FOTO: freepik.com
Pašvaldību likums skaidri nosaka, ka siltumapgādes organizēšana ir autonoma pašvaldības funkcija. Pašvaldības pienākums ir gādāt par iedzīvotāju interesēm, nodrošinot komunālos pakalpojumus, siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un pieejamību. Pakalpojuma sniegšanai pašvaldības bieži vien dibina kapitālsabiedrības, vai arī siltumapgādes nodrošināšanu veic vietvaras saimnieciskais dienests.
Cēsu novada pagastos patlaban centralizēti siltumu mājokļos lielākoties nodrošina pašvaldības apvienību saimnieciskie dienesti. Jaunpiebalgā, Līgatnē, Augšlīgatnē un Vecpiebalgā tas uzticēts pašvaldības kapitālsabiedrībai “Līgatnes komunālserviss”. Jau 2023. gada 14. septembrī Cēsu novada dome nolēma, ka novada pagastos un Līgatnes pilsētā siltumapgādi nodrošinās viens pakalpojumu sniedzējs un tas būs “Līgatnes komunālserviss”.
Toreiz tika uzsvērts, ka pagastos jāattīsta moderna, ilgtspējīga un energoefektīva infrastruktūra, kā arī siltuma nodrošināšanā iedzīvotājiem visā novadā jābūt vienotiem standartiem. Diemžēl šī gada vasarā daudz tālāk nav tikts, bet kaut kas tomēr varētu mainīties.
Apkures sezonu gaidot
Pašvaldība sakārto katlumājas, meklē investoru
Par nākamo apkures sezonu kārtīgs saimnieks domā vismaz pavasarī. Pēc Cēsu novada pašvaldības plāniem nākamziem par siltumu Līgatnē, Augšlīgatnē, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Priekuļos un Liepā būtu jāgādā pašvaldības SIA “Līgatnes komunālserviss”.
Priekuļu un Liepas katlumāju pārņemšana ir apturēta. Pašvaldības izpilddirektore Līga Medne uzsver, ja “Līgatnes komunālserviss” būtu katlumājas pārņēmis, nespētu nodrošināt to sagatavošanu apkures sezonai. “Kad pērn rudenī dome vērtēja “Līgatnes komunālservisa” stratēģiju, Priekuļu apvienības pārvalde apliecināja, ka Priekuļu un Liepas katlumājās viss ir kārtībā, kaut apsekojuma vērtējums tāds nebija. Pārvalde uzstāja, ka vērtējums neatbilst faktam. Jau februārī radās problēmas, izrādījās, ka divi katli nestrādā,” stāsta izpilddirektore. Lai sakārtotu Priekuļu un Liepas pagasta katlumājas, nepieciešams ap 80 tūkstošiem eiro. Pašvaldība finansē remontdarbus.
““Līgatnes komunālserviss” ir uzņēmums, kuram ir vajadzīgs finansējums, lai sakārtotu esošo infrastruktūru, ne jau kam citam. Ieguldījumi nepieciešami arī citās, ne tikai Priekuļu un Liepas katlumājās. Apvienību pārvaldes nav bijušas labi saimnieki. Skaidrs, ka pašvaldībai nav tādas naudas, lai vienlaikus sakārtotu visas katlumājas. Investora piesaiste ir vienīgais risinājums,” skaidro L. Medne un uzsver, ka pašvaldība nepārdod kapitāldaļas un neatsakās no kontroles pār uzņēmumu, bet vēlas piesaistīt investoru, kurš iegulda līdzekļus, nodrošinot SIA darbību un attīstību.
Jūnijā dome lēma par investora piesaisti “Līgatnes komunālservisam”. SIA pamatkapitāla vērtība tika noteikta 500 000 eiro. Privātajam investoram uzņēmumā tiek piedāvāts 51 procents kapitāldaļu. Viņam jāsamaksā un SIA jāiegulda 520 409 eiro. Tiesību maksa jeb izsoles sākumcena noteikta 50 000 eiro. Šī nauda nonāks pašvaldības budžetā par izsoles sagatavošanu.
L. Medne uzsver, ka gadījumā, ja investors nepieteiksies, tad siltumu Līgatnē, Augšlīgatnē, Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Liepā un Priekuļos nodrošinās pašvaldības kapitālsabiedrība “Līgatnes komunālserviss” un domei būs jālemj par ieguldījumiem šajā uzņēmumā. “Lai sakārtotu katlumājas, siltumtrases, ir jāiegulda vismaz pusmiljons eiro,” teic izpilddirektore.
Ja pēc trim gadiem investors pārtrauks sadarbību, pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu atpirkt kapitāldaļas, bet būs jāmaksā arī par infrastruktūrā ieguldīto. “Ja investoram patiešām būs jāiegulda vēl, teiksim, pusmiljonu eiro, tā nauda taču būs investīcija siltumtrašu un katlumāju sakārtošanā. Būtiski arī, lai investors nodrošinātu labu energopārvaldību,” saka L. Medne un piebilst, ka diemžēl sabiedrībā izskan spekulācijas par siltuma tarifiem — ja būs privātais uzņēmējs, tie noteikti palielināsies. Tarifus apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulators, nevis noteiks investors.
Astoņi deputāti vēlas skaidru nākotni
Domes sēdē jūnijā par privātā investora piesaisti pašvaldības kapitālsabiedrībai “Līgatnes komunālserviss” bija plašas diskusijas. Lēmums tika pieņemts desmit deputātiem balsojot par, astoņiem — pret, vienam atturoties.
Astoņu deputātu grupa “Rīcība un atbildība” balsoja pret. “Druva” sarunā ar Elīnu Stapuloni un Laimi Šāvēju, uzklausīja viņu viedokli. Abi bija deputāti arī iepriekšējā sasaukumā.
– Par “Līgatnes komunālservisu” domē tiek runāts kopš Cēsu novada izveidošanas.
E. Stapulone: – Sarunas tēma un diskusijas vienmēr bija par finanšu situāciju. Audita vērtējums allaž bija negatīvs. Lai kapitālsabiedrība varētu normāli strādāt arī sezonā, kad tā nenodrošina siltumapgādi, līdz lielā Cēsu novada veidošanai uzņēmumam bija arī citas funkcijas. Kapitālsabiedrību vētīja, un tās atņēma. Būtiskākais, ka jau no sākuma pašvaldībai nebija redzējuma, kādam jābūt šim uzņēmumam, kāda ir tā nākotne, kādi mērķi pēc gada, pieciem. Mērķis bija izdzīvošana. Un pašvaldība, lai “Līgatnes komunālservisu” saglabātu, iepludināja naudu, bet pēc pāris mēnešiem finanšu situācija atkal bija tāda pati.
L. Šāvējs: – Par pašvaldības kapitālsabiedrībām atbildīga ir izpilddirektore. Ilgāku laiku izpilddirektora nebija vai notika maiņa, un lielākās problēmas — ūdens un siltuma nodrošināšana iedzīvotājiem — tika noliktas malā. Saprotams — pašvaldība pati nenodarbosies ar pakalpojumu sniegšanu, bet gan nodos to uzņēmējiem, lai mazāk problēmu. Likums to stimulē — ko vien var, nodot privātiem uzņēmumiem.
E. Stapulone: – Šomēnes paiet pieci gadi, kopš septiņi novadi apvienojās lielajā Cēsu novada pašvaldībā, un tikai tagad runājam par siltumapgādes un ūdenssaimniecības centralizāciju. Tam bija jābūt vienam no pirmajiem jaunā novada domes lēmumiem.
L. Šāvējs: – Šo jautājumu mēģinājām aktualizēt jau četrus gadus. Šis sasaukums formāli nav atbildīgs par iepriekšējā lēmumiem, bet likumā teikts, ka pašvaldība sniedz vai organizē pakalpojumus. Saprotams, ka naudas vienmēr trūkst, bet pašvaldībai bija iespēja stiprināt šo kapitālsabiedrību. Latvijā ir daudz piemēru, kur pašvaldības kapitālsabiedrības veiksmīgi strādā — “MS siltums” Ogrē, “Grobiņas namserviss”, “Bauskas siltums”, “Limbažu siltums”, uzņēmumu reģistrā var apskatīties. Tās pēdējo piecu gadu laikā modernizējušas siltumapgādi. Pavērtējot tarifus, 70 līdz 80 eiro par megavatstundu, un kā kurināmo neizmanto gāzi.
E. Stapulone: – Kad “Līgatnes komunālserviss” apkalpoja tikai Līgatni, arī bija problēmas. Tika noslēgts neizdevīgs līgums par dīzeļdegvielas iepirkumu, pieņemti vēl citi neveiksmīgi lēmumi.
L. Šāvējs: – SIA valdes loceklis pieņem lēmumus un par tiem atbild, viņu kontrolē izpilddirektors, kuram ir administratīvais aparāts, juristi. Nepareizi tika apstiprināts tarifs, kā norādīts “Līgatnes komunālservisa” darbības pārskata ziņojumā, valdes loceklim skaidri pateikts, ka pirms vēlēšanām tarifu necels. 2024. gada tarifs radīja zaudējumus. Kļūdas SIA darbībā nav novērstas, ir vienīgi regulāri negatīvs auditora vērtējums.
Ne jau “Līgatnes komunālserviss” ir vienīgā pašvaldības kapitālsabiedrība, lai tās pārraudzītu, jābūt juridiski un ekonomiski zinošam. Arī tagad izpilddirektorei nav vietnieka (speciālista) kapitālsabiedrību jautājumos.
– Vai “Līgatnes komunālserviss”, ja pārņemtu lielās katlumājas, spētu nodrošināt iedzīvotājiem siltumu?
E. Stapulone: – Uzņēmums ir novārdzināts, tas visus šos gadus ir tikai eksistējis, valdes locekļu mainībai pat nespējām izsekot. Ne jau pieņemot lēmumu katlumājas nodot SIA, tā problēmas atrisinātos. Nedrīkst aizmirst, ka piecus gadus apvienību pārvaldes par minimāliem līdzekļiem uzturēja katlumājas, attīstībai, modernizācijai naudas nebija.
L. Šāvējs: – Pašvaldībai prasījām izstrādāt tehniski ekonomisko aprēķinu par kurināmā veidu Līgatnes, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas siltumapgādē. Tas būtu pamats, lai saprastu, cik naudas jāpiešķir, un arī rādītu virzienu, kā tālāk strādāt. Nācās prasīt atkārtoti, izpilddirektore nolēma, ka ekonomisko aprēķinu veiks Jaunpiebalgas katlumājai, bet tas tika novilcināts līdz aprīlim. Ar pārrunām par tēmu arī viss beidzās.
Taču aprēķins ir vienkāršs — kurinot ar šķeldu, nevis gāzi, kā tagad Jaunpiebalgā, megavatstunda ir par 20 līdz 30 eiro lētāka. Runāju ar speciālistiem, enerģētiķiem, kuri strādā siltumapgādē gan Latvijā, gan Zviedrijā, aptaujājām profesionāļus, kuri strādā lauku teritorijās.
– Vai ir pamats “Līgatnes komunālservisam” piesaistīt privāto investoru?
L. Šāvējs: – Pašvaldība negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību. Uzskatu, ka siltumapgāde ir stratēģiska nozare. Daudzi lauku iedzīvotāji būs ķīlnieki, jo viņiem nav izvēles.
E. Stapulone: – Investora piesaiste pašvaldības SIA, kas nodarbojas ar siltumapgādi, Latvijā notiek pirmoreiz. Nerunājam par parastu darījumu, bet stratēģiski svarīgas nozares nodošanu privātam uzņēmējam. Konkurentam te vairs nebūs vietas. Uzskatu, ka šis lēmums bija jānodod Konkurences padomei, lai izvērtē, varbūt saņemtu kādu ieteikumu.
Izsoles nolikumā nav norādīts, kādas investīcijas jāiegulda, kādā laikā, ko gribam, lai uzņēmums sasniegtu. Tas var nopirkt daļas un pēc trim gadiem tās atkal pārdot.
L. Šāvējs: – Vai kontrolēsim, kā investors rīkojas? Salabos siltumtrases vai par lielu naudu saliks attālinātos skaitītājus? Vai izvēlēsies lētāko kurināmā veidu?
E. Stapulone: – Jebkuras struktūras maiņa jau prasa līdzekļus, nerunājot par ieguldījumiem infrastruktūrā. Ja meklē investoru, jāzina ne tikai kāpēc, bet arī, kas viņam jādara. Te daudz kas nerāda labu pārvaldības un saimniekošanas praksi.
– Ja investors nepiesakās, kas notiek tālāk?
L. Šāvējs: – Tika izsludināta atkārtota izsole. Un līdz tam viss turpināsies, kā līdz šim. Līgumu, ja paveiksies, investors, gan jau noslēgs ne ātrāk kā septembrī, oktobrī, kad apkures sezona ir klāt, viņš nepagūs neko uzlabot. Vienīgi jācer, ka investoram būs apgrozāmie līdzekļi un tas varēs operatīvi novērst avārijas.
E. Stapulone: – Ja investora nav, kāds būs plāns B, riski nav izvērtēti. Par kurināmā iegādi “Līgatnes komunālservisam” līgumi esot noslēgti, bet investors taču slēgs savus. Ir bažas, jo cenas kurināmajam kāpj. Ko tas nozīmēs iedzīvotājiem?
L. Šāvējs: – Protams, apkure būs, tikai, cik tā maksās iedzīvotājiem.
Komentāri