Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Laulības noslēgšanas brīdis. Cieņpilns sākums

Marija Rubene
11:09
31.10.2023
69
Kazas 1

Vasara tiek dēvēta par kāzu sezonu. Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piekrīt – visbiežāk kāzas rīko vasarā, taču laulības reģistrē visos gadalaikos un visdažādākajās nedēļas dienās.

Cieņpilni svinēt laulību noslēgšanu

Lai gan dzimtsarakstu nodaļas veic ļoti dažādas ar civilstāvokļu aktiem saistītas funkcijas, sabiedrībā galvenokārt to dēvē par “laulību iestādi”. I. Gabrāne secina: “Vasarā tā arī varētu teikt, jo laulību ir ļoti daudz. Tad baudām darba augļus, jo organizatoriski lielākais darbs ir ziemā un pavasarī, kad pāri plāno laulības, brauc ciemos, iepazīstas ar ceremoniju vietām, raksta iesniegumus. Jau tagad ir interese par laulībām nākamajā vasarā, un viesu namu plānos tiek atzīmētas pat aiznākamās vasaras kāzas!”

Pieprasīta ne tikai vasara, arī īpaši skaistie datumi, laiks pirms garām brīvdienām un arī saulgrieži. Jau vairākus gadus laulību dienas nav tikai piektdienas un sestdienas. Cilvēki izvēlas svinēt ģimenes svētkus arī darba dienās. Tas gan dzimtsarakstu nodaļām ir izaicinājums, jo reizē jāplāno ikdienas apmeklētāju pieņemšana un laulību reģistrēšana.

Nevar nosaukt kādas īpašas kāzu tendences tieši šogad, vērtē I.Gabrāne, bet emocionāli par tendenci var nosaukt vēlmi būt apzinātākiem un tā svinēt arī laulību noslēgšanas mirkli. I. Gab­rāne skaidro: “Pasaule mainās. Jau ilgstoši dzīvojam kara apstākļos, esam redzīgāki un jūtīgāki pret pasaulē notiekošo, tādēļ daudzi kļūst mazāk ārišķīgi. Tiek meklēts patiesais, nesamākslotais, prieka piedzīvošanas, savs dzīves modelis un svētku svinēšanas veids.”

Nereti ir satraukums, kāda būs ceremonija, vai tā būs gara un vai būs daudz dzejas. Atkarībā no pāra izvēles laulību noslēgšanas ilgums ir no desmit minūtēm līdz pusstundai, ja notiek svinīgā ceremonija. Poētiski apsveikuma vārdi izskan, taču dzejas baudīšanai stundām ilgi gan jādodas uz dzejas vakaru vai teātri. Tāpat ceremonijas laikā neviens apzināti netiek raudināts, par ko arī iepriekš mēdz jautāt. I. Gabrāne skaidro: “Šī nav raudināšana, nav arī vizīte pie psihoterapeita, nedz ezotērikas guru. Esam lietišķa, juridiska iestāde, un esam valsts amatpersonas, bet neesam formāli. Ir atšķirība starp lietišķumu un formālumu. Ir svarīgi, lai līgava, līgavainis un arī viesi apzinās notikuma svarīgumu. Laulību noslēgšanas brīdim ir jādod cieņa. Citkārt rodas sajūta, ka tiek svinēta “dzimšanas diena bez jubilāra” – tiek plānota diena ar dažādiem notikumiem, pucēšanos, fotografēšanos, cienastiem un pārsteigumiem, bet ir bail pievērst uzmanību laulības noslēgšanas brīdim. Tas esot sīkums, tas neko nenozīmē. Tā esot formalitāte. Tad rodas jautājums – kas tiek svinēts? Ballīšu var būt daudz dažādu, pat katru dienu. Bet laulības noslēgšanas brīdis ir tas īpašais notikums, tā jēga un saturs. Dodam šim mirklim godu un cieņpilni nosvinam!”

Ceremonijas pilī, muižās un pat dzimtas mājās

Svētkus svin dažādi. Vieni izvēlas laulības noslēgt vien kopā ar lieciniekiem, citi būt ģimenes lokā, bet vēl citi vēlas šo dienu svinēt plašā draugu un radu pulkā.

Pirmajos deviņos mēnešos Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļa reģistrējusi 268 laulības, no kurām vairāk nekā 50 ir notikušas ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām. Populārākās ceremoniju vietas Cēsu novadā ir Cēsu Jaunā pils un pils dārzs, Springšļu dzirnavas Līgatnes pagastā, Āraišu vējdzirnavas, Ungurmuiža Raiskuma pagastā, Liepas muiža, Nītaures dzirnavas un citi viesu nami, kā arī īpaši izlolotas vietas, piemēram, dzimtas mājas.

I.Gabrāne stāsta: “Cēsīs esošās laulību reģistrācijas zāles ir ļoti gaišas un skaistas, par tām sajūsmu izsaka gan pāri un kāzu viesi, gan fotogrāfi. Arī Priekuļos ir lieliski piemērotas telpas. Tomēr, plānojot laulības, pāriem nereti ir izsapņotas īpašas vietas: pilis, muižas, viesu nami, privātīpašumi. Ja laulības tiek slēgtas Dzimtsarakstu nodaļā, mēs par pāri un viesiem parūpējamies, sākot no sagatavošanās līdz mūzikai un ceremonijai. Izbraukuma laulības prasa gan no mums, gan jaunā pāra daudz lielāku organizatorisko darbu, laiku. Cenšamies atsaukties un būt tur, kur mūs gaida. Ir prieks, ja pāris uzklausa dzimtsarakstu nodaļu ieteikumus, bet, īpaši tad, ja kāzas ir pirmais pasākums, ko pāris organizē, tad padomos ieklausās retāk un tos neizprot.

Būtiskākais, plānojot kāzas un cenšoties īstenot savu sapņu svētku dienu, ir izvēlēties tādu ceremonijas vietu, kur ne vien iespējams īstenot ieceres, bet lai tur būtu risinājums ekstrēmu laika apstākļu gadījumā. Latvijas vasarās mēdz būt ļoti lietainas dienas, var būt krusa, stipri vēji un arī tāds karstums, kādā noturēt svinīgu brīdi brīvdabā un uzturēties ir grūti vai pat bīstami. Ne vienmēr sociālajos tīklos noskatīto var īstenot. Ja jaunajam pārim pēdējās dienās pirms kāzām jāpiedzīvo bezmiegs un satraukums par to, kādi būs laika apstākļi, tas atņem svētku prieku.

Esot brīvdabā, ir jādomā par piemērotiem apaviem, jārēķinās, ka zemē var būt sapuvuši āboli, var būt uzmācīgi dunduri un lapsenes, var būt dubļi un kādam laika apstākļu dēļ var kļūt slikti. Ja pāris visu apsvēris, radījis ne tikai plānu A, bet arī B, ja ieklausās padomos un pret savu laulību reģistrāciju izturas cieņpilni un priecīgi, tad svētki izdodas skaisti!”

Dažādi vecumi, pilsonības un stāsti

Laulībā Cēsu novada Dzimt­sarakstu nodaļā stājušies arī citu valstu pilsoņi, piemēram, Krie­vijas, Kazahstānas, Igaunijas, Hondurasas, Gruzijas, Francijas, Lielbritānijas, Peru, Sīrijas, Mol­dovas un Polijas. Tā kā laulību noslēgšanas vietas izvēle nav sais­tīta ar deklarēto dzīvesvietu, Cēsis un Cēsu novads, pateicoties skaistām un viesmīlīgām vietām, ir ļoti vilinošs, pat lai brauktu no attālākajiem Latvijas novadiem. Nereti ar Cēsu pusi jaunajam pārim ir kādi īpaši stāsti un atmiņas, piemēram, iepazīšanās notikusi sarunu festivālā “Lampa” vai kādā kultūras pasākumā, arī dzimtas saknes un mīļas vietas ir iemesls nolemt – jā, laulības tiks reģistrētas un svētki svinēti Cēsīs vai novadā.

Analizējot vidējo vecumu, kādā noslēgtas laulības Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, dati stāsta, ka vīriešiem tie ir 35 un sievietēm 37 gadi. Jaunākā līgava bijusi 18 gadus, jaunākais līgavainis – 21 gada vecumā, bet vecākajai līgavai un līgavainim – 80 gadi.

“Tas ir liels stereotips, ka precas tikai jauni cilvēki. Iemīlējušies var būt jebkurā vecumā, un arī laulību reģistrē ļoti dažādos vecumos un dzīves situācijās. Ļoti gribas mudināt reģistrēt laulību un neatlikt savu partnerattiecību nostiprināšanu juridiski. Ja pāris dzīvo kopā, kādēļ neslēgt laulību? Tas ir tikai godīgi vienam pret otru.

Ir piedzīvoti brīži, kad laulību reģistrējam cilvēkiem, kurus pēkšņi pārsteigusi smaga slimība, jāsaskaras ar nopietnām operācijām. Tad nepieciešami lieli garīgi un fiziski spēki. Šie brīži ir sirsnīgi, aizkustinoši, bet tik ļoti mudina aizdomāties – kādēļ attiecības juridiski nav noformētas tad, kad jūtamies labi, kad gribas svinēt dzīvi un svētkus.

Gribas iedrošināt – nav tāda vecuma, kad nevarētu slēgt laulību. Nav jākautrējas, nav jābūt satrauktiem par gadiem vai iepriekš šķirtām laulībām. Diemžēl sabiedrībā ir daudz stereotipu, spēcīgs ir jaunības, laimes, veiksmes kults, bet cilvēki visos vecumos vēlas būt laimīgi, mīlēti, ilgojas pēc sirsnības, maiguma, pēc tuva cilvēka un emocionālas tuvības. Man pat šķiet, ka brieduma gados šīs izjūtas ir izteiktākas nekā jaunībā. Ir skaisti, ja cilvēki dzīvo saskaņā ar sevi un tā arī pieņem lēmumus, un svētkus svin cieņpilni,” atzīst I. Gabrāne.

25 laulības noslēgtas arī Cēsu apkārtnes baznīcās – Baptistu draudzē, Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā draudzē -, kā arī citās Cēsu novada draudzēs Vecpie­balgā, Jaunpiebalgā, Ķempjos, par ko mācītāji paziņo Dzimt­sarakstu nodaļai. Skaitliski tas ir maz, bet I. Gabrāne vērtē, ka tam ir skaidrojums – laulībām baznīcā ir lielāka gatavošanās un atbildība ne tikai likuma, bet arī draudzes priekšā, turklāt ir jābūt pieredzei baznīcas un ticības dzīvē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
6

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
16

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
28
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
254

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
36

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
30
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
35
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
17
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi