Sacensības “Zelta mopēds Cēsīs”, kas jau kļuvušas par neatņemamu pilsētas svētku sporta dienas pasākumu, izaugušas par vērienīgāko šāda veida notikumu valstī. To apliecina viens no pasākuma rīkotājiem Laimonis Stafeckis, atzīstot, ka tik kupls dalībnieku skaits bijis pārsteigums visiem: “Kopumā uz starta stājās 120 mopēdu, kas, manuprāt, ir Latvijas rekords. Nezinu nevienu pasākumu, kur vienkopus būtu tik daudz mopēdu. Jaunākais braucējs bija sešus gadus vecais Ričards, bet vecākajam – 67 gadi. Vēl klāt 64 mazie velobraucēji, un kopējais dalībnieku skaits bija 184. Skatītāju arī netrūka, domājam, dienas gaitā bija klāt vismaz trīs tūkstoši, iespējams, pat vairāk.”
Var droši teikt, ka šīs bija starptautiskas sacensības, jo bija braucēji ne tikai no dažādām Latvijas pilsētām, pat Liepājas, piedalījās arī vairāki braucēji no Igaunijas un viens Krievijas pārstāvis. Viņš uz šo pasākumu ieradies speciāli no Maskavas, radi nodrošināja mopēdu. L. Stafeckis norāda, ka kāds latviešu braucējs, kurš ikdienā strādā bankā Šveicē, regulāri brauc uz visiem “Zelta mopēds” posmiem, viņš bijis klāt arī Cēsu posmā.
Šogad šis arī bija Latvijas čempionāta posms, kas rīkotājiem uzlika lielāku atbildību, ar ko viņi veiksmīgi tika galā. Trase bija izveidota ar tramplīniem, virāžām, lai sporta klases braucēji var parādīt savas prasmes. Tomēr pasākuma odziņa nenoliedzami bija retro brauciens, kurā varēja startēt ikviens, kam mājās ir mopēds braukšanas kārtībā. Un interesentu bija pārsteidzoši daudz.
“Lielākais prieks, ka retro klasē startēja 68 braucēji, kas arī bija negaidīti,” atzīst L. Stafeckis. “Tas gan mums radīja zināmas problēmas, jo visus reizē laist nevarēja, nācās dalīt vairākos braucienos. Salīdzinājumam – pērn bija tikai 23 braucēji, kas startēja vienā braucienā. Apsveicami, ka visi retro braucēji bija piedomājuši pie tērpiem. Nevis vienkārši ieradās, lai nobrauktu, bet katrs bija gatavojies, darinājis tērpu, meklējis ko interesantu. Tas apliecina, ka cilvēkiem patīk šādas karnevāliskās izdarības. Vislielākā pateicība viņiem par to.”
Sacensības sākās ar parādes braucienu pa Cēsu ielām, kurā noraudzījās liels skaits cēsnieku un viesu. Arī braucējiem patika saņemt publikas atbalstu, uzmundrinājumu, tas kopā radīja īpašo atmosfēru. Rīkotāji bija domājuši, lai būtu interesanti visiem, arī skatītājiem. Viņus priecēja karsējmeiteņu priekšnesumi, skatītāji varēja sūtīt īsziņas, balsojot par atraktīvāko braucēju, un tā arī tikt pie balvām. Starp citu, par balvām īpašs stāsts, jo rīkotāji pildīja solīto, ka balvas tiks visiem dalībniekiem. Viņiem vairāki bonusi, pirmkārt, nebija jāmaksā dalības maksa, bet beigās katrs braucējs saņēma dažādus labumus.
“Manuprāt, arī tas daudziem bija labs stimuls piedalīties. Paldies visiem atbalstītājiem, kuri ar prieku deva balvas, lai tiek visiem. Viņi novērtēja to, ka šis absolūti nav komercpasākums,” teica L. Stafeckis.
Retro klasē trasē varēja redzēt arī mopēdus, precīzāk sakot, moto velosipēdus “Gauja”. Ar vienu no tiem brauca rīdzinieks Uldis Strazdiņš. Viņš pastāstīja, ka braucamais ražots 1961.gadā un šīs bijušas pirmās sacensības, kurās ar to piedalījies: “Vasarās gan cenšos ar to izbraukt katru dienu, esmu braucamo piereģistrējis, numuru izņēmis. Izturos pret savu “Gaujiņu” ar lielu pietāti, jo daudz gadu tai aiz muguras, tāpēc uzmanu, taupu, arī sacensībās barā nebraucu. Taču tās dod aizraujošas sajūtas. Ir grūti, jo daudz jāminas, dzinējam tikai viens zirgspēks, tad nu bija jāstrādā mums abiem. Bet bija to vērts, riktīgu kaifu noķēru!”
Pirmo reizi sacensībās retro klasē startēja arī cēsnieks Oskars Uldriķis, kurš brauca ar mopēdu “Mini”. Pēc pirmā brauciena viņš neslēpa prieku, ka ticis līdz finišam: “Izvēlējos braukt lielo apli, un tas bija pārāk liels izaicinājums, biju gatavs tikai mazajam. Prieks, ka tehnika izturēja. Esmu ar mopēdu jau piedalījies retro braucienos, bet tik nopietna slodze tam bija pirmo reizi.”
Latvijas čempionāta ieskaitē klasē “standarts 16+” startēja Ivars Vizulis no Saldus novada. Viņam šī esot piektā sezonā: “Kādreiz bērnībā braucu, tad bija pauze, un pirms pieciem gadiem draugs sakūdīja atgriezties. Kad āķis lūpā, tad jau vairs nevar mierā palikt. Braucamais saglabājies no bērnības, un vizuāli nekas daudz neatšķiras no tā, kāds bija sākumā. Cik tam gadu, nezinu, jo no brālēna to saņēmu pirms 36 gadiem, bet viņš jau pirms tam bija braucis. Tolaik jau puikām mopēdi gāja no rokas rokā.”
L. Stafeckis norāda, ka trase Pirtsupītes gravā atstāta ar visiem tramplīniem, to aicināti izmantot riteņbraucēji, kuri grib pabraukt pa trasi vai sarīkot savas sacensības.
Ak, jā, bija jau arī uzvarētāji un godalgoto vietu ieguvēji. Lūk trīs ātrākie savās klasēs divu braucienu summā. Sporta klasē: Ainārs Karro, Ingus Bērziņš, Andres Pilts; standarts 2A: Ilgonis Karro, Mārtiņš Egle, Gustavs Simsons; retro1/1: Mārtiņš Pats, Raivis Strazdiņš, Roberts Milaste; retro 1/ 2: Ainārs Ābeltiņš, Jānis Mūrnieks, Ģirts Krūklītis; retro 1/3: Māris Brants, Kaspars Opuls, Lauris Homka; retro2: Andris Brāmanis, Andis Šmits, Mārtiņš Alhimovičs; meitenes: Aija Krūze, Marlēna Valdas, Laura Gredzena; standarts līdz 16 gadu vecumam: Rojs Gredzens, Jānis Stūrmanis, Aksels Mangelsons; standarts 16+: Toms Leitis, Kārlis Krēsliņš, Ainārs Karro.
Komentāri