Tikšanās ar Cēsu novada domes vadību Drabešu pagasta Līvos bija ieinteresējusi teju pussimts apkārtējo iedzīvotāju. Līdz šim te šādas tikšanās nav bijušas, savulaik gan līvēnieši nāca kopā un ar vietējās varas pārstāvjiem sprieda par attīstību un problēmām.
Pirms tikšanās iedzīvotāji “Druvai” uzsvēra, ka domes vadībai vajadzētu pateikt, lai nelielās, ko izdarījuši, to katrs redz un zina, bet vairāk stāsta, ko dara un darīs. Sarunu vakarā atbildēt uz jautājumiem un uzklausīt iedzīvotājus bija atbraucis novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, vietniece Inese Suija-Markova, pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska, vietniece Baiba Eglīte, klāt bija Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte.
Vispirms J.Rozenbergs izstāstīja, ka tiek veidota Cēsu novada pārvaldības struktūra, cik finansējuma nepieciešams, lai visā novadā iedzīvotāji saņemtu vienādus pakalpojumus, ko pašvaldībai nozīmē uzturēt infrastruktūru.
Pašvaldība bija saņēmusi 11 jautājumus, uz kuriem iedzīvotāji gaidīja atbildes, sarunas gaitā izskanēja dažādas tēmas. Domes vadība samulsa, izdzirdot, ka Līvos kaut ko plānots samazināt. “Bērnudārzs, bibliotēka, feldšerpunkts ir un būs,”stingri sacīja novada vadītājs. Iedzīvotāji ierosināja, ka bibliotēkai vajadzētu kosmētisko remontu, te ir iedzīvotāju tikšanās vieta, notiek izrādes, izstādes. Tā kā iedzīvotāji gatavi iesaistīties, pašvaldības projektos varētu piesaistīt finansējumu. Tāpat līvēnieši interesējās, vai nav plānots Līvus pievienot Cēsīm. J.Rozenbergs skaidroja, ka tas nav vienkārši izdarāms, bet pamazām vien, attīstoties būvniecībai, pilsēta paplašinās.
Plašāka diskusija raisījās par zemesgabalu “Kāres”, kas nodots atsavināšanai. Tas ir lielākais pašvaldības zemes gabals Līvos, tajā bija plānots izveidot sporta laukumu, atpūtas zonu ar celiņu, soliņiem. E.Eglīte atgādināja, ka sarunā par Līvu attīstību tika balsots, kas vairāk nepieciešams, gājēju celiņš vai sporta laukums, toreiz nobalsoja par celiņu. Tā kā iedzīvotāji iebilda pret pārdošanu un pauda pārliecību, ka sporta laukums ir nepieciešams, domes vadība solīja, ka zemesgabals tiks saglabāts pašvaldības īpašumā, jo pirmajā izsolē pretendentu nebija.
“Laukuma skiču projekts ir, aktualizēsim tālāk ideju par tā izveidi,” teica apvienības pārvaldes vadītāja.
Ne mazums problēmu iedzīvotājiem rada Putru ielas bēdīgais stāvoklis. E.Eglīte stāstīja, ka sākts projektēt ielas seguma maiņu. “Līviem ir pasūtīti divi tehniskie projekti – Putru un Parka ielas atjaunošanai. Parka ielai ir ļoti slikts segums. Vēsturiski tā bijusi asfaltēta, tagad tajā ir meliorācijas un kanalizācijas sistēmas problēmas, kas būtiski ietekmē seguma kvalitāti, ” skaidroja apvienības vadītāja.
Runājot par ielu apsaimniekošanu, ciema iedzīvotāji stāstīja, cik nekvalitatīvi ziemā tīra ceļus un ielas. Šaurajās ieliņās lielais greiders uzar zālienus, bet ceļus pārvērš vannās ar vaļņiem. Par ceļu stāvokli, uzturēšanu bija daudz jautājumu. Ikvienam skaidrs, tie jāatjauno, jo ar nogreiderēšanu vai bedru aizlāpīšanu līdzēts nebūs. Taču naudas trūkst.
Izskanēja neizpratne, kāpēc ceļmalas vairs nav tā sakoptas, kā bija agrāk, arī kapsētas. E.Eglīte pastāstīja, ka Līvos ir viens sētnieks, viņa teritorija palielinās, šogad jātīra arī jaunais gājēju celiņš. “Vai varēsim tik bieži pļaut, noteikti nē, neredzu arī vajadzību vasarā padsmit reizes pļaut. Pļausim teritorijas, kas jāpļauj, un tik reižu, cik nepieciešams. Apvienībā 43 hektāri ir tādi, ko gribam uzturēt kā mauriņu. Ja tie vasarā jānopļauj daudzkārt, cik tas izmaksā,” rosinot parēķināt, sacīja E.Eglīte un piebilda, ka iepriekšējos gados pļaušana bija nodota ārpakalpojumā, šovasar to darīja apvienības darbinieki.
Vairāki jautājumi bija par Agras ciemu, jo tur problēmu netrūkst. Tas veidojies dārzkopības kooperatīvā, uz meliorētas zemes saceltas mājas, to darot, meliorācijas sistēma izjaukta. “Šogad meliorācijas bojājumu novēršanai vien iztērēti ap desmit tūkstoši eiro. Ir grūti sakārtot meliorācijas sistēmu, uz kuras ir apbūve,” atgādināja E.Eglīte.
Iedzīvotāji pauda neizpratni, kāpēc Agras ielās tikai vienreiz nokaisīts pretputekļu līdzeklis. Taču, ja vēlas, iedzīvotāji var saņemt līdzekli un paši nokaisīt.
Vēl bija daudzi citi sadzīviski jautājumi – gan par ielu apgaismojumu, kad to ieslēgt, kad izslēgt, par soliņiem pie dīķa, lai veci cilvēki var apsēsties, par nepieciešamību labiekārtot rotaļu laukumus bērnudārzā, lai bērniem nav jāuzturas karstā saulē, un citi.
Pēc tikšanās Rūdolfs Bondars atzina, ka domes vadības atbildes bijušas izsmeļošas. “Ir sajūta, ka mūs uzklausa. Katram savas problēmas un idejas, bet Līvos daudz gājis uz labo pusi,” “Druvai” sacīja Rūdolfs, bet Nauris Sadausks piebilda: “Pašvaldībai ir jābūt dialogam ar iedzīvotājiem. Arī iedzīvotājiem ir jānāk kopā, jārunā par problēmām, jāizsaka viedoklis, nevis jārunā aiz muguras.” Savukārt Andris Rutkovskis uzsvēra, ka uzzinājis to, kas interesējis, bet Ingūna Stepanova vērtēja: “Ceru, ka mūs ne tikai uzklausīja, bet arī risinās problēmas.”
Komentāri