No 1.oktobra Ruckas muižas kompleksā saimnieko biedrība “Live Latvija”, un ieraksti sociālajās vietnēs rāda, ka pie darba ķērušies ar vērienu. Sākts ēku remonts, ieplānoti citi lielāki pasākumi.
Atgādināsim, ka šajā rudenī beidzās līguma termiņš ar iepriekšējiem apsaimniekotājiem, pašvaldība pērn gada nogalē izsludināja konkursu, par kura uzvarētāju atzina biedrību “Live Latvija”. Atbilstoši konkursa nolikumam Ruckas muižas kompleksa teritorija viņiem nodota bezatlīdzības lietošanā uz desmit gadiem.
Steidzamie darbi
Darbs sākts ar ēku tehnisko problēmu apzināšanu. Tādu lielam un vecam īpašumam netrūkst, stāsta biedrības vadītājs Renārs Sproģis, sākuši ar aktuālākajam: “Nebija plānu, kur virtuves telpās ir ūdensvads, kanalizācija, kādā tā stāvoklī, tāpēc trijās telpās izlauzām grīdas, izrakām zemes slāni. “Vinda” speciālisti iztīrīja sistēmu un atzina, ka vajadzētu mainīt pieslēgvietas tīkliem, jo tās savu nokalpojušas. Tas izdarīts, trijās telpās saliktas jaunas ūdensvada, kanalizācijas caurules, ielieta jauna betona grīda. Izsaucām būvinženieri, lai apskata otrā stāva verandu, kur arī steidzami kaut kas jādara. Izrādās, verandai jumta praktiski vairs nav, iekšā tek lietus, jārod risinājums, lai glābtu situāciju, jo verandas ir šīs ēkas īpašās vietas.”
Veikta centrālapkures uzlabošana, testēts, kādā stāvoklī daudzās krāsnis, tiek domāts, kādā režīmā veikt siltuma uzturēšanu ēkā. Otrajā stāvā plānots gaitenī mainīt grīdu, iesniegts pieteikums Kultūras kapitāla fonda finansējumam, lai atjaunotu kāpnes uz otro stāvu un izbūvētu uz trešo, uz bēniņiem. Steidzamo, vajadzīgo un vēlamo darbu saraksts, šķiet, aug dienu no dienas. R. Sproģis arī vēlas noskaidrot, vai vēsturiskajās telpās iespējams nodrošināt vides pieejamību; lai to saprastu, nolemts aicināt “Apeirons” konsultantus.
Darbs notiek arī apmēram septiņus hektārus plašajā Ruckas parkā. Teritorija nopļauta, atjaunoti soliņi ēkas priekšpusē, aizvākta lielākā daļa kritušo koku. Apsekojot parku, atklājušās vairākas nosēdakas bez vākiem, kas radīja bīstamību, izgatavoti vāki, akas aiztaisītas.
Ruckas parkā allaž bijusi cīņa ar tiem, kuri šo vietu izmantojuši, lai patusētu, lietojot stiprākus dzērienus, un R. Sproģis stāsta, ka gatavi mainīt arī to: “Iztīrījām “kamčatku”, vietu, kur viņi mēdza pulcēties, likvidējām dažus improvizētus mitekļus, kur dzīvoja. Runāju ar pašvaldības policiju, tā apņemas regulāri apsekot parku, lai to atkal padarītu apmeklētājiem, gājējiem tīkamu. Runāsim ar pašvaldību par apgaismojuma izbūvi parkā, domāsim par videonovērošanu, tas viss kopumā padarīs parku drošāku.”
Ēkas otrajā stāvā liela veranda, uz to ved divas durvis, bet, lai tur nokļūtu, jāiet cauri istabām. Domājuši, kāds šīm istabām varētu būt pielietojums, jo logi tikai uz verandu. Dārzu un ainavu arhitekte Vineta Radziņa, ar kuru izveidojusies sadarbība, ierosinājusi vienā istabā veidot bibliotēku, otrā R. Sproģis vēlas ierīkot kapelu, savukārt verandā būtu ziemas dārzs. Otrajā stāvā istabas tiem, kuri vēlētos Ruckas muižā nakšņot.
Vieta, kur pulcēties
Runājot par paveikto, R. Sproģis stāsta arī par iecerēm, lai veidotu Ruckas muižu kā vietu, kur cilvēki gribētu pulcēties uz pasākumiem, sarunām: “Sākotnēji domāju, ka Ruckā varētu rīkot lielākus koncertus, aicinot viesmāksliniekus, bet sapratu, ka Cēsīs un tuvumā tie notiek regulāri, tāpēc centīsimies iztikt ar vietējiem spēkiem.
Ideālajā variantā trīs dienas nedēļa muižā kaut kas notiktu. Viena diena varētu būt bērniem, rīkojot tematiskus pasākumus, meistardarbnīcas. Reizi nedēļā varētu būt kādi koncerti, cita veida pasākumi, ko sniegtu pārsvarā vietējie mākslinieki no novada, Vidzemes. Šī varētu būt vieta, kur cilvēkiem būt kopā, pēc koncertiem, lekcijām, diskusijām uzkavēties, parunāt. Manuprāt, vietai ir liels potenciāls, jo cilvēki jau mūs atrod, vēlas ienākt, piedalīties.”
Sadarbības partneri tiek meklēti visā Vidzemē, un gribētāji ir. Cēsu Mākslas skola gatava rīkot meistarklases, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas Interjera dizaina programmas 4.kursa audzēkņi izstrādās interjera dizaina risinājumus muižas kungu mājas telpām.
Kā zināms, iepriekšējo apsaimniekotāju laikā šī bija mākslinieku rezidenču vieta, kā ar to? R. Sproģis saka, ka atmest iesākto negribot, tikšot vērtēts, kā sadarbību turpināt, lai tas iekļautos kopējā Ruckas stāstā.
Cēsīs dažādu pasākumu piedāvājums liels, kā panākt, lai cilvēki gribētu iet uz Rucku?
“Ja vajadzīgā enerģija būs, vieta tukša nepaliks,” pārliecināts R. Sproģis. “Svarīgi panākt, lai cilvēki saprot, ka te ir vieta, kur nav noteikts formāts. Ka ir ne tikai koncerti, lekcijas, bet iespēja parunāt ar tiem, kuri uzstājas, saviesīgās sarunas pēc pasākuma. Tas varētu nostrādāt!”
No biznesa viedokļa
R. Sproģis uz Ruckas muižas kompleksu skatās kā vienotu veselumu, domājot attīstīt visu teritoriju, ēkas. Sadarbībā ar V. Radziņu ir iecere muižas kompleksā veidot Bībeles dārzu, tādi populāri esot Vācijā. Ir plāni attiecībā uz muižas klēti.
“To varētu sasaistīt ar stāstu par Bībeles dārzu, kurā noteikti augs kvieši.
Plānojam iegādāties nelielas dzirnavas, kur graudus maļ dzirnakmeņos, ikviens varēs redzēt, kā graudus samaļ, arī iegādāties svaigi maltus miltus. Man bija pārsteigums, uzzinot, ka vislabāk miltus izlietot divos trīs mēnešos pēc malšanas, tad tie ir vispilnvērtīgākie. Gribam šo miltu ražošanu “iepakot” 21.gadsimta tehnoloģijās, caur 360 grādu multimediju parādot, kā labība savulaik vākta, apstrādāta, veidot stāstu.”
Muižas parkā jau šajā rudenī iecerēts izveidot īpašu puķudobi. Pēc R. Sproģa stāstītā, to ierīkos, balstoties uz faktu, ka pērn Latvijā piedzimuši aptuveni 15 000 bērnu. Plānots nopirkt tik daudz tulpju, narcišu sīpolu, un patriotisma nedēļā no 11.līdz 18.novembrim ikviens varēs doties uz Rucku iestādīt šos sīpolus, lai tie uzziedētu uz valsts svētkiem – 4.maiju.
“Šajā vietā gribam attīstīt arī patriotismu, ko tagad daži cenšas pārdefinēt. Arī šāda akcija ir sabiedrības iesaistīšana, ar to gribam parādīt, ka esam atvērti,” saka R. Sproģis.
Lai komplekss varētu pastāvēt, vajadzīgs finansējums, tāpēc R. Sproģis uz šo vietu skatās arī no biznesa viedokļa: “Ja nebūs biznesa, nevar runāt par attīstību, jo subsidēt neesmu gatavs. Lai tādu īpašumu uzturētu, jābūt vai nu kādam, kurš to subsidē, vai komercijai, citādāk nevar pastāvēt. Teiksim, Jaunauces muižu Saldus novada pašvaldība subsidē ar aptuveni 70 tūkstošiem gadā, bet saprotu, ka Cēsu novada pašvaldībai ir daudzas muižas, ko uzturēt, nevar kādam dot, citam – nē. Apzinos, ka šis ir liels izaicinājums, pagaidām ticu, ka izdosies. Bet tas jau kā jebkurā biznesā, projektā – saies vai nesaies.”
Komentāri