Septiņreiz nomēri, pirms griez. Tas ir viens prātīgs latviešu sakāmvārds, un, domājams, to savā dzīvē pārbaudījis teju vai ikkatrs. Līdzvērtīgs noteikti būtu – izlietu ūdeni nesasmelsi. Tieši ar tiem abiem latvieši būtu varējuši pamācīt britus pirms desmit gadiem. 23. jūnijā Lielbritānija atzīmēja “Brexit” referenduma desmito gadadienu.
Vēl latvieši ar šiem pašiem sakāmvārdiem, protams, būtu varējuši pamācīt arī ASV pilsoņus, kad tie 2024. gadā devās balsot par savas valsts prezidentu. Donalds Tramps uzvarēja 2024. gada 5. novembrī notikušajās vēlēšanās, kļūstot par 47. ASV prezidentu. Viņš atkārtoti stājās amatā 2025. gada 20. janvārī, tādējādi kļūstot par pirmo prezidentu kopš Grovera Klīvlenda, kurš ievēlēts uz diviem termiņiem ar pārtraukumu. Kāpēc abi šie notikumi? Pirmkārt, jāatzīst godīgi, ka bija piemirsies precīzais datums, kad tieši notika vēsturiskais referendums Apvienotajā Karalistē. Jā, atmiņā bija, ka tas notika vasarā, bet to, ka Jāņos, to gan neatcerējos.
Balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) kļuva par vienu no nozīmīgākajiem politiskajiem lēmumiem mūsdienu Lielbritānijas vēsturē. Desmit gadus pēc tā Lielbritānijas ekonomika stagnē un politikā valda haoss. Žurnāla “Ir” raidierakstā vēsturniece Una Bergmane un medija komentētājs Pauls Raudseps analizēja, kāpēc izgāzās “Brexit” atbalstītāju solītā panaceja, un centās saprast, vai Lielbritānija varētu mēģināt atkal iestāties ES.
Noklausījos un secināju, ka atskats uz šādiem vēsturiskiem notikumiem politikā ir ļoti interesants. Tas lika arī atcerēties, ka pirms referenduma taču neviens lāgā neticēja, ka briti tiešām nobalsos par izstāšanos. Vietnē “lsm.lv” “Brexit” gadskārtai publicētajā informācijā vēsta, ka 51,9% britu vēlētāju nobalsoja par izstāšanos, savukārt 48,1% balsoja par palikšanu, vēlētāju aktivitāte sasniedza 72,2%, un balsojumā piedalījās vairāk nekā 33 miljoni cilvēku. Tas kļuva par vienu no lielākajiem demokrātiskajiem procesiem Lielbritānijas vēsturē. Tomēr sabiedrības attieksme kopš referenduma esot būtiski mainījusies. 2026. gada aprīlī publicētās aptaujas liecina, ka 53% britu atbalstītu atgriešanos ES, kamēr tikai 34% būtu pret.
Atceros, ka tolaik diskusijas par “Brexit” uzjundīja arī runas, ka tam sekos arī “sexit”. Ar “sexit” mēdz apzīmēt Skotijas izstāšanos no Apvienotās Karalistes (Skotijas neatkarību), kas joprojām ir ļoti diskutēts politisks jautājums. Vēlētāji iepriekš, 2014. gada referendumā, noraidīja neatkarību ar 55% pret 45% balsu. Laikam jau “sexit” vismaz pārskatāmā periodā neredzēsim gan. Kaut kur gan manīju datus, ka jaunieši Skotijā izteikti esot par neatkarības iegūšanu, tomēr, vai ar to varētu būt pietiekami, kas to lai zina.
Bet kāpēc vispār piesaucu zināmos latviešu sakāmvārdus, kā arī Trampa pārvēlēšanu un “Brexit”? Jo abi šie notikumi parāda, ka pēc tam, kad nogriezts jeb nobalsots, atpakaļceļa nav. Var tikai mācīties priekšdienām, ka lielie solījumi pirms balsošanas var izrādīties nemaz ne tik reāli. Cilvēki Apvienotajā Karalistē taču laikam noticēja, ka nu tik viņu valsts kasē plūdīs visa tā, viņuprāt, milzīgā nauda, kas līdz tam iekritusi Eiropas Savienības maciņā. Tāpat ir izrādījies, ka izstāšanās no ES nav viņus atbrīvojusi no imigrantiem. Tomēr, kas nu reiz nogriezts (jeb sabalsots), tas nogriezts. Mums toties savus sakāmvārdus vērts paturēt prātā, tuvojoties 3. oktobrim, kad būs jāiet balsot. Te vēl varētu padomu krātuvīti papildināt ar zināmo — ne viss ir zelts, kas spīd. Un vēl pavisam atbilstošo — solīts makā nekrīt. Jāatceras, ka nekāds Laimes lācis nenāks un Latviju nepacels. Kas būs sabalsots, ar to arī nākamos četrus gadus būs jādzīvo.
Komentāri