Pie sevis uzņemt savējos. Pēc izglītības vēstures skolotājs Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis sveic vēstures pedagogus no visas Latvijas. FOTO: Līga Salnite
Vairāk nekā simts vēstures un sociālo zinību skolotāju no visas Latvijas Cēsīs trīs dienu garumā papildināja profesionālās zināšanas, gan klausoties lekcijas, gan iesaistoties diskusijās un praktiskajās nodarbībās, gan arī izzinot Cēsu vēsturisko mantojumu.
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības organizētās “Vasaras dienas” šogad notika nu jau 28. reizi. Vienai no pasākuma rīkotājām, Amatas pamatskolas pedagoģei Aijai Pundurei, trīs dienu programmas organizēšanā nācies izvēlēties, ko skolotājiem piedāvāt Cēsu apkārtnē, kas ir tik kultūrvēsturiski bagāta.
“Vasaras dienās” skolotāji novadā apmeklēja Āraišu ezerpils arheoloģisko parku, Amatas staciju, pie kuras top piemiņas vieta padomju varas politiski represētajām personām, rakstnieces Melānijas Vanagas muzeju un arī Spāres muižu. Viesi iepazina Cēsis, pabija Pasaules latviešu mākslas centrā un piedzīvoja viduslaiku dzīres Cēsu pilī.
Pienesumu pamatskolu un vidusskolu skolotājiem profesionālajā jomā deva lekcijas par mūsdienu pilsoniskās atbildības veidošanu jauniešos, par ASV lomu Latvijas attīstībā, par hipijiem un jauniešu kustībām Padomju Latvijas laikā. Pedagogi papildināja zināšanas par viduslaiku piļu arheoloģisko mantojumu mūsu valstī. Praktiskajās nodarbībās skolotāji ielūkojās izlaušanās spēles izmantošanā mācību stundās, vēsturisko karikatūru praktiskā pielietojumā avotu analīzes prasmju pilnveidei skolēniem, kā arī uzzināja dažādas nianses mācību stundu plānošanai. Ievērojama uzmanība bija veltīta, kā jauniešus ievadīt holokausta tēmā un kā runāt par 20. gadsimta pretošanās kustībām, tāpat demokrātisku vēlēšanu nozīmības akcentēšana mūsu valsts pastāvēšanai.
Jauno Līderu vidusskolas skolotājs un Cēsu novada Izglītības pārvaldes sociālās un pilsoniskās mācību jomas metodiķis Mārtiņš Šteins uzsvēra, ka mūspusē ir ne tikai spēcīgas skolas un pedagogi, bet arī bagāta vēstures un kultūras vide, “kuru varam izmantot kā mācību telpu”. “Šīs trīs dienas ir stāsts par profesionālu izaugsmi, bet tikpat daudz — par skolotāju satikšanos, iedvesmu un sajūtu, ka neesi viens savā darbā,” teica M. Šteins un pauda cerību, ka ikviens šo mācību dalībnieks aizvedīs līdzi vismaz vienu ideju, kuru jau šajā septembrī īstenot klasē.
“Vasaras dienas 2026” atklāja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, arī vēstures skolotājs, patlaban gan nepraktizējošs, Atis Egliņš-Eglītis pedagogiem īsi ieskicēja vietējo vēsturi, pašreizējo novada attīstību un mērķus. Viņš uzsvēra novada vēsturi ne tikai kā pieminamu pagātni, bet gan kā pamatu, “uz kura būvējam novada nākotni”. “Tieši vēstures un sociālo zinību skolotāji palīdz saprast, no kurienes nākam, kritiski vērtēt šodienu un atbildīgi veidot jauniešiem rītdienu,” sacīja A. Egliņš-Eglītis.
Skujenes pamatskolas skolotāja Iveta Vilciņa kā būtisku ieguvumu izcēlusi mācību praktisko devumu. “Vērtīgas ir tikšanās ar kolēģiem, jaunas metodes un atziņas. Esmu ieguvusi praktiskus materiālus ikdienas darbam, ko varēšu izmantot savās stundās.”
Pasākuma rīkotāji ir pārliecināti — šajās dienās iegūtās zināšanas un idejas skolotāji varēšot izmantot, palīdzot bērniem un jauniešiem attīstīt kritisko domāšanu, tekstpratību, izpratni par vēstures procesiem, pilsonisko līdzdalību un atbildību par sabiedrībā notiekošo.
Komentāri