Skolēnu pašpārvaldes ir būtisks skolu ikdienas elements. Tās pilnveido skolēnu prasmes, turklāt palīdz skolā radīt vidi, kurā bērni jūtas labi un saprasti.
Skolēnu labbūtībai
Jaunieši ir lieliski, idejām bagāti un enerģiski! “Pašpārvalde ir kā vidutājs starp audzēkņiem un skolas vadību, lai kopā ar bērniem veidotu tādu vidi, kurā skolēniem ir interesanti un labi,” saka Jaunpiebalgas vidusskolas sociālā pedagoģe un pašpārvaldes konsultante Baiba Damroze. Viņa paskaidro, ka pašpārvalde pārstāv visus audzēkņus un pašpārvalžu darbībai ir būtiska loma bērnu un jauniešu labbūtības nodrošināšanā.
“Dalība pašpārvaldē ir brīvprātīga. Tas ir pareizi, jo katram, kurš tajā sāk darbību, ir kādi mērķi, skatījums, vēlmes. Tikšanās ir regulāras, reizi nedēļā. Skolēnu vēlme darboties ir liela, bet ne vienmēr tam pietiek laika un spēka, jo slodze mācībās un ārpusskolas aktivitātēs arī ir liela,” atzīst B.Damroze.
Pašpārvaldes sākumskolā ir tikpat nozīmīgas kā mācību iestādēs, kurās ir arī vecāki audzēkņi, pauž Cēsu Pastariņa sākumskolas pedagoģe Laila Meluškāne. “Bērnu iesaiste skolas dzīves veidošanā un organizēšanā ir būtiska gan skolotājiem, gan audzēkņiem. Šī ir iespēja pilnveidot, veidot interesantāku skolas dzīvi. Tieši bērni ir tie, kuri to var vislabāk! Pašpārvalde pārstāv skolēnu viedokli, šis ir arī informācijas avots,” vērtē L.Meluškāne un pastāsta, ka sākumskolas posmā pašpārvaldes darbība notiek skolotāja vadībā. 4. līdz 6. klašu skolēni kopā sanāk reizi mēnesī, ja gatavojas kādam pasākumam, tiekas ik nedēļu vai pat biežāk.
Jaunpiebalgas vidusskolas 12. klases audzēkne Zanda Loginova, kura darbojas pašpārvaldē, “Druvai” pastāstīja, ka iesaistījusies ar vēlēšanos līdzdarboties, veidojot skolas dzīvi interesantāku: “Dalība pašpārvaldē ir iespēja īstenot savas idejas, radīt sev un visiem skolēniem saistošāku skolas vidi. Uzklausām citus skolas biedrus. Pieaugušie, lai kā censtos, nevar tik labi izprast bērnu un jauniešu intereses, vēlmes, kā skolēni paši tās var formulēt. Skolas vadība, skolotāji ļoti ieklausās mūsu viedoklī, ir atsaucīgi, mūsu ierosinājumi saņem atbalstu.”
Vai izdodas iesaistīt arī sabiedriski mazāk rosīgos skolēnus? Z. Loginova uzskata, ka svarīgi ir stāstīt un skaidrot, kā arī organizēt daudzveidīgus pasākumus, lai tie būtu interesanti plašākam skolēnu lokam: “Iesaistoties, pamēģinot nereti arī tiem, kuri ikdienā ir mazāk darbīgi, rodas interese un vēlēšanās ne tikai piedalīties kādā aktivitātē, bet arī pievienoties pašpārvaldei.”
Līgatnes Jauno Līderu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Gundega Pētersone atzīst, ka tas, cik aktīva un skolas dzīvē pienesumu nesoša ir pašpārvalde, ir atkarīgs no tajā iesaistītajiem skolēniem. Līderu vidusskolā tajā darbojas 5. līdz 12. klase audzēkņi un pašpārvalžu darbs ik gadu ir atšķirīgs. “Tā ir viena no skolas iekšējām institūcijām, kurai atbilstoši normatīviem ir jābūt. Situācijas bijušas dažādas. Reizēm pašpārvaldes darbība ir skolas vadības motivēta, veidota, tādos gadījumos tā nebūs tik efektīva kā tad, ja skolēni paši ir iniciatori un vēlas darboties. Piemēram, pērnais gads mūsu skolā bija brīnišķīgs piemērs tam, cik pozitīvi daudz pašpārvalde var paveikt, kādu pienesumu tā var dot skolas dzīvē. Līdz šim skolēni vairāk aktīvi bijuši pasākumu organizēšanā, bet iesaiste var būt skolas padomē, dokumentu veidošanā, iekšējās kārtības noteikumu mainīšanā un citos jautājumos. Pašpārvalde pārstāv visu skolēnu viedokli. Iespējas un loma var būt ļoti plašas. Tas ir spēks, kas ir jāņem vērā!” stāsta G. Pētersone.
Pieredze, kas noder dzīvē
Plānošana un vadības iemaņas, prasme sadarboties, sevis apliecināšana ir svarīgs ieguvums bērniem un jauniešiem, un tieši to veicina darbošanās pašpārvaldē. Tā atzīst visi “Druvas” uzrunātie pedagogi. B. Damroze saka: “Skolēnu pašpārvaldēs jaunieši var gūt pieredzi, kā radīt idejas, kā tās īstenot, turklāt – kā pēc tam paveikto arī novērtēt. Ne visas idejas izdodas īstenot, bet arī tas dod pieredzi. Savukārt, ja iecere īstenota, tas sniedz lielu motivāciju darboties tālāk. Šī ir arī sadraudzības, sadarbības pieredze. Tās ir papildu zināšanas, kas noder visu dzīvi.”
Līdzdalības, sadarbības, komunikācijas, plānošanas, atbildības pieredzi var krāt jau sākumskolā, atzīst L. Meluškāne un piebilst, ka ļoti svarīgi – tā tiek attīstīts arī radošums! G. Pētersone vērtē, ka dalība pašpārvaldē veido skolēniem pašpārliecinātību, prasmi saskatīt savu spēju, prasmju robežas un tās paplašināt. “Šī ir lieliska pirmā pieredze, īstenojot savas iniciatīvas, izsakot viedokli, aizstāvot idejas,” saka G.Pētersone.
Komentārs
Biedrības “Pašpārvalžu atbalstam” pārstāve Brigita Medne komentē, kādēļ skolēnu pašpārvaldes ir svarīgas ne tikai skolēniem, bet arī skolām un sabiedrībai kopumā: “Skolēnu pašpārvalde nav tikai pasākumu organizatori. Pašpārvalžu darbība ir ieguvums ne tikai to dalībniekiem, bet plašākai sabiedrībai. Tās ir iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā par visiem jautājumiem, kas skar skolēnus. Tās ir arī viņu tiesības – būt daļai no lēmuma pieņemšanas procesa. Tā ir iesaiste mācību un audzināšanas darbā, kur skolēni var būt sadarbības partneri, arī mobinga mazināšanā, jauniešiem aktuāla mācību satura radīšanā. Ieguvumu ir daudz.
Esot pašpārvaldē, skolēns iemācās daudz, izmēģina aktivitātes, iespējas, lai izprastu, ko vēlas darīt nākotnē, mācās sadarboties ar citiem, uzņemties atbildību, izpildīt pienākumus. Tas ir ieguvums arī skolai, kurā tiek veidota interesanta, saistoša, labestīga vide, kurā jaunieši paši jūtas komfortabli. Tieši skolēns var identificēt arī problēmas, kuras pieaugušajiem nav pat redzamas. Tātad – var palīdzēt meklēt arī risinājumus.
Skolas vadībai, pedagogiem tā ir iespēja iegūt lieliskus sadarbības partnerus, ar kuriem kopā izvērtēt skolas darbību un uzlabot to. Tas ir arī ieguvums Latvijai kopumā, lai būtu foršas, uz skolēnu vajadzībām, interesēm balstītas mācību iestādes, sadarbībā ieinteresēti pedagogi un skolēni. Ja skolēni iegūst līdzdalības, cieņpilnas sadarbības pieredzi jau skolā, ticu, ka tas rada labu augsni, lai veidotos sabiedrība, kas vēlas iesaistīties, līdzdarboties, piedalīties vēlēšanās, izteikt viedokli un iesaistīties aktivitātēs, kas uzlabo vidi.
Ir prieks redzēt, ka aizvien vairāk pedagogu, skolu, kā arī pašu jauniešu apzinās, cik svarīgas ir pašpārvaldes. Ir pašpārvaldes, kuras darbojas arī ārpus skolas, sadarbojoties ar pilsētas, novada jauniešiem, politikas veidotājiem. Potenciāls ir ļoti liels. Pozitīvi, ka izpratne par to, ka pašpārvaldes ir labs sadarbības partneris lēmumu pieņemšanā, uzlabojas, veidojas arī atbalsta mehānismi skolēnu pašpārvalžu projektu īstenošanai.
Komentāri