Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Vecpiebalgā izdzīvo “Mērnieku laikus”

Sarmīte Feldmane
23:00
26.07.2019
98
Merniekulaiki

Vecpiebalgā tikko nosvinēja brāļu Kaudzīšu muzeja “Kalna Kaibēnos” 90. darbības jubileju, bet aizvadītās nedēļas nogalē tika godāti, atkal Alauksta estrādē uz skatuves dēļiem likti “Mērnieku laiki”.

Brāļu Kaudzīšu pirms 140 gadiem sarakstītā romāna skatuves versiju uzrakstīja muzejniece Līva Grudule, režisores Ineses Pilāberes vadībā iestudēja pašu teātris “Sumaisītis” kopā ar citiem amatiermākslas kolektīviem.

“Tagad ir sirreāla sajūta, ka tas tiešām notiks – būs izrāde, piedalīsies deju kolektīvi, koris, iekārtota skatuve, mūzika, gaismas. Dzīvē jau ir tā – izdomā, ka vajadzētu, tad spried, vai varēsim, tad-vai būs, kas gribēs darīt. Runājoties ar muzeju apvienības vadītāju Līvu Gruduli, atbildes pašas atnāca – visi gribēs, tā taču goda lieta. Un viss notika. Vasara pagājusi mēģinājumos- ļoti intensīvos. Mums visiem tas ir svarīgi. “Mērnieku laiki” te uzrakstīti. Tas ir par mums, pašiem vien jā­spēlē, “ pastāstīja muzejniece Ilona Muižniece. Viņa uzvedumā spēlēja Oļiņieti.

“Uzvedums ir viegls pieskāriens romānam jubilejas noskaņās. Tas ir pašu piebaldzēnu radīts notikums leģendārā vietā, pieminot dižos piebaldzēnus un viņu devumu,” izrādes programmā raksta L.Grudule. Viņa atzina, ka iestudējums ir smags komandas darbs, ar ideju strīdiem, pārdomām, jauna meklējumiem. “Pamatā ir romāns un oriģinālteksts, bet gribam “Mērnieku laikus” izstāstīt nedaudz vieglāk. Lai tas, kurš sen nav lasījis, varbūt to gribētu izdarīt,” sacīja L.Grudule un atklāja, ka skatuves versiju rakstījusi, zinot, kas varētu spēlēt. Aktieru ansamblī tika iesaistīti vecpiebaldzēni un kaimiņpagastu vīri, puiši, sievas un meitas, kuri agrāk nekad nebija kāpuši uz skatuves. Arī dziedātāji un dejotāji bija izrādes dalībnieki.

Romāna “Mērnieku laiki” jubilejas uzvedumā “Slātaviešu un čangaliešu satikšanās bez laika robežām” L.Grudule skatītāju ved pāri gadsimtiem. Divi mūsdienu jaunieši, kuri atbraukuši uz Piebalgu, pārliecinās, ka romāns “Mērnieku laiki” tiešām ir par zemes mērīšanu, tas nav tikai nosaukums. Jaunieši ar savu dzīves skatu un izpratni ne tikai no malas ierauga senos notikumus Čangalienā un Slātavā. Trauslā robeža starp toreiz un tagad netika pārkāpta.

Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Indriķis Putniņš iestudējumā spēlēja Teni. Indriķis atklāj, ka viņam bijusi iecerēta cita loma, bet sapratis, cik laika teātrim var veltīt, un ir priecīgs spēlēt arī šo nelielo lomu, būt starp savējiem.

“Ir liels gandarījums. Tā nav vienkārši izrāde, bet lieluzvedums, jo piedalās visi amatiermākslas kolektīvi, piebaldzēni no malu malām.Visu salikt kopā Līvai un Ilonai ir izdevies. Muzejnieces par to sapņoja, un tas ir piepildījies. Iestudējums arī pierāda, ko varam izdarīt paši,” teica I.Putniņš.
Apbrīnas vērti ir daudzie jaunieši, kuri studē un strādā Rīgā,bet brauc brīvdienās uz mēģinājumiem, mācās tekstu. Savukārt jauniešu deju kolektīvs “Balga” apvieno vecpiebaldzēnus Rīgā. Savējie turas kopā. “Ziemā varbūt mums pat nebija skaidrs, cik tas pašiem ir nozīmīgi. Šāda kopīgi veidota vēsturiska izrāde ir kas nopietnāks nekā daudzi inte­grācijas un patriotisma pasākumi. Ja tevī ir dzimtās vietas izjūta, dzīvo vienalga kur un cik tālu, dzimtā vieta, tās tradīcijas tev būs svarīgas. Un tas jau ir stāsts par identitāti,” pārdomās dalās L.Gru­dule. Skatītāju vidū bija arī Latvijā populārais Ķencis jeb Dzidra Kuzmane no Jaunpie­balgas. “Savdabīgs uzvedums. Slātavieši nav nekādi muļķa dvēseles. Patika, kad slātavieši un čangalieši sakāvās. Vai tad izkāvušies atkal nevar mīlestībā dzīvot?” vērtēja Dzidra Kuzmane un par Aivaru Radziņu no Vecpie­balgas, kas izrādē bija Ķencis, acis piemiegusi un šķelmīgi smīnot, piebilda: “Ja nu kāds ielīdis tavā ādā, jāpiecieš vien ir.”

Starp skatītājiem bija arī veselavieši Skaidrīte un Andris Cīruļi. “Vecpiebaldzēni malači, forša izrāde. Labi, ka var redzēt pazīstamus cilvēkus. Man tas Aivara Radziņa Ķencis patīk, arī Guntara Batņas Pāvulam nav ne vainas, Aivars Avens tāds kārtīgs krodzinieks. Interesanti atpazīt tos, kurus pazīstu. Arī starp dejotājiem ir pazīstami cilvēki,” pārdomās dalījās Andris, bet Skaidrīte uzsvēra, ka Oļiniete bijusi apbrīnojama.

Dzērbeniete Anita Zvaigzne uzteica L.Grudules prasmi uz skatuves izdzīvot “Mērnieku laikus” un savīt kopā to laikmetu un mūsdienas. “Ļoti labi spēlē. Švauksts (Rūdolfs Cīrulis) ir kolosāls. Viņš Dzērbenē savulaik mūzikas skolu pabeidza. Prieks, ka Alauksta estrāde cilvēku pilna,” viedokli pauda A.Zvaigzne.

Taureniete Maija Bārzdiņa atzina, ka iestudējums ir apbrīnas vērts. “ Visi aktieri zina savu lomu. Dejotāju un koristu priekšnesumi labi savijas kopīgajā noskaņā un stāstā,” vērtēja M. Bārzdiņa.

Skatītāju bija daudz. Tie, kuri ieradās pirms sākuma, bija pārsteigti – ne tikai solu rindas, arī nogāzītes un uzkalniņi aizņemti. Katram izrādē kāds patika labāk, dažs bija vīlies, ka neredzēja dzīvu sivēnu un Ķencis nebrauca ar zirgu. Citam kāds varonis vai varone šķituši par jauniem, taču visi skatītāji bijis vienisprātis – izdarīts pamatīgs darbs.

Izrāde sākās ar “Brūklenāju”, bet Piebalgā pierastā meldijā lieluzvedums noslēdzās ar Vecpiebalgas himnu “Pie tevis nāku, Vecpiebalga”. Arī tā ir satikšanās bez laika robežām. Tāpat salūta dzirksteles debesīs un Alauksta atspulgā, zaļumballe ar pūtēju orķestri un DJ.
“Varēja gan abu pagastu jeb valstu ļaudis satikties izrādē. Jaunpiebaldzēni spēlētu čangaliešus, vecpiebaldzēni- slātaviešus,” pēc izrādes atzina jaunpiebaldziēniete Lāsma Skutāne. Izrādās- pirms gadiem četriem tāda ideja arī bijusi, bet viss noticis kā jau starp kaimiņiem un, kā smejies, – “Runas vīriem ir spēks rokā; ko tie nospriež, tas paliek.”

Vecpiebalgā “Mērnieku laiku” 140.jubileja nosvinēta. Pēc pāris nedēļām jaunpiebaldzēni rādīs teatrāli muzikālu uzvedumu ”Mērnieku laiki bez robežām”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
39

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
370

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
571

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
79

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi