Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Katrs var uzaust savu tautas tērpu – ja vien pareizais skolotājs un vēlme!

Anna Kola
23:00
25.10.2023
15
Ausas 1

“Šajā rudenī “Aušas” ir uzsākušas savu piekto darba sezonu. Darbojamies Drabešu Jaunās pamatskolas dienesta viesnīcas telpās, lielā šaurībā gan, bet sirsnīgā atmosfērā,” smaidot stāstu par audējām Drabešu pagastā iesāk viena no “Aušu” ilggadējām dalībniecēm Inese Kalniņa.

Kolektīvā ir trīspadsmit dalībnieces – piecas brauc no Cēsīm, pārējās ir drabešnieces – no Līvu ciema, Ieriķiem un citām vietām.

“Mūsu kolektīva vadītāja ir Latvijas Amatniecības kameras amatu meistare Rudīte Platā. Viņa ir īsts profesionālis, kas vada aušanas nodarbības arī citos novados. Rudīte ir ļoti zinoša gan par tautastērpiem, gan aušanas tehnikām, viņai ir vairāk nekā 40 gadu pieredze. Savulaik Rudīte pasniedza aušanu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Viņai ir pedagoga prasmes, ir stingra, un tieši tas ir ļoti labi – tas disciplinē. Mums daudzām ir algots darbs, vēl bērni, mazbērni, lauku mājas, kur darāmā vienmēr ir daudz. Aušanas kopa ir lieliska iespēja lauku sievietēm tikties, apmainīties pieredzē, vienkārši pabūt kopā – tas ir ļoti svarīgi,” uzsver I.Kalniņa un piebilst: “Šīs tikšanās reizes ir atelpas brīdis, kas glābj no ikdienas rutīnas – vismaz man pašai tā noteikti ir.”

“Aušu” vadītāja Rudīte Platā atzīst, ka kolektīvā ir lieliska saskaņa, labāku nevarētu vēlēties: “Esam ļoti, ļoti saliedētas. Ne tikai aušana – mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, esam ļoti čaklas, daudzpusīgas. Pārstāvam arī dažādas profesijas. Te kopā aužam jau piecus gadus, bet nu pēdējā laikā gan visas vienlaikus aust nevaram sanākt – telpas ir par mazu, tāpēc daudz darbojamies arī mājās.”

Audējas uz nodarbībām austuvē pulcējas divas reizes nedēļā, daloties grupās. “Tad notiek gan diegu uzvilkšana, gan audeklu iekārtošana stellēs, nītīšana, šķietošana, visi darbiņi, līdz tiekam pie pašas aušanas. Tad sākas aušana. Ievelkam, piemēram, 13 segas, tad paiet laiks, kamēr katra pabeidz savējo. Un tieši tas kolektīvā ir jauki – ir dažādība. Ja katra austu tikai mājās, darbi būtu gaužām vienveidīgi, apniktu, bet kolektīvā darbi ir tik atšķirīgi – varam parādīt dažādas idejas,” stāsta R.Platā, bet I.Kalniņa uzsver, ka tieši tāpēc ir interesanti darbus izlikt izstādēs. Tās bieži skatāmas Līvu bibliotēkā. “To cilvēku, kas atnāk apskatīt mūsu darbus, ir ļoti, ļoti maz,” saka R.Platā, vērtējot, ka arī kopā būtu vairāk dalībnieču, ja būtu lielākas telpas.

Savulaik “Aušu” audējas darbojušās Drabešu Amatu mājā, tomēr dažādu sakritību rezultātā nu telpas ir skolas dienesta viesnīcā. Te pieejamas astoņas lielās stelles, divas jostu stelles, divas pagaidām nav saliktas. “Telpa par mazu, mums pieejamā platība ir vien 40 kvadrātmetri,” stāsta I.Kalniņa. “Ir ļoti daudz interesentu, kas labprāt pievienotos, lai apgūtu aušanas prasmes, bet ierobežotās platības dēļ vairāk nevienam piedāvāt šo iespēju nevaram. Vēlme apgūt aušanu patiešām ir ļoti liela, tas priecē, tomēr ir skumji, ka nevaram uzņemt visus gribētājus,” bilst R.Platā.

I.Kalniņa uzsver, ka apgūt aušanu ļoti vēlas tieši gados jaunas sievietes, tāpēc esot žēl, ka to nevarot piedāvāt. Būtu vēlams lielāks pašvaldības atbalsts aušanas kopai. “Pašvaldība ir atvēlējusi telpas, bet gribētos saņemt arī finansiālu palīdzību, jo patlaban visu kolektīva darbību uzturam pašas. Kopumā Cēsu novads ir orientēts uz ģimenēm, to es kā daudzbērnu māmiņa ļoti izjūtu, bet ļoti vēlētos, lai tiek domāts arī par tādām aktivitātēm kā aušanu un to popularizēšanu novadā. Cerams, nākotnē tas notiks,” saka audēja un teic, ka patlaban tiek kārtoti dokumenti, kas apliecinātu, ka šāds audēju kolektīvs novadā ir vajadzīgs un varētu saņemt kādu finansiālu atbalstu.

Aušana gan, kā zināms, nav viegla nodarbe. “Fiziskās prasmes un gatavību vajag. Ne velti savulaik audēji bija vīrieši. Ja aušana būtu mans maizes darbs un ikdiena, es to noteikti negribētu,” smejas I.Kalniņa. “Kā vaļasprieks gan tas ir ļoti jauks. Tā īsti sāku mācīties aust pirms septiņiem gadiem. Bērnībā gāju aušanas pulciņā, tad, kad jau bija pāri 30, vēlējos atsvaidzināt prasmes. Drabešu Amatu mājā satiku Rudīti Plato, gribēju ar viņas pamācībām uzaust jostu. Viņa teica – kādu jostiņu, tev taču vajag tautastērpu! Tad šķita, ka to taču nevaru, bet gada laikā, sev par lielu brīnumu, tiku pie pašas austa tautastērpa pilnā komplektā! Un to var izdarīt jebkurš, ja vien ir labs palīgs un skolotājs.”

Ir liels azarts apgūt arvien vairāk, jo aušanas tehnikas ir ļoti daudz, arī audumu veidu ir daudz, atzīst I.Kalniņa: “Es septiņu gadu laikā esmu pamēģinājusi varbūt tikai pusi no tām visām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
235

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi