Cēsīs, Vienības laukumā svinīgā ceremonijā Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandiera amatā stājās pulkvežleitnants Egils Dēvits, nomainot līdzšinējo bataljona komandieri pulkvežleitnantu Normundu Zaviļeiski.
Par svinīgā notikuma norises vietu bija izvēlēts pilsētas centrālais laukums, tāpēc klāt bija ne tikai zemessargi, vairāki bijušie bataljona komandieri, citu militāro vienību pārstāvji, pašvaldību vadītāji, citi viesi, bet arī daudzi cēsnieki.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka katra virsnieka un jo īpaši komandiera karjera būvēta tā, ka agri vai vēlu jāmaina dienesta vieta, lai dotu iespēju vienību komandēt citiem. Viņš uzsvēra pulkvežleitnanta Zaviļeiska ieguldījumu bataljona attīstībā un pateicās par enerģiju, ko veltījis bataljonam un saiknes veidošanai.
Jaunajam komandierim G. Kauliņš atgādināja, ka nāksies komandēt bataljonu, kas dislocēts vietā, kur veidojusies Latvijas valsts un armijas vēsture: “Arī zemessardze te vienmēr bijusi spēcīga ar ļoti emocionālām un reizē stingrām prasībām pret sevi un apkārtējiem.”
Brigādes komandieris N. Zaviļeiskim par teicamu un godprātīgu dienestu, beidzot pildīt komandiera amatu, pasniedza valsts karogu, kas plīvojis pie bataljona štāba. Par paveikto N. Zaviļeiskis tika apbalvots ar Zemessardzes komandiera III pakāpes Goda zīmi “Par kalpošanu tautai un Latvijai”.
N. Zaviļeiskis uzrunā atcerējās brīdi, kad stājies amatā 2018. gada septembrī: “Toreiz teicu, ka atgriežos mājās, jo tieši šajā bataljonā pirms 30 gadiem devu zemessarga zvērestu. Tagad man bija gods četrus gadus komandēt šo bataljonu, tas laiks paskrējis kā mirklis. Šajos gados esam piedzīvojuši pamatīgus satricinājumus, bijuši kovida ierobežojumi, nācies veikt dažādus papildu uzdevumus. Dinamika bija ļoti liela, šķiet, mums bija sprinta skrējiens maratona distancē. Taču redzu, ka nepagurstam, kas liecina, ka esam ieguvuši labāku formu, kas ļauj strādāt vēl lielākā tempā.”
Pēc svinīgās karoga saņemšanas ceremonijas jaunais bataljona komandieris pulkvežleitnants E. Dēvits solīja pildīt uzticētos pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, darīt to ar augstu motivāciju: “Viena no manām prioritātēm ir augsti profesionāls, motivēts un saliedēts bataljons. Komandā ir spēks, un komanda būs tā, kas mūs vienos!”
Pulkvežleitnants E. Dēvits dienestu bruņotajos spēkos sācis 1995. gadā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Dienesta laikā bijis sapieris – eksperts, pasniedzējs un daļas priekšnieks, kā arī komandieris Nacionālo bruņoto spēku Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas skolā un Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra komandieris. Starptautisko operāciju pieredzi ieguvis, piedaloties starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā. Pēdējos trīs gadus E.Dēvits dienēja Briselē kā štāba virsnieks militārajā pārstāvniecībā NATO/ES/ACO.
Bataljona kapelāns Gints Polis runu sāka ar sportisku līdzību: “Viena no aizraujošākajām vieglatlētikas disciplīnām ir 4x100m stafete, kur viss notiek zibenīgi, kur jābūt saskanīgai komandas darbībai. Ja kāds kļūdās, zaudē visa komanda, bet ja pēdējā etapa skrējējs pirmais šķērso finiša līniju, viņš atnes uzvaru visai komandai. Nedaudz atšķirīgs ir 4×400 metru skrējiens, kur katram skrējējam jāveic viss aplis, un no tā, kā viņš to veic, atkarīgs komandas rezultāts.
Pārceļot šo līdzību uz bataljona dzīvi, var teikt, ka ikdiena ir šis sprints, kad zibenīgi jāreaģē, kad strauji notiek maiņas, kur nemitīgi jāsadarbojas. Taču komandiera amatu var salīdzināt ar garāko stafeti, ar skrējienu visa apļa garumā, nododot stafeti nākamajam komandieriem, lai viņš turpina distanci.”
Nu jau bijušais bataljona komandieris N. Zaviļeiskis sarunā ar “Druvu” atzina, ka šajos gados bijusi izaugsme, paplašināšanās kvalitatīvi un kvantitatīvi, nācies strādāt augstā tempā: “Ir milzīgs gandarījums un lepnums par saviem cilvēkiem, kuri bija gatavi aktīvi iesaistīties uzdevumu izpildē. Mums nācās pildīt uzdevumus, ar kuriem līdz tam nebijām saskārušies. Jau minētā kovida pandēmija, kontroles uz robežas, daudz kas cits, bet visam spējām pielāgoties. Bija grūti, bet mēs darījām, un rezultāti rāda, ka darījām ļoti labi. Droši varu teikt, ka šie nepilni četri gadi amatā nav veltīgi nodzīvoti. Ceru, ka manu pienesumu novērtēs citi.”
Uz jautājumu, vai palika kas neizdarīts, viņš atzina, ka ir iesāktas daudzas labas lietas, kuras jaunajam komandierim atliks turpināt un vadīt ar savu redzējumu un izpratni: “Stafeti viņam nododu ar padarīta darba sajūtu.”
Pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis dienesta gaitas turpinās kā štāba virsnieks NATO Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības štābā Eiropā.
Komentāri