Cēsu Jaunās pils apmeklētāju centrā atklāta izstāde “Jūras spēkiem 30”, kurā attēlos un informatīvajos materiālos var iepazīties ar atjaunoto Jūras spēku vēsturi, uzdevumiem.
Par ceļojošās izstādes vietu Cēsis nav izraudzītas nejauši, kā zināms, Jūras spēkos ir patruļkuģis P06 “Cēsis”. Izstādes atklāšanā klāt bija arī kuģa komanda, citi Jūras spēku pārstāvji, kurus laipni uzņēma kuģa “Cēsis” krustmāte, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Tabūne.
Jūras spēku Patruļkuģu eskadras komandieris komandkapteinis Nauris Lakševics, kura pakļautībā ir 12 kuģi, arī P06 “Cēsis”, uzsvēra, ka sadarbība ar kuģa krustmāti vienmēr bijusi labā līmenī un turpina attīstīties.
Viņš skaidroja, ka izstāde “Jūras spēkiem 30” jau apmēram gadu izstādīta dažādās Latvijas pilsētās: “Tā ceļo pa vietām, kas saistītas ar Brīvības cīņām – Cēsīm, Viesīti, Rēzekni, Jelgavu-, vietām, kuru nosaukumus nes mūsu patruļkuģi. Lai arī tūlīt svinēsim Jūras spēku 31.gadadienu, izstāde turpina ceļot un informēt. Viens no tās uzdevumiem ir arī popularizēt Jūras spēkus, lai gados jauni cilvēki izvēlas dienestu Jūras spēkos un Nacionālajos bruņotajos spēkos kopumā. Šogad jaunieši brīvprātīgi varēs pieteikties Valsts aizsardzības dienestam, tikšanās reizēs ar skolēniem varam viņus uzrunāt, izstāstīt, kāds būs dienests, ka ieguvumu būs vairāk nekā mīnusu.”
Jautāts, vai Jūras spēku vienības nokomplektētas ar personālu, Nauris Lakševics atklāj, ka tāpat ka NBS kopumā Jūras spēkos trūkst cilvēku: “Kopumā Latvijā trūkst darbaspēka. Jauniešu ir tik, cik ir, viņus vajag visām nozarēm, specialitātēm. Tāpēc cenšamies sevi popularizēt dažādos veidos, un dalība izstādes atklāšanā ir veids satikties, pastāstīt. Noderīgi ir arī informatīvie bukleti, bet var gadīties, ka jaunietis izlasa, rodas jautājumi, bet nav, kam tos uzdot. Tiekoties varam atbildēt uz visiem jautājumiem.”
Patruļkuģis P06 “Cēsis” Jūras spēkos ir jau vairāk nekā desmit gadus, tas ir jauns vai vecs kuģis? “Kuģa mūžs vidēji ir 40 gadi, un līdz brīdim, kamēr nebūs jauni kuģi, esošie patruļkuģi, tostarp P06 “Cēsis”, skaitās jaunie kuģi,” skaidro N. Lakševics. “Taču nekas nestāv uz vietas, nemitīgi notiek attīstība, modernizācija. Attīstās gan kuģis, gan pilnveidojas jūrnieki. Apkalpe mācās, visi kļūst gudrāki, zinošāki, kā labāk kuģi izmantot. Tāpat arī kuģa modernizācija notiek nemitīgi, process nekad neapstājas. Taču svarīgi saprast, lai cik moderni būs kuģi, galvenais uz tiem būs cilvēks. Jā, ienāk jaunās tehnoloģijas, kas vada kuģus, pilda citus uzdevumus, bet tas ir līdz brīdim, kad lēmums jāpieņem cilvēkam un attiecīgi arī jārīkojas.”
Izstādes atklāšanas dienā muzejā viesojās skolu vecāko klašu audzēkņi, kurus uzrunāja un par dienesta gaitām, jūrnieku ikdienu stāstīja patruļkuģa P06 “Cēsis” komandiere virsleitnante Māra Vilnīte. Gada sākumā viņa ar komandu jau viesojās Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, tikās ar kuģa krustmāti, tagad ieradās ar citu misiju. M.Vilnīte saka, ka vienmēr prieks būt Cēsīs: “Īpašs prieks tikties ar jauniešiem, parunāt ar viņiem, pastāstīt par dienestu bruņotajos spēkos, kas zina, varbūt kādu no viņiem satiksim arī Jūras spēkos.”
Uz jauniešu jautājumiem labprāt atbildēja arī Jūras spēku kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns. “Druvai” viņš pastāstīja, ka tikšanās reizes ar jauniešiem vienmēr ir interesantas un atšķirīgas. Skolēnu aktivitāte atkarīga no tā, vai klasē ir kāds līderis, kurš pirmais sāk uzdot jautājumus, tad uzdrošinās arī citi. Kāds atceroties, ka tēvs vai vectēvs arī dienējis jūras spēkos.
“Tikšanās ar jauniešiem, stāstījums par Jūras spēkiem ir kā sēkliņas iesēšana, lai rosinātu interesi, varbūt kāds kļūs par jūrnieku vai par karavīru, ja nē, svarīgi, lai viņš ir kārtīgs Latvijas pilsonis, šīs valsts patriots. Mērķis jau visiem viens – izaudzināt savas valsts patriotus.
Ir svarīgi pastāstīt, ka Jūras spēkos ir karavīri ar specifiskām zināšanām, lielu pieredzi, kuri veic specifisku darbu. Un tie nav tikai militārie uzdevumi, piemēram, veikt krasta apsardzi, bet arī koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē,” uzsver D. Šterns.
Latvijas Jūras spēkus sāka veidot 1992. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1992. gada 11. aprīlī notika svinīga karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes karakuģa “Sams”. Šis datums tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu. 1995. gada 11. aprīlī svinīgos apstākļos Jūras spēki atguva brīnumainā kārtā saglabājušos Latvijas Kara flotes karogu.
Komentāri