Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Laulības noslēgšanas brīdis. Cieņpilns sākums

Marija Rubene
11:09
31.10.2023
Kazas 1

Vasara tiek dēvēta par kāzu sezonu. Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piekrīt – visbiežāk kāzas rīko vasarā, taču laulības reģistrē visos gadalaikos un visdažādākajās nedēļas dienās.

Cieņpilni svinēt laulību noslēgšanu

Lai gan dzimtsarakstu nodaļas veic ļoti dažādas ar civilstāvokļu aktiem saistītas funkcijas, sabiedrībā galvenokārt to dēvē par “laulību iestādi”. I. Gabrāne secina: “Vasarā tā arī varētu teikt, jo laulību ir ļoti daudz. Tad baudām darba augļus, jo organizatoriski lielākais darbs ir ziemā un pavasarī, kad pāri plāno laulības, brauc ciemos, iepazīstas ar ceremoniju vietām, raksta iesniegumus. Jau tagad ir interese par laulībām nākamajā vasarā, un viesu namu plānos tiek atzīmētas pat aiznākamās vasaras kāzas!”

Pieprasīta ne tikai vasara, arī īpaši skaistie datumi, laiks pirms garām brīvdienām un arī saulgrieži. Jau vairākus gadus laulību dienas nav tikai piektdienas un sestdienas. Cilvēki izvēlas svinēt ģimenes svētkus arī darba dienās. Tas gan dzimtsarakstu nodaļām ir izaicinājums, jo reizē jāplāno ikdienas apmeklētāju pieņemšana un laulību reģistrēšana.

Nevar nosaukt kādas īpašas kāzu tendences tieši šogad, vērtē I.Gabrāne, bet emocionāli par tendenci var nosaukt vēlmi būt apzinātākiem un tā svinēt arī laulību noslēgšanas mirkli. I. Gab­rāne skaidro: “Pasaule mainās. Jau ilgstoši dzīvojam kara apstākļos, esam redzīgāki un jūtīgāki pret pasaulē notiekošo, tādēļ daudzi kļūst mazāk ārišķīgi. Tiek meklēts patiesais, nesamākslotais, prieka piedzīvošanas, savs dzīves modelis un svētku svinēšanas veids.”

Nereti ir satraukums, kāda būs ceremonija, vai tā būs gara un vai būs daudz dzejas. Atkarībā no pāra izvēles laulību noslēgšanas ilgums ir no desmit minūtēm līdz pusstundai, ja notiek svinīgā ceremonija. Poētiski apsveikuma vārdi izskan, taču dzejas baudīšanai stundām ilgi gan jādodas uz dzejas vakaru vai teātri. Tāpat ceremonijas laikā neviens apzināti netiek raudināts, par ko arī iepriekš mēdz jautāt. I. Gabrāne skaidro: “Šī nav raudināšana, nav arī vizīte pie psihoterapeita, nedz ezotērikas guru. Esam lietišķa, juridiska iestāde, un esam valsts amatpersonas, bet neesam formāli. Ir atšķirība starp lietišķumu un formālumu. Ir svarīgi, lai līgava, līgavainis un arī viesi apzinās notikuma svarīgumu. Laulību noslēgšanas brīdim ir jādod cieņa. Citkārt rodas sajūta, ka tiek svinēta “dzimšanas diena bez jubilāra” – tiek plānota diena ar dažādiem notikumiem, pucēšanos, fotografēšanos, cienastiem un pārsteigumiem, bet ir bail pievērst uzmanību laulības noslēgšanas brīdim. Tas esot sīkums, tas neko nenozīmē. Tā esot formalitāte. Tad rodas jautājums – kas tiek svinēts? Ballīšu var būt daudz dažādu, pat katru dienu. Bet laulības noslēgšanas brīdis ir tas īpašais notikums, tā jēga un saturs. Dodam šim mirklim godu un cieņpilni nosvinam!”

Ceremonijas pilī, muižās un pat dzimtas mājās

Svētkus svin dažādi. Vieni izvēlas laulības noslēgt vien kopā ar lieciniekiem, citi būt ģimenes lokā, bet vēl citi vēlas šo dienu svinēt plašā draugu un radu pulkā.

Pirmajos deviņos mēnešos Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļa reģistrējusi 268 laulības, no kurām vairāk nekā 50 ir notikušas ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām. Populārākās ceremoniju vietas Cēsu novadā ir Cēsu Jaunā pils un pils dārzs, Springšļu dzirnavas Līgatnes pagastā, Āraišu vējdzirnavas, Ungurmuiža Raiskuma pagastā, Liepas muiža, Nītaures dzirnavas un citi viesu nami, kā arī īpaši izlolotas vietas, piemēram, dzimtas mājas.

I.Gabrāne stāsta: “Cēsīs esošās laulību reģistrācijas zāles ir ļoti gaišas un skaistas, par tām sajūsmu izsaka gan pāri un kāzu viesi, gan fotogrāfi. Arī Priekuļos ir lieliski piemērotas telpas. Tomēr, plānojot laulības, pāriem nereti ir izsapņotas īpašas vietas: pilis, muižas, viesu nami, privātīpašumi. Ja laulības tiek slēgtas Dzimtsarakstu nodaļā, mēs par pāri un viesiem parūpējamies, sākot no sagatavošanās līdz mūzikai un ceremonijai. Izbraukuma laulības prasa gan no mums, gan jaunā pāra daudz lielāku organizatorisko darbu, laiku. Cenšamies atsaukties un būt tur, kur mūs gaida. Ir prieks, ja pāris uzklausa dzimtsarakstu nodaļu ieteikumus, bet, īpaši tad, ja kāzas ir pirmais pasākums, ko pāris organizē, tad padomos ieklausās retāk un tos neizprot.

Būtiskākais, plānojot kāzas un cenšoties īstenot savu sapņu svētku dienu, ir izvēlēties tādu ceremonijas vietu, kur ne vien iespējams īstenot ieceres, bet lai tur būtu risinājums ekstrēmu laika apstākļu gadījumā. Latvijas vasarās mēdz būt ļoti lietainas dienas, var būt krusa, stipri vēji un arī tāds karstums, kādā noturēt svinīgu brīdi brīvdabā un uzturēties ir grūti vai pat bīstami. Ne vienmēr sociālajos tīklos noskatīto var īstenot. Ja jaunajam pārim pēdējās dienās pirms kāzām jāpiedzīvo bezmiegs un satraukums par to, kādi būs laika apstākļi, tas atņem svētku prieku.

Esot brīvdabā, ir jādomā par piemērotiem apaviem, jārēķinās, ka zemē var būt sapuvuši āboli, var būt uzmācīgi dunduri un lapsenes, var būt dubļi un kādam laika apstākļu dēļ var kļūt slikti. Ja pāris visu apsvēris, radījis ne tikai plānu A, bet arī B, ja ieklausās padomos un pret savu laulību reģistrāciju izturas cieņpilni un priecīgi, tad svētki izdodas skaisti!”

Dažādi vecumi, pilsonības un stāsti

Laulībā Cēsu novada Dzimt­sarakstu nodaļā stājušies arī citu valstu pilsoņi, piemēram, Krie­vijas, Kazahstānas, Igaunijas, Hondurasas, Gruzijas, Francijas, Lielbritānijas, Peru, Sīrijas, Mol­dovas un Polijas. Tā kā laulību noslēgšanas vietas izvēle nav sais­tīta ar deklarēto dzīvesvietu, Cēsis un Cēsu novads, pateicoties skaistām un viesmīlīgām vietām, ir ļoti vilinošs, pat lai brauktu no attālākajiem Latvijas novadiem. Nereti ar Cēsu pusi jaunajam pārim ir kādi īpaši stāsti un atmiņas, piemēram, iepazīšanās notikusi sarunu festivālā “Lampa” vai kādā kultūras pasākumā, arī dzimtas saknes un mīļas vietas ir iemesls nolemt – jā, laulības tiks reģistrētas un svētki svinēti Cēsīs vai novadā.

Analizējot vidējo vecumu, kādā noslēgtas laulības Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, dati stāsta, ka vīriešiem tie ir 35 un sievietēm 37 gadi. Jaunākā līgava bijusi 18 gadus, jaunākais līgavainis – 21 gada vecumā, bet vecākajai līgavai un līgavainim – 80 gadi.

“Tas ir liels stereotips, ka precas tikai jauni cilvēki. Iemīlējušies var būt jebkurā vecumā, un arī laulību reģistrē ļoti dažādos vecumos un dzīves situācijās. Ļoti gribas mudināt reģistrēt laulību un neatlikt savu partnerattiecību nostiprināšanu juridiski. Ja pāris dzīvo kopā, kādēļ neslēgt laulību? Tas ir tikai godīgi vienam pret otru.

Ir piedzīvoti brīži, kad laulību reģistrējam cilvēkiem, kurus pēkšņi pārsteigusi smaga slimība, jāsaskaras ar nopietnām operācijām. Tad nepieciešami lieli garīgi un fiziski spēki. Šie brīži ir sirsnīgi, aizkustinoši, bet tik ļoti mudina aizdomāties – kādēļ attiecības juridiski nav noformētas tad, kad jūtamies labi, kad gribas svinēt dzīvi un svētkus.

Gribas iedrošināt – nav tāda vecuma, kad nevarētu slēgt laulību. Nav jākautrējas, nav jābūt satrauktiem par gadiem vai iepriekš šķirtām laulībām. Diemžēl sabiedrībā ir daudz stereotipu, spēcīgs ir jaunības, laimes, veiksmes kults, bet cilvēki visos vecumos vēlas būt laimīgi, mīlēti, ilgojas pēc sirsnības, maiguma, pēc tuva cilvēka un emocionālas tuvības. Man pat šķiet, ka brieduma gados šīs izjūtas ir izteiktākas nekā jaunībā. Ir skaisti, ja cilvēki dzīvo saskaņā ar sevi un tā arī pieņem lēmumus, un svētkus svin cieņpilni,” atzīst I. Gabrāne.

25 laulības noslēgtas arī Cēsu apkārtnes baznīcās – Baptistu draudzē, Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā draudzē -, kā arī citās Cēsu novada draudzēs Vecpie­balgā, Jaunpiebalgā, Ķempjos, par ko mācītāji paziņo Dzimt­sarakstu nodaļai. Skaitliski tas ir maz, bet I. Gabrāne vērtē, ka tam ir skaidrojums – laulībām baznīcā ir lielāka gatavošanās un atbildība ne tikai likuma, bet arī draudzes priekšā, turklāt ir jābūt pieredzei baznīcas un ticības dzīvē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi