo Bruņoto spēku Štāba orķestris pakājē.
62 jauktie kori no Vidzemes un Latgales bija sabraukuši izdziedāt un kora draugus iepriecināt ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku koncertu dziesmām. Piecu stundu mēģinājumā svētku diriģenti vēl un vēlreiz lika atkārtot skaņu nianses, dziedot izdzīvot katras dziesmas stāstu un vēstījumu.
“Divus gadus nebija ierasto mēģinājumu, nav notikušas skates, kas ir tāds savākšanās brīdis. Esam strādājuši kopmēģinājumos. Dziesmas skan, esam uz pareizā ceļa, lai nākamgad svētki notiktu,” mēģinājuma laikā “Druvai” sacīja Cēsu novada koru virsvadītājs, “Beverīnas” mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis, bet Dziesmu svētku virsvadītāja Agita Ikauniece – Rimševica uzsvēra, ka diriģenti pratuši un spējuši noturēt korus, ieinteresētība un arī nepieciešamība dziedāt korī nekur nav zudusi, tas ir būtiskākais. “Tikai aprīlī kori atsāka nākt kopā. Dziesmas skan, un ir pārliecība, ka nākamgad Dziesmu svētki būs skanīgi un skaisti.”
Pēcpusdienā 1200 koristi satikās Vienības laukumā uz goda mirkli, gūstot spēku turpmākajam ceļam uz Dziesmu svētkiem. Tad devās gājienā uz Pils parku. Kori cits citu uzmundrināja, izsakot vēlējumus un lepni parādot sevi.
“Cik viņu daudz! Un kādi tērpi!” gājienu vērtēja kāds vērotājs, bet cits piebilda: “Tāpat kā kādreiz. Nekas nav mainījies.”
Dziesmu svētku ieskaņu koncertā izskanēja dziesmas no koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” un noslēguma koncerta “Kopā augšup”. Gan koru klasika, gan jaundarbi. Jāzepa Vītola “Gaismas pils”, kas pirmoreiz Dziesmu svētku repertuārā bija 1910.gadā, nākamajos svētkos tiks dziedāta jau 19.reizi, bet Pētera Barisona “Dziesmai šodien liela diena” kopš 1948.gada skanēs jau 15. svētkos. Alfrēda Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” koru dziesmu lādē bijusi vienmēr. Pirmoreiz Dziesmu svētkos tā izskanēja 1938. gadā, un kori to izdziedās jau devīto reizi, bet daudziem tik pazīstamais Emiļa Melngaiļa “Jāņuvakars” piepildīs Mežaparka estrādi, izskanot jau 18. Dziesmu svētkos kopš 1931.gada. Tās un citas dziesmas ir kora kustības vērtības, pamats, lai ietu tālāk.
Koncertā ar īpašiem aplausiem tika godināti komponisti Jānis Lūsēns, Raimonds Tiguls un Jēkabs Jančevskis. Viņu kompozīcijas dziedātājiem no koncerta uz koncertu kļūst aizvien mīļākas.
Koncertā ne viens vien klausītājs klusi dziedāja līdzi. “Kad dzirdu, gribas dziedāt. Savulaik dziedāju korī, daudzas dziesmas zinu. Ja reiz iemācies kādu J.Vītola dziesmu, to nevar aizmirst, balss skan. Ar citu komponistu dziesmām tā nav. Skaista ir Emīla Dārziņa “Ciānas bērni”, bet grūta gan. To dziedāju 1993.gada Dziesmu svētkos,” ar “Druvu” pārdomās dalījās kāda cēsniece.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte ikvienam koristam, diriģentam un klausītājam novēlēja: “Lai paaudzes aiz mums tālāk nes Dziesmu svētku tradīciju, lai mēs spētu būt tik gudri, ka prastu vest sev līdzi nākamās paaudzes. Tikai mēs paši spējam šos svētkus uzturēt.”
Pāri vecās Cēsu pils mūriem, pāri koku galotnēm vairākkārt izskan: “Lai top!” Tas sasaucas gan ar gaidāmo garāko gada dienu, gan ceļu, kuru katrs pats veiks uz Mežaparku. Ugunskuri estrādes priekšā kvēloja, uzpūšot vējiņam, pagales apņēma liesmas. Uguns vieno un dod spēku. Izskanēja aplausi dziedātājiem, diriģentiem, jo īpaši goda virsdiriģentam Jānim Ērenštreitam, viņam šonedēļ 80.dzimšanas diena.
Izskanēja “Pūt, vējiņi”. Cēsīs, tāpat kā Tukumā, Talsos, Rīgā ir ieskandēti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Aizvadīta grūta, bet skaista diena.
Komentāri