Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Lauku dzīvesveids, atpūta laukos interesē arī ārzemniekus

Sarmīte Feldmane
07:02
08.12.2022
9
Lauku Tirisms 1

Pēc ierobežojuma laika šovasar, šķiet, pasaule atdzīvojās. Cilvēki apmeklēja pasākumus, devās braucienos, rīkoja saietus. Daudzi izvēlējās laiku pavadīt laukos.

Lauku dzīvesveids, kā to atklāt, kā par to ieinteresēt – par to runāja, to vērtēja  biedrības “Lau­ku ceļotājs” gadskārtējā konferencē.

“Galvenā vērtība laukos ir cilvēki – uzņēmēji, spilgtas personības, vietējās sabiedrības entuziasti -, bez kuru iedvesmas, apņēmības un atvērtības Latvijas lauki zaudētu ne tikai savu dvēselisko un emocionālo pusi, bet arī vērtību un    tūristiem svarīgāko iemeslu brīvdienām laukos. Lauku dzīvesveida piedāvājums – tā ir gan kultūra    un gastronomija, gan aktīvais tūrisms un dabas baudīšana,” saka   “Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele.

Naktsmītnēs tūristu mazāk

Kāda bijusi aizvadītā vasara vairāk nekā 330 biedrības biedriem – lauku tūrisma uzņēmējiem? 31,5% aptaujāto naktsmītņu saimnieku atzīst tūristu skaita samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 23% naktsmītnēs viesu skaits bijis nemainīgs, bet 26,7% naktsmītnes pieredzējušas tūristu skaita pieaugumu. Pārsvarā tika apkalpoti pasākumi: kāzas, jubilejas, uzņēmumu un    sporta pasākumi, bērnu nometnes. Jūnijā un jūlijā krasi samazinājies vietējo Latvijas apceļotāju skaits, jo arvien spēkā ir tendence izmantot ceļošanas iespējas uz ārvalstīm. Augustā un septembrī vietējie tūristi atgriezušies.    Ārvalstu tūristu skaits šogad bijis ļoti mazs.
Saīsinājies lauku naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits no divām līdz četrām naktīm uz tikai vienu nakti. Gandrīz nav bijis ilglaicīgo nakšņotāju, kuri apmetas uz nedēļu un  ilgāk.

Parādījusies jauna tendence, ka no Anglijas, Īrijas vecāki ar bērniem brauc ciemos pie vecvecākiem, bet viņu mājās visiem nav vietas, atbraucēji apmetas kādā viesu namā. Tur rīko jubilejas, ģimeņu saietus. Jaunākajai paaudzei tiek rādīta Latvija.

80 procentos “Lauku ceļotāja” biedru    tūrisma mītnēs pabijuši ārzemju viesi, lielākoties no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, un tikai uz vienas dienas ekskursiju, pārnakšņojot vienu nakti.

Uzņēmēji atzina, ka rudenī situācija līdz ar pirmajiem komunālajiem rēķiniem krietni mainījusies. Nevar salīdzināt lauku tūrisma mītņu noslodzi pērn novembrī un šogad. Tiek arī atteiktas rezervācijas. “Strādnieku brigādes    meklē, kur apmesties, bet piedāvā tādu cenu, par kādu nevaram paņemt. Ir pat gatavi braukt ar savu gultasveļu. Bet kaut kur viņi atrod naktsmītnes,” situāciju raksturo  kāds uzņēmējs.

Vasarā plašs piedāvājums

Vasarā notika vairākas biedrības rīkotās akcijas. A.Ziemele atzina, ka jāvērtē, vai turpmāk rīkot    “Atvērtās dienas laukos”, jo uzņēmējiem ir  maza interese, kā arī piedāvājumā pietrūcis inovāciju. Aizvien populārāks kļūst sadarbības projekts “Militārais man­tojums”. Plaši izskanēja Maizes un sidra svētki Āraišu dzirnavās, kas pulcēja gan uzņēmējus, gan daudz citu apmeklētāju.

Par veiksmīgu projektu tiek atzītas “Mājas kafejnīcu dienas”. Šovasar tās notika 40 reģionos, bija atvērtas 496 kafejnīcas un katru apmeklēja no neviena līdz tūkstotim interesentu. Pavisam tās ieinteresēja    60 650 cilvēkus.

“Liela nozīme, protams, ir laika apstākļiem. Ja turpat pagastā vai pilsētā ir kādi svētki, mājas kafejnīcas nodrošina ēdināšanu,” uzsver A.Ziemele un    atgādina, ka svarīgi ir, lai iesaistās tūrisma informācijas centri, lai ir gan kā padomdevēji, gan atbalstītāji. Daudzās pašvaldībās tūrisma speciālisti veido vienotu reklāmu, iepazīstina ar Mājas kafejnīcu piedāvājumiem novadā. “Mājas kafejnīcu dienas” ir vietējo sadarbība, cits citam palīdz, atbalsta. Un ieguvēji ir visi,” vērtē A.Ziemele un piebilst, ka dzirdēti iebildumi no restorāniem, kafejnīcām, ka cilvēki tik braukā pa laukiem uz “Mājas kafejnīcu dienām” un uz restorāniem vairs neiet.

Tūrisma uzņēmēji arī pārrunāja krievu valodas mācīšanu skolā. Daudzi atzina, ka ne tikai no Krievijas ierodas tūristi, kuri saprot krievu valodu, krieviski nereti sazinās arī viesi no citām Austrumeiropas un Centrā­lei­ropas valstīm. “Valoda ir bagātība, katra, ko protam, atver pasauli,” uzsver uzņēmēji.

Nezaudēt optimismu

Runāt par nākamo gadu, pat šo ziemu ir sarežģīti, jo situācija ir neparedzama. 70% aptaujāto uzņēmēju plāno celt cenas vidēji par 20%. 30% aptaujāto uzņēmēju cenas celt neplāno. Savukārt ēdināšanas pakalpojumiem cenas varētu celties vidēji par 30%.

Vasara ir devusi iespēju veidot nelielus uzkrājumus, taču uzņēmēji plāno gaidāmo ziemu strādāt taupības režīmā, vēl rūpīgāk plānot izdevumus un pielāgoties situācijai. Ar lielākām bažām ziemu gaida mazie ražotāji – maizes cepēji, alus darītavas un citi-, kuru darbību ietekmēs elektroenerģijas cenas.

“Šovasar Vācija bija pilna ar kemperiem, viņi atbrauks arī līdz mums,” ar optimismu teica “Apaļ­­kalna” saimnieks Juris Lei­manis.

“Mazie uzņēmēji nedrīkstam vārīties savā sulā, pieredzes un informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga,” atgādina A.Ziemele. Viņai piekrīt arī Straupes pagasta “Upesleju” saimniece Elita Marti­­nsone un piebilst, ka “Lauku ceļotājs” ir tas, kas ir stiprais plecs un padomdevējs mazajiem uzņēmējiem.

Atvilināt viesus no Āzijas

Biedrības izstrādātais piedāvājums “Lauku dzīvesveids”  pamazām iegūst atpazīstamību. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas, Dienvidsomijas, Āla­n­du salu un Zviedrijas rietumkrasta lauku tūrisma mārketinga organizācijām.

“Baltijas un Skandināvijas valstis – vienots tūrisma galamērķis. Daudzi ceļotāji no Āzijas valstīm ierodas mūsu reģionā caur Somiju, un kopīga galamērķa izveidošana palīdz viņiem nokļūt ne tikai Rīgā un Tallinā, bet arī sasniegt laukus. Ir aprakstīts piedāvājums, praktiska informācija par ceļošanu valstu iekšienē un starp tām, iespēja no viena avota uzzināt visu ceļojumam nepieciešamo informāciju un to saplānot sniedz ērtības un uzticamību, kas svarīga gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma kompānijām,” stāsta    produkta veidošanas eksperte Antra Spinga.

Projekta ietvaros novembra beigās Latvijā pēc ilga laika ieradās      pirmās tūrisma profesionāļu un mediju grupas no Taizemes un Japānas. Viņiem programmā bija ietverta gan maizes cepšana pie Brantu muižas saimnieces, “Birzī” bērzu sulas dzērienu baudīšana, gan Mazmežotnes muižas īpašās pusdienas, “Ķiploku pasaules” lauku labumu un    ķiploku alus baudīšana. Igaunijā bija UNESCO sarakstā iekļautā “melnās” jeb dūmu pirts apmeklējums, iespēja uzzināt, kā no piena gatavo sieru, viesošanās Igau­nijas piena muzejā, savvaļas zvēru vērošana. Dienvidsomijā – viesošanās vietējā ģimenē un kopīgas vakariņas, pazemes raktuvju un Somijas dabas iepazīšana.

Ceļotājus no Japānas un Taizemes saista viss autentiskais un patiesais: saikne ar dabu, zināšanas par savvaļas augiem un to izmantošanu, dažādas prasmes: maizes cepšana, rakstaino cimdu adīšana, puzuru gatavošana.

Uzņēmēji dalījās pieredzē par Āzijas valstu apmeklētājiem. Viesi brīnījušies, kā tiek lobīti zirņi, kā aug ķiploki, kādās mājās izpirkuši visus adījumus, jo tas roku darbs. “Japāņiem pirmais jautājums bija – kur ir tās alas, kur vietējie glabā produktus. Viņi par tām bija lasījuši. Iespaidu guva, bija pārsteigti,” pastāsta    Līga­tnes vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags.

A.Spinga uzsver, ka, uzņemot tūristus no Āzijas, ir jārēķinās ar daudz tāda, ko pat neiedomājamies. “Ja programmās ir amatu demonstrējumi, japāņi par to ir uztraukti, nedrīkst būt darbošanās ar asiem instrumentiem. Par bitēm labāk nerunāt. Ja ceļojums nopirkts no operatora, japānis nekāps saimnieka privātajā mašīnā. Tāpat ļoti svarīga ir precizitāte, lai viss notiktu tieši tad, kad paredzēts programmā, rodas sarežģījumi, ja kaut kas tiek mainīts,” dažas nianses atklāj produkta veidošanas eksperte un uzsver, ka tūristus interesē, kā dzīvojam, kāda ir daba, kā to izmantojam, kā lasām zālītes, kā ogas aug dārzā, kā rotājam mājas svētkos.

“Tas ir personisks piedāvājums tūristam, kā katrs dzīvojam. Ne katrs ir gatavs to parādīt,” atgādina A.Spinga un pauž pārliecību, ka pamazām tūristi no Āzijas ieinteresēsies par Latvijas laukiem, jo pilsētas jau ir iepazinuši.    “Pro­tams, lauku dzīves iepazīšana nav domāta  tikai tālu zemju ciemiņiem, bet arī ceļotājiem no Eiro­pas un tuvākām kaimiņvalstīm, kā arī pašmāju pilsētniekiem, kuri vēlas pieredzēt ko savdabīgu ārpus ierastās ikdienas,” saka A.Spinga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rotaļlietām jābūt bērniem drošām. Top jauna regula

08:18
29.03.2024
11

Eiropas Parlaments (EP) turpina darbu, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu, kas samazinātu ES vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargātu bērnus ar tām saistītajiem riskiem. 13.martā Parlaments balsoja par priekšlikumu EP un Eiropas Padomes regulai par rotaļlietu drošumu. Ar to atceļ direktīvu, kas līdz šim regulē šo jomu. Te jāatgādina, ka direktīvas ir tiesību […]

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

11:30
28.03.2024
137

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats “Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai […]

Noderīgi padomi, kā aizvadīt skaistas Lieldienas

15:11
27.03.2024
76

Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību, mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus […]

Varēt pašai, ne čīkstēt

14:29
22.03.2024
196

Skaidrīte Zūpe paskatās pa logu. “Pļavā, kur saauguši bērziņi, pļāva sienu. Bija sakrauts zārds pie zārda. Pēc ballēm tur pārīši gāja. Tepat pie mājas bija dārziņš. Viena mana stādītā ābelīte vēl rudeņos pilna ar āboliem. Te garām no fabrikas uz staciju brauca bānītis. Vīrs Aivars ar to nobrauca ilgus gadus.” Ar Līgatni saistās teju viss […]

Arī vēsturei vajag telpu

12:36
20.03.2024
15

Vēsturi nepaslēpsi, tā parādīs savu vaigu. Tas burtiski redzams arī uz Cēsu ēkas sienas, kurā pirms vairākām desmitgadēm darbojās Banka Baltija. Uzraksts laiku pa laikam izceļas vairāk, citreiz mazāk, bet vienmēr atgādina par ne tik seno laiku, kuru lielākā daļa piedzīvojuši personīgi.

Kopā ar ģimeni atgriezties bērnības mājās

00:02
09.03.2024
84

“Ar ģimeni dzīvojam Kvēpenē. Mūs uz palikšanu šeit atveda kovida pandēmijas laiks. Līdz tam dzīvojām Rīgā, “Kvēpenes” bija mūsu brīvdienu māja. Es gan šeit esmu pavadījusi visu bērnību, dzīvojām no 1989.gada līdz maniem pusaudža gadiem,” pastāsta Anete Ķuze. Vēlāk sekoja uzņēmējdarbības vadības studijas Rīgā augst­skolā “Turība”, pēc tam arī darbs – kādu laiku kopā ar […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi