Pirms saulgriežiem, kad beidzot vasara tikusi arī līdz Latvijai, negribas domāt par politiskajiem ķīviņiem un censties saprast, kurš kāda notikuma stāsts ir patiess un kādas intereses katrs aizstāv. Tomēr skandāli un skandāliņi kā meža ugunsgrēks brīžam aprij visu, atstājot vien pelnus un neizpratni.
Protams, gan jau katrs saprot, ka zem vienas un tās pašas fotogrāfijas vai video, uzrakstot atšķirīgu tekstu, var panākt pilnīgi pretēju notikuma vērtējumu. Šķiet, šobrīd ir divi notikumi, kas jauši vai nejauši ir pārtapuši par kārtējiem skandāliem sociālajos tīklos. Nav noslēpums, ka tika apvienoti divi Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Abiem šiem medijiem ir gara vēsture, it sevišķi Latvijas Radio, apvienojot tos vienā, ļoti daudzi negrib apvienotā mediju uzņēmuma nosaukumā pazaudēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vārdu. Tagad izskan, ka šie nosaukumi tikšot zaudēti, ka tā ir sava veida apziņas, atmiņas pabāšana zem biezas segas, nicinājums pret šiem medijiem. Vieni saka, ka šie jautājumi taču tika apspriesti darbinieku un visa veida priekšniecības kopsapulcēs, otri apgalvo, ka par vēsturisko nosaukumu atņemšanu neesot runāts. Un galu galā skaidrība par to būšot rudenī, kad vispirms tiks informēti visi darbinieki un tad sabiedrība.
Varētu atviegloti nopūsties un gaidīt rudeni, bet tad… Sociālajos medijos parādījās fotogrāfija, kurā redzams, kā no Latvijas televīzijas ēkas it kā tiek norauts uzraksts „Latvijas Televīzija” , tas krīt zemē un sašķīst. Ļoti daudzu reakciju nav grūti iedomāties: „Neģēļi, gribat izpostīt, nav pat kauna uzrakstu vienkārši mest zemē un sašķaidīt”. Pavisam klusi izskanēja skaidrojums, ka tas uzraksts ir gandrīz vai vienā vecumā ar ēku un ka tika lūgts tehniski pārbaudīt piestiprinājumus, lai kādā vējainākā dienā tas kādam neuzkrīt uz galvas. Kad strādnieks ķēries pie šī darba, uzraksta piestiprinājumi tiešām salūzuši, tas nokritis zemē. Labi vēl, ka nav nevienam uzkritis. Ja tūlīt pēc notikušā sabiedriskā medija portāls būtu publicējis nelielu reportāžu pirmajā lapā ar labi saprotamu skaidrojumu, kāpēc un kā tas noticis un ka tas nav veids, lai it kā slepus un neģēlīgi atņemtu sabiedriskajai televīzijai tās vārdu, emociju būtu krietni mazāk un nešūpotu sabiedrību kā papīra laiviņu lielā ūdens bļodā.
Līdzīgi ir noticis ar starptautiskā bridža sacensībām Rīgā. Savulaik, kad finansējumu varēja saņemt starptautiskā, ne vietējā Latvijas budžeta konkursā, un tas bija domāts tikai bridžam, to apsolīja, bet Ukrainas kara kontekstā situācija mainījās. Taču Latvija bija ķērusies pie sacensību organizācijas, tika aicināti cilvēki utt. Tagad, kad pasākumam tūlīt pat jāsākas un Rīgā ieradīsies vismaz tūkstotis, pusotra dažāda līmeņa dalībnieku, naudas nav. Ļoti nepatīkami, bet vismaz daļu naudas Latvijai jāsameklē, lai gan tas nebija paredzēts. Un tad, protams, par šī pasākuma vēsturi tiek rūpīgi klusēts, bet ļoti skaļi apgalvots, ka Latvija ir slikta, nežēlīga un briesmīga valsts, jo izvēlējusies dot naudu nevis smagi slimu bērnu ārstēšanai, bet gan elitārai kāršu spēlei.
Par to, ka bridžam paredzētā nauda no starptautiskās bridža organizācijas nekādā veidā nebija un nav paredzēta bērnu ārstēšanai, neviens tā īsti negrib runāt. Latvija, protams, varēja pieprasīt naudu bērnu ārstēšanai, un tas būtu izraisījis vispārēju neizpratnes un pat jautrības brīdi un skaidrojumus, ka naudu bērniem var prasīt arī starptautiskām kosmosa, sēņotāju vai balles deju asociācijām, bet katras starptautiskas asociācijas vai fonda naudas tēriņi ir noteikti nolikumā.
Nepatīkamo lēmumu vajadzīgo naudu starptautiskām bridža sacensībām meklēt Latvijas budžetā ir radījis karš un sankcijas. Grūti pateikt, vai to varēja paredzēt un vai vajadzēja pieteikties sacensībām, bet labi redzams ir tas, ka kūdīt cilvēkus un organizēt skandālus laikam gan ir gatavi visi, tā cerot uz kādu papildu balsi 15. Saeimas vēlēšanās. Ne velti ik pa brīdim jāatceras stāstiņi no Krievijas vēstures par labajiem un sliktajiem bajāriem – sak, cars bija labs, bet sliktie bajāri viņam meloja par to, kāda dzīve ir zemniekiem. Nupat sāk izskatīties, ka katrs politiskajos un saimnieciskajos procesos iesaistītais grib izskatīties kā labais cars, kuru atbalsta labie bajāri, bet sliktie grib vienkārši noslīcināt.
Vakar, 18. jūnijā, Valsts prezidents uzrunā Saeimai sacīja arī dažas vienkāršas un labi zināmas patiesības, aicināja politiķus savu intelektu, drosmi un ieceres demonstrēt cieņpilni: „Es aicinu to darīt, nenoniecinot oponentus, nenodēvējot tos par muļķiem, zagļiem vai nodevējiem. Kaut arī jums dažreiz šķiet, ka jūs konkurējat ar viņiem, ka jūs mērķējat konkurenta mugurā, jūs, patiesību sakot, mērķējat paši sev. Mēģinot pagrūst viens otru, faktiski lielā mērā kā domino kauliņu komplekts sāk gāzties visa valsts varas reputācija. Un tas ir ļoti bīstami. Apātija un neticība savai valstij ir ļoti auglīga augsne ienaidniekam”.
Komentāri