Divi Cēsu skrējieni aizvadīti, nedaudz vairāk par mēnesi atlicis līdz lielākajam skriešanas pasākumam šajā pusē – ultramaratonam “Cēsis ECO Trail 2016”. Skrējiens notiks jau trešo gadu, ar katru reizi tas kļūst arvien plašāks, ierodas arvien vairāk skrējēju, tiek piedāvātas arvien jaunas distances. Šogad gaidāmi īpaši skriešanas svētki, jo skrējiens veltīts Cēsu 810 gadu jubilejai, un tas parādīsies arī distanču piedāvājumā. Divas veltītas tieši pilsētas jubilejai – 8,1 un 81 km.
* UZVARĒTĀJS. “Cēsis Eco Trail” rīkotāji par katra nākamā skrējiena zīmolu izvēlas iepriekšējā uzvarētāju. Pērn ātrākais 80 km distancē bija cēsnieks Andris Ronimoiss. FOTO: no albuma
Jubilejas distances
Par gatavošanos pasākumam runāju ar Cēsu novada pašvaldības sporta koordinatori Rasu Siliņu un skrējiena rīkotājiem Vilmāru Zemi un Robertu Treiju.
R. Siliņa norāda, ka šis skrējiens dod lielu pienesumu pilsētai: “Tā ir iespēja ikvienam cēsniekam piedalīties, izvēloties sev tīkamāko distanci. Jāatgādina, ka bija īpaša akcija un novadā deklarētie, kuri piedalījās skrējienos “Cēsu pavasaris” un “Jānis un Jānītis”, bez maksas varēs startēt svētku 8,1 km distancē.
Turklāt šis ir starptautisks pasākums, kas Cēsīs pulcē dalībniekus no tik daudzām valstīm, un pilsētas vārds izskan jo plaši.”
Šogad garā – 81 km distance – būs arī kā Latvijas čempionāta ultra garajos skrējienos kārtējais posms, tātad pulcēsies visi labākie Latvijas ultramaratonisti.
R. Treijs akcentē, ka pērn iedibināts sauklis “Cēsīs skriet ir stilīgi”. Arī rīkotāji to ņem vērā: “Esam pamainījuši distanču garumus, lai ikviens var atrast savējo un secināt, ka skriet tiešām ir stilīgi. Visīsākā, 500 metru distance, būs domāta pirmsskolas vecuma bērniem, katrs finišā saņems dāvanu no “Cēsu Alus”- limonādi “Limpo”. 2,5 km distancē galvenokārt gaidīti bērni no 7 līdz 14 gadiem, bet būs arī Open grupa, kurā varēs startēt ikviens, neatkarīgi no vecuma. Varbūt kādam šī distance būs sākums viņa skriešanas biogrāfijā un pamats garākām distancēm nākotnē.
Tad seko svētku distance – 8,1 km – un ir trīs garākās distances – 17 km; 32 km un 81 km. Katrs, kurš finišēs četrās garākajās distancēs, finišā saņems medaļu, būs arī balvu loterija, un ikviens, neatkarīgi no rezultāta, varēs tikt pie kaut kā noderīga.”
Pērn garākā distance bija 80 km garumā, šogad atbilstoši pilsētas jubilejai tā kļuvusi par kilometru garāka, nedaudz mainīts maršruts. V. Zeme skaidro, ka šogad pilnvērtīgi tiks izmantota dabas taka gar Amatu: “Pamatā trase tā pati, kas pērn, bet ir dažas izmaiņas. Dažos posmos bija reversā kustība, kad pa vienu un to pašu posmu skrēja abos virzienos, šogad tas nebūs, un cerams, ka tas labāk arī pašiem skrējējiem.”
No 11 valstīm
Katrā sporta pasākumā nepieciešami līdzjutēji, un R. Siliņa aicina cēsniekus dažādi atbalstīt skrējējus. Ja pirmajā gadā cilvēki tikai noskatījušies, pērn jau bijis vērojams, ka vairākās vietās pie mājām iznesa padzerties.
“Šis skrējiens uzlabo sporta kultūru, cilvēki mācās just līdzi, atbalstīt,” piebilst R. Siliņa.
Sacensību laikā Vienības laukumā būs informatīvā telts, kur varēs uzzināt vietas trasē, kur redzēt sportistus, viņus atbalstīt ar aplausiem, uzmundrinājumiem, varbūt noliekot ūdens trauku ar sūklīšiem, lai sportisti karstā laikā, ja tāds būs, var atvēsināties. Var nolikt jāņogas, ābolus, jo, kā stāsta V. Zeme, tāda ir starptautiskā pieredze: “Pasaulē šajos skrējienos cilvēki labprāt palīdz sportistiem. Aukstā laikā piedāvā karstu tēju, karstā laikā – atvēsināties.”
R. Treijs, V. Zeme krājuši pieredzi, mācoties no skrējieniem ārzemēs gan vērojot, gan piedaloties. Viņi norāda, ka braukšana uz sacensībām ārzemēs noderīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, veidojas kontakti, otrkārt, notiek dalības apmaiņa. Piemēram, 32 km ātrākie Latvijas skrējēji saņems bezmaksas brīvbiļetes uz kādu ārvalstu skrējienu.
“Arī mēs dodam brīvbiļetes, lai viņu labākie skrējēji atbrauc uz Latviju. 81 km distances ātrākajiem Latvijas skrējējiem vīriešu un dāmu konkurencē esam sarūpējuši balvu – bezmaksas dalību vienā no grūtākajiem un skaistākajiem ultramaratoniem Portugālē – “Oh Meus Deus” jeb “Ak, mans Dievs”, kas notiks nākamā gada jūnija pirmajā nedēļā,” stāsta R. Treijs.
V. Zeme piebilst, ka ultramaratona nosaukums atbilst distancei, tas ir grūts 160 km skrējiens, fantastiskā vietā, Zvaigžņu kalnos: “Apmaiņai esam devuši savus ielūgumus, un Cēsīs startēs vismaz pieci portugāļi.”
Šobrīd “Cēsis Eco Trail” skrējienam pieteikušies skrējēji no 11 valstīm, ieskaitot Latviju. Tālākā, no kuras būs pārstāvis, ir Jaunzēlande, divi skrējēji no Austrālijas, kā arī pārstāvji no Francijas, Spānijas, Lielbritānijas, Krievijas, ASV un citām valstīm.
Spēcīgs būs arī Latvijas sportistu sastāvs. Var minēt Latvijas rekordistu 50 km distancē Andreju Jesko, startēs pērnā gada uzvarētājs 80 km distancē, cēsnieks Andris Ronimoiss, Andis Rumbenieks, kurš Kapadokijas (Turcija) ultramaratonā izcīnīja 2.vietu. Arī Uldis Kļaviņš, kurš uzvarējis skrējienā Rīga – Valmiera, arī šī gada Latvijas čempionātā 100 km skrējienā. Arī stipras skrējējas – Dace Veipa, Latvijas čempione 100 km skrējienā, Alma Vītola – Džungļu maratona uzvarētāja, Marta Zumberga, viena no labākajām Latvijas ultramaratonistēm.
Popularitāte aug
Jo augstāks līmenis, jo lielāka atbildība rīkotājiem, lai viss būtu līmenī, jo atsauksmes ceļo sportistu vidū. Rīkotāji norāda, ka svarīgākā pasākuma rīkošanā ir distances marķēšana.
“Ja finišā iedod negaršīgu tēju, tas nevar sabojāt sacensību garu. Bet, ja cilvēks atbraucis no Jaunzēlandes, lai noskrietu 81 km, un pēkšņi distancē pazudis marķējums, un viņš nezina, kur skriet, droši var teikt, ka sacensības izgāzušās,” skaidro R. Treijs.
Iepriekšējos gados fiksēti gadījumi, kad kāds norāvis marķējumu, viss gan laikus novērsts, un problēmas nav radušās. Tāpēc rīkotāji aicina iedzīvotājus saudzīgi izturēties pret marķējumu, nepostīt to. Ja kāds piefiksē, ka marķējums norauts, lūgums informēt sacensību rīkotājus.
“Lai izvairītos no negadījumiem, plānojam sadarboties ar orientēšanās klubu “Azimuts” no Smiltenes, trasē būs vairāki desmiti kluba cilvēku, kuri uzraudzīs marķējumu,” skaidro V. Zeme.
Rīkotāji norāda, ka vēl var pieteikties brīvprātīgie, jo sacensību laikā darāmā netrūks. Tie, kuri vēlas paraudzīties uz sacensībām, tā teikt, no iekšpuses, var pieteikties pie Rasas Siliņas.
Latvijā nav daudz šādu ultra garo maratonu apvidū, bet starptautiskajā līmenī to skaits nemitīgi un būtiski aug. Šāda skriešana kļūst arvien populārāka.
“Pats neesmu regulārs skrējienu dalībnieks, bet, salīdzinot skrējienu pa asfaltu un apvidus skrējienu, dodu priekšroku otrajam. Jo ātri neskrienu, man patīk savā nodabā, un to var ikviens, kaut vai noiet šos kilometrus, jo neviens neskatās, tu skrien vai ne. Var soļot, nūjot, skriet, kā kuram patīk, galvenais – tikt līdz finišam. Ja salīdzinām, pastaigāties pa ainaviski skaistām dabas takām 40 km ir taču daudz jaukāk, nekā noiet šo distanci pa asfaltu pilsētā,” norāda R. Treijs.
Komentāri