“Šajā rudenī “Aušas” ir uzsākušas savu piekto darba sezonu. Darbojamies Drabešu Jaunās pamatskolas dienesta viesnīcas telpās, lielā šaurībā gan, bet sirsnīgā atmosfērā,” smaidot stāstu par audējām Drabešu pagastā iesāk viena no “Aušu” ilggadējām dalībniecēm Inese Kalniņa.
Kolektīvā ir trīspadsmit dalībnieces – piecas brauc no Cēsīm, pārējās ir drabešnieces – no Līvu ciema, Ieriķiem un citām vietām.
“Mūsu kolektīva vadītāja ir Latvijas Amatniecības kameras amatu meistare Rudīte Platā. Viņa ir īsts profesionālis, kas vada aušanas nodarbības arī citos novados. Rudīte ir ļoti zinoša gan par tautastērpiem, gan aušanas tehnikām, viņai ir vairāk nekā 40 gadu pieredze. Savulaik Rudīte pasniedza aušanu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Viņai ir pedagoga prasmes, ir stingra, un tieši tas ir ļoti labi – tas disciplinē. Mums daudzām ir algots darbs, vēl bērni, mazbērni, lauku mājas, kur darāmā vienmēr ir daudz. Aušanas kopa ir lieliska iespēja lauku sievietēm tikties, apmainīties pieredzē, vienkārši pabūt kopā – tas ir ļoti svarīgi,” uzsver I.Kalniņa un piebilst: “Šīs tikšanās reizes ir atelpas brīdis, kas glābj no ikdienas rutīnas – vismaz man pašai tā noteikti ir.”
“Aušu” vadītāja Rudīte Platā atzīst, ka kolektīvā ir lieliska saskaņa, labāku nevarētu vēlēties: “Esam ļoti, ļoti saliedētas. Ne tikai aušana – mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, esam ļoti čaklas, daudzpusīgas. Pārstāvam arī dažādas profesijas. Te kopā aužam jau piecus gadus, bet nu pēdējā laikā gan visas vienlaikus aust nevaram sanākt – telpas ir par mazu, tāpēc daudz darbojamies arī mājās.”
Audējas uz nodarbībām austuvē pulcējas divas reizes nedēļā, daloties grupās. “Tad notiek gan diegu uzvilkšana, gan audeklu iekārtošana stellēs, nītīšana, šķietošana, visi darbiņi, līdz tiekam pie pašas aušanas. Tad sākas aušana. Ievelkam, piemēram, 13 segas, tad paiet laiks, kamēr katra pabeidz savējo. Un tieši tas kolektīvā ir jauki – ir dažādība. Ja katra austu tikai mājās, darbi būtu gaužām vienveidīgi, apniktu, bet kolektīvā darbi ir tik atšķirīgi – varam parādīt dažādas idejas,” stāsta R.Platā, bet I.Kalniņa uzsver, ka tieši tāpēc ir interesanti darbus izlikt izstādēs. Tās bieži skatāmas Līvu bibliotēkā. “To cilvēku, kas atnāk apskatīt mūsu darbus, ir ļoti, ļoti maz,” saka R.Platā, vērtējot, ka arī kopā būtu vairāk dalībnieču, ja būtu lielākas telpas.
Savulaik “Aušu” audējas darbojušās Drabešu Amatu mājā, tomēr dažādu sakritību rezultātā nu telpas ir skolas dienesta viesnīcā. Te pieejamas astoņas lielās stelles, divas jostu stelles, divas pagaidām nav saliktas. “Telpa par mazu, mums pieejamā platība ir vien 40 kvadrātmetri,” stāsta I.Kalniņa. “Ir ļoti daudz interesentu, kas labprāt pievienotos, lai apgūtu aušanas prasmes, bet ierobežotās platības dēļ vairāk nevienam piedāvāt šo iespēju nevaram. Vēlme apgūt aušanu patiešām ir ļoti liela, tas priecē, tomēr ir skumji, ka nevaram uzņemt visus gribētājus,” bilst R.Platā.
I.Kalniņa uzsver, ka apgūt aušanu ļoti vēlas tieši gados jaunas sievietes, tāpēc esot žēl, ka to nevarot piedāvāt. Būtu vēlams lielāks pašvaldības atbalsts aušanas kopai. “Pašvaldība ir atvēlējusi telpas, bet gribētos saņemt arī finansiālu palīdzību, jo patlaban visu kolektīva darbību uzturam pašas. Kopumā Cēsu novads ir orientēts uz ģimenēm, to es kā daudzbērnu māmiņa ļoti izjūtu, bet ļoti vēlētos, lai tiek domāts arī par tādām aktivitātēm kā aušanu un to popularizēšanu novadā. Cerams, nākotnē tas notiks,” saka audēja un teic, ka patlaban tiek kārtoti dokumenti, kas apliecinātu, ka šāds audēju kolektīvs novadā ir vajadzīgs un varētu saņemt kādu finansiālu atbalstu.
Aušana gan, kā zināms, nav viegla nodarbe. “Fiziskās prasmes un gatavību vajag. Ne velti savulaik audēji bija vīrieši. Ja aušana būtu mans maizes darbs un ikdiena, es to noteikti negribētu,” smejas I.Kalniņa. “Kā vaļasprieks gan tas ir ļoti jauks. Tā īsti sāku mācīties aust pirms septiņiem gadiem. Bērnībā gāju aušanas pulciņā, tad, kad jau bija pāri 30, vēlējos atsvaidzināt prasmes. Drabešu Amatu mājā satiku Rudīti Plato, gribēju ar viņas pamācībām uzaust jostu. Viņa teica – kādu jostiņu, tev taču vajag tautastērpu! Tad šķita, ka to taču nevaru, bet gada laikā, sev par lielu brīnumu, tiku pie pašas austa tautastērpa pilnā komplektā! Un to var izdarīt jebkurš, ja vien ir labs palīgs un skolotājs.”
Ir liels azarts apgūt arvien vairāk, jo aušanas tehnikas ir ļoti daudz, arī audumu veidu ir daudz, atzīst I.Kalniņa: “Es septiņu gadu laikā esmu pamēģinājusi varbūt tikai pusi no tām visām.”
Komentāri