Bieži tiek runāts, ka jaunieši aizplūst no laukiem, pēc augstskolu beigšanas savos novados neatgriežas. Taču ir arī pozitīvi izņēmumi. Ēriks Bauers šogad absolvēja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un ir Amatas novada pašvaldības sporta koordinators, sporta skolotājs Nītaures vidusskolā, florbola treneris Zaubē, kā arī treneris sieviešu florbola komandai “Lekrings”.
Atbalsts ir, jāstrādā
Vēl mācoties augstskolā, pieteicies novada sporta koordinatora amatam un ticis pieņemts. Pirmais lielais sarīkotais pasākums bija Līvu ielu spēles, jo pats Ēriks nāk no Līviem, tā bijusi papildu motivācija tās sarīkot augstā līmenī. Tas arī izdevās, piedalījās kupls dalībnieku pulks no vairākiem novadiem. Veiksmīgais pasākums devis labu stimulu jaunajā amatā.
“Sākums bija grūts, nācās visu darīt no nulles, saprast, ar ko sākt. Darbs jau neaprobežojas ar sporta pasākumu rīkošanu, novadā darbojas sporta klubi, ir individuālie sportisti, ir skolu sports, un tas viss kaut kā jāsaliek kopā,” saka Ē. Bauers.
Lai gūtu plašāku ieskatu, novembra sākumā viņš uz diskusiju par sporta dzīves aktualitātēm novadā aicināja ikvienu interesentu. Ē. Bauers norāda, ka atnākuši visi gaidītie – klubu vadītāji, sporta skolotāji, jauniešu organizāciju pārstāvji: “Šī bija reize visiem saprast, kas notiek novada sporta dzīvē, un izrādījās, ka sanākušajiem bija dažādi atklājumi. Daudzi nezināja, ka novadā ir loka šaušanas klubs vai cīņas klubs, kādam bija radies iespaids, ka notiek maz pasākumu. Patiesībā to ir daudz, ja cilvēki kādus neapmeklē, tas nenozīmē, ka tie nenotiek.”
Novadā esot vērojama arvien lielāka vēlme nodarboties ar dažādām sportiskajām aktivitātēm. Atgriezies novadā no Rīgas, Ēriks pavilcis līdzi arī draugus, kuri palīdz pasākumu rīkošanā. Iesaistās arī jaunieši no Nītaures, Līviem.
Ē. Bauers stāsta, ka pašvaldības atbalsts sportam ir, jo ir skaidrs, ka sports piesaista jauniešus: “Sanāksmē iezīmējām arī nākamā gada galvenos sporta notikumus, pārrunājām prioritātes, jo katru iniciatīvu nevaram atbalstīt. Primārie ir novada lielie sporta pasākumi – Līvu ielu spēles, slēpošanas pasākums Ģikšos, sporta svētki Skujenē. Ir finansējums sporta klubiem, individuālajiem sportistiem, ir projektu konkurss, kurā uz finansiālu atbalstu sportiskajām aktivitātēm var pretendēt ikviens.”
Atdzimst sieviešu florbols
Ērika iemīļotākais sporta veids ir florbols. Lai arī pats vairs nespēlē, jo nav tam laika, viņš ir gan treneris, gan tiesnesis. Savulaik Ē.Bauers sportiskās gaitas sācis hokejā,
tad pārgājis uz florbolu, trenējies pie Andra Malkava, tad pie Ingus Laiviņa. Viņa kontā 2.līgas un 1.līgas čempionu tituli.
Ēriks norāda, ka tieši florbols devis iespēju atgriezties dzimtajā pusē: “Kad studēju 3.kursā, piedāvāja būt par treneri Līgatnes komandai, un visu sezonu braukāju turp. Sākot studēt, zināju, ka gribu būt florbola treneris, un esmu to realizējis.”
Gada pirmajā pusē viņš nāca klajā ar ideju atjaunot Cēsīs sieviešu florbola komandu. Šāda ideja ik pa laikam uzvirmoja, bet šoreiz izdevies to īstenot dzīvē.
“Izsludinājām pieteikšanos, atsaucība bija necerēti liela,” stāsta treneris. “Sākumā bija doma, ka pirmajā sezonā būs tikai treniņi, taču pēkšņi viss mainījās, dažu dienu laikā pieņēmām lēmumu – startēt 1.līgas turnīrā. Izdevās atrast sponsoru, kas deva vajadzīgo grūdienu. Paldies arī sporta kluba “Lekrings” vadītājam Normundam Eglītim par atbalstu.”
Var teikt, ka tagad sieviešu, meiteņu florbola maisam gals vaļā un Cēsu ielās parādījies jauns akcents – meitenes ar florbola nūjām. Šonedēļ aizvadīts pirmais treniņš arī jaunajām meitenēm, tajā piedalījās 12 spēlētājas. Daudzām no viņām florbolu spēlē brāļi, tēvi, līdz ar to arī viņas ar šo sporta veidu vairāk saistītas. Tagad ir iespēja sevi realizēt.
Sieviešu komandai sezonas sākums nebija viegls, nācies piedzīvot smagus zaudējumus. Vai tas neapslāpē vēlmi turpināt trenēties?
“Visgrūtāk pierādīt to, cik grūti spēlēt pirmajā gadā, ir tiem cilvēkiem, kuri paši nav ar sportu saistīti. Meitenes strādā ļoti cītīgi, varu teikt, ka ar katru treniņu viņas paliek arvien labākas. Sākumā dažas īsti pat nūju neprata noturēt rokās, tagad redzams, kā viņām deg acis, arī sniegums uzlabojas. Esam tikuši pie divām uzvarām, un esmu pārliecināts, ka tās nebūs pēdējās,” saka Ē. Bauers.
Var piebilst, ka šovakar 2.pamatskolas zālē Cēsu dāmas spēlē pret Līgatnes komandu.
Uz jautājumu, vai dāmu komandu viegli trenēt, Ēriks atzīst, ka ir sava specifika: “Bet, kā saku meitenēm ,– otrdienas un piektdienas, jo tad notiek treniņi, – ir manas mīļākās dienas. Ir interesanti strādāt ar sieviešu komandu, tur jāņem vērā dažādas nianses, bet esam sastrādājušies.”
Īstie vārdi īstajā laikā
Ē. Bauers ir arī florbola tiesnesis, ar katru gadu kāpjot augstāk arī šajā karjerā. Viss sācies, kad pats spēlējis U-16 grupā, kādā reizē treneris piedāvājis viņam notiesāt vienaudžu spēli. Tā viss sākās un joprojām turpinās. Katru gadu Ēriks brauc uz kursiem, semināriem, kārto fiziskos testus.
“Katra spēle kaut ko iemāca,” viņš saka. “Tiesnesim jāprot perfekti lasīt spēle, jābūt psiholoģiski gatavam. Tas nav viegls pienākums, un pats vēl tikai to visu mācos. It īpaši, ja skatītāju pilna zāle, bet esi pieņēmis kādu apstrīdamu lēmumu. Pēc tam pāris dienu šī epizode maļas pa galvu.”
Virslīgā viss notiek ātri, tāpēc tiesnesim jāprot spēle vadīt tā, lai pēc spēles nav pārmetumu no spēlētājiem, treneriem, ka kaut kas bija nepareizi. Šādu spēļu viņa praksē kļūst arvien mazāk, bet sākumā bijis daudz. Taču tam jāiziet cauri, jo mācās tikai darot.
Pēc jauniešu turnīriem turpinājis tiesāt 2.līgu, sieviešu čempionātu, pamazām ticis pie 1.līgas spēlēm, līdz sasniegta virslīga, un tagad arvien vairāk nostiprinās tajā. Viņš atzīst, ka tas ir arī pareizais ceļš, jo uzreiz ielēkt virslīgā nav iespējams: “Atceros, ka pirmajā virslīgas spēlē, kas notika Lielvārdē, bija ļoti bail. Gadās, protams, arī kļūdaini lēmumi, te mācos no tiem tiesnešiem, kuri atzīst savas kļūdas. Tas vairo cieņu spēlētāju acīs. Paveicās, ka mans darbaudzinātājs bija viens no Latvijas labākajiem tiesnešiem Mārtiņš Larinovs no Kocēniem. Ja mācies no labākajiem, pats vari kļūt par labāko.”
Ēriks norāda, ka viņa mērķis ir kļūt par starptautiskās kategorijas tiesnesi, un tas ir iespējams, jo viņš ir gados ļoti jauns tiesnesis.
Skatoties spēles, redzams, ka netrūkst gadījumu, kad spēlētāji vai treneri cenšas uzbraukt tiesnesim par, viņuprāt, nepareizu lēmumu. Kā rīkoties?
“Jāatrod īstie vārdi īstajā laikā,” norāda Ē. Bauers. “Sākumā to bija grūti izdarīt, bet nu jau esmu sapratis, kad jāieiet un jāpasaka. Virslīgā ir zināms, ko no kura spēlētāja, trenera var gaidīt. Tas palīdz. Ir daudz nianšu, kas nosaka, vai esi labs tiesnesis, un tās saprotu arvien labāk.”
Jānis Gabrāns
Komentāri