Tas, cik ātri noveco mūsu smadzenes, atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, taču ikvienam ir iespēja šo procesu palēnināt, regulāri mācoties un apgūstot ko jaunu, tādējādi uzturot smadzeņu neiroplasticitāti, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ramona Valante un Krista Lazdovska. Par neiroplasticitāti uzzināju pēc pārdzīvotā insulta, ārstējoties Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Pēc tam jau par to sāku interesēties padziļināti, arī noklausoties neirologu lekcijas internetā.
Pēdējo desmit gadu pētījumi apliecina, ka smadzenes ir spējīgas apgūt jaunas prasmes un mainīties visā mūsu dzīves laikā. Neiroplasticitāte ir samērā nesen atklāts fenomens, kas, pretēji iepriekš pieņemtajam uzskatam par nervu šūnu neatjaunošanos, nosaka šo šūnu spēju atjaunoties un uzņemties papildu funkcijas.
Ikviens būs novērojis cilvēkus, kuri vēl 80 un vairāk gados aktīvi iesaistās dažādās norisēs, bet citiem asais prāts un darba spējas samazinās krietni ātrāk. “Dažreiz tas ir jautājums par iedzimtību, un tā ir viena lieta, kuru mainīt nevaram. Otra lieta, ko mēs darām ar savām galvas smadzenēm dzīves laikā, jo galvas smadzenes ir jutīgas un reaģē uz visu, ko esam caur dažādām izvēlēm veikuši,” raidījumā pauda Ramona Valante.
Pēc tā, ko šajās gudrajās lekcijās esmu saklausījusies – ir patiešām ļoti, ļoti svarīgi mūsu smadzenes darbināt un vingrināt. Tam noder jebkas, sākot no šaha un dambretes spēles un beidzot ar vienkārši lasīšanu, vienalga, vai tās būtu grāmatas vai mūsu pašu “Druviņa”. Laba nodarbe smadzeņu “iekustināšanai” ir arī daudzu iemīļotā krustvārdu mīklu minēšana. Esmu savā mobilajā tālrunī lejupielādējusi lietotni “Duolingo” un pašmācības ceļā apgūstu franču valodu. Skaidrs, ka tādā veidā neiegūšu prasmes brīvi pārvaldīt šo valodu, tomēr tā es savām smadzenēm lieku katru dienu pa bišķītim apgūt ko jaunu.
Mazai atkāpei. Mans lielākais pārbaudījums ir runāšanas uzdevumi, kur klājas grūti ar franču vārdu izrunu. Starp citu, manis piesauktajās rehabilitācijās “Vaivaros” piefiksēju, ka jaudīgu fizisku nogurumu iegūst ne tikai fizioterapijas nodarbībās, kur stundu no vietas sparīgi jāvingro, bet arī pie psiholoģes, kura lika pildīt dažādus kognitīvos uzdevumus.
“Kā labāk dzīvot” R. Valante arī uzsvēra, ka smadzeņu masa samazinās visiem, bet dažreiz tam nemaz nav tik lielas nozīmes, ja cilvēks aktīvi strādā pie tā, lai smadzenes saglabātos plastiskas un spējīgas. Efektīvākais veids, kā to panākt, ir mācīties mūža garumā. Tām nav jābūt akadēmiskām zinībām, bet vienkārši regulāri jāapgūst kas jauns. “Ja mēs visu laiku aktīvi uztveram jaunu informāciju, mācāmies, darbojamies, mēs trenējam smadzeņu plasticitāti, un, ja mēs konstanti trenējam smadzeņu plasticitāti, arī ar mazāku tilpumu- tā nav problēma. Lielākā daļa cilvēku apgūst jaunas vielas tikai un vienīgi skolas laikā un pēc tam pārstāj mācīties, bet, ja mēs turpinām uzturēt šo konstanto, nelielo mācīšanos, jaunu lietu izmēģināšanu, mūsu smadzenes ir pieradušas pie mācīšanās un tām ir ļoti laba neiroplasticitāte,” skaidroja Valante.
Neirologi arī norāda, ka viens no smadzeņu veselības balstiem ir pozitīva domāšana un interese par dzīvi. Pirms kāda gada lasīju zinātnes žurnālā “National Geographic” publicētu pētījumu, ka, lai saglabātu interesi par dzīvi, milzīga nozīme ir vaļaspriekiem. Tie uzlabo mūsu dzīvildzi, jo aizrauj, sagādā pozitīvas emocijas un atpūtina no ikdienas rūpestiem. Un arī šeit nav svarīgi , kāds vaļasprieks tas ir – makšķerēšana, tamborēšana vai varbūt rosīšanās mazdārziņā. Galvenais, lai tiek saglabāta pozitīva interese par darbošanos. Tiesa, aizraujoties ar mazkustīgiem hobijiem, nevajadzētu aizmirst, ka visam ķermenim, tostarp smadzenēm, nepieciešamas arī fiziskās aktivitātes. Tāpēc pēc krietnas tamborēšanas pauzes ir vērts doties vismaz pusstundu garā pastaigā.
Komentāri