Ja Cēsu novadā saņemt signālu par apdraudējumu gaisā ir neparasti, tad pierobežā tos saņem neapskaužami bieži. Iedzīvotājam tikai ieteikts palikt telpās, bet izglītības iestādēm, kuras mācību laikā uzņemas atbildību par skolēniem, jānodrošina, ka bērni patvaļīgi neizdomā atstāt skolu, jo gaisa apdraudējuma situācijā visdrošāk ir palikt telpās, ievērojot divu sienu principu. Tikai jautājums, kā brīdī, kad vecāki ir darbā un bērni skolā, mamma vai tētis var bērnam vismaz telefoniski sniegt emocionālu atbalstu un iedrošinājumu, jo lielākoties skolās audzēkņiem mācību laikā ir liegts lietot saziņas ierīces. Kā zināms, no 1. līdz 6. klasei jau piemērots telefonu lietošanas aizliegums valsts līmenī un no septembra tas būs līdz pat 12. klasei, turklāt daudzās skolās jau tagad neviena vecuma skolēnam nav ļauts lietot telefonus.
Tas, ka aizliegumam lietot saziņas ierīces ir arī negatīvā puse, ir izskanējis jau iepriekš. Tā Bērnu klīniskās universitātes slimnīca norādīja, ka ir jābūt vismaz izņēmumiem, piemēram, ja bērnam ir veselības problēmas, ko palīdz monitorēt viedierīce, viņam telefonam jābūt pieejamam visu laiku, tā gan pats bērns, gan vecāks, kurš attālināti var sekot veselības monitoringam, var laikus reaģēt uz nevēlamām izmaiņām. Tāpat Latvijā tika piedzīvota situācija, ka meitene, kas bija nometnē, apmaldījās, bet nevarēja piezvanīt, jo telefons bija nodots glabāšanā nometnes darbiniekiem. Labi, ka sveši cilvēki palīdzēja.
Pilnīgs aizliegums un vēl labāk telefona nolikšana iespējami tālāk no skolēna ir vienkāršākais veids, kā situāciju kontrolēt. Tomēr redzams, ka aizliegumi labi strādā līdz brīdim, kad tiek piedzīvota nestandarta situācija. Saprotams, ka arī ugunsgrēka vai citas nelaimes gadījumā neviens atsevišķi neskries pēc saziņas ierīcēm (ja to darīs, tas būs vēl lielāks apdraudējums), ja tās nebūs pa rokai, tātad valdīs vēl lielāka neziņa un satraukums.
Ņemot vērā aktuālo situāciju ar apdraudējumu gaisa telpā, Latvijas Televīzijas žurnālisti jautāja tiesībsardzei Karinai Palkovai, vai šādos trauksmainos mirkļos, kad ir vēlme sazināties ar tuviniekiem, būtu nepieciešami kādi papildinājumi normatīvajos aktos, lai šo komunikāciju padarītu drošu ģimenes un tuvinieku starpā. K. Palkova atbildēja: “Mums ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, jābūt elastīgiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šajā trauksmainajā laikā, trauksmes laikā, vecākiem būtu iespēja sazināties un bērniem būtu emocionāla drošība, lai arī bērni jebkurā brīdī var sazināties ar saviem vecākiem. Manuprāt, pieeja telefonam ir svarīga ne tikai no tiesību viedokļa, bet arī no cilvēciskā viedokļa. Domāju, šobrīd pietiek ar izpratni par problēmu katrā izglītības iestādē un skolas direktors var ļoti veiksmīgi regulēt pieeju mobilajiem telefoniem. Proti, ļaut turēt somā, nevis atstāt skapī, jo tad (atstājot skapī) telefoni nebūtu pieejami.”
Jāteic, man pat kā pieaugušajam bija neomulīgi, saņemot ziņu par apdraudējumu gaisa telpā, saprotams, ka bērniem satraukums var būt vēl lielāks atkarībā no uztveres un izpratnes par situāciju. Un, jā, vēl neomulīgāka bija apziņa, ka ar bērniem nevaru sazināties, jo zinu, ka viņiem telefoni ne tikai nav pieejami, bet visbiežāk atrodas pavisam citā telpā, un nereti arī skolotājiem tie nav pa rokai. Protams, skolās tādā brīdī primāri ir nodrošināt skolēnu drošību, pārorganizēt mācību darbu, bet jautājums, kurā brīdī vajadzētu informēt vecākus? Cerams, ka tiks izstrādāts algoritms, kā tādās situācijās rīkosies, un vecāki par to tiks informēti.
Pagājušajā nedēļā, kad Vidzemē izskanēja brīdinājums par apdraudējumu gaisa telpā, katra novada katrā mācību iestādē saziņa ar vecākiem notika ļoti atšķirīgi, bija skolas, kur vecāki aktuālāko informāciju saņēma uzreiz, bet bija skolas, kurās diemžēl nekāda informācija netika sniegta ne laikā pēc brīdinājuma saņemšanas, lai vecāki varētu saprast, kā būtu pareizāk rīkoties, ne arī vēlāk. Jāteic, vismaz e-klasē pilnīgi visiem mācību iestādes audzēkņu vecākiem vienu e-pastu iespējams nosūtīt vienlaicīgi, kaut vai ietverot īsu ziņojumu, ka bērni turpina uzturēties skolā līdz apdraudējuma beigām, vai to, ja būs nepieciešams izņemt bērnus no skolas ātrāk, vecākiem tiks dota ziņa. Ir taču skaidrs, ja visu bērnu vecāki sāks zvanīt klases audzinātājam vai skolas direktoram, tas var radīt vēl lielāku haosu.
Domāju, ne tikai mūsu ģimenē apdraudējums gaisa telpā bija aktuālākais pārrunājamais jautājums. Es gan varēju atviegloti uzelpot, ka mani bērni situāciju bija uztvēruši mierīgi, bet tas saprotams, jo ir jau apzinīgākā vecumā, vidusskolēniem arī ir iegūtas zināšanas aizsardzības mācībā. Tomēr zinu, ka bija mazāko klašu audzēkņi, kuriem šis notikums radīja lielu trauksmi un emocionālu pārdzīvojumu. Protams, domāju, šī situācija vēl tika pārrunāta gan skolās, gan arī ģimenēs, bet šis notikums parādīja, cik ārkārtas situācijā svarīgi, lai visi atbildīgie saglabā vēsu prātu un mieru, nevis rada vēl lielāku satraukumu. Spēj rīkoties tā, lai gan skolēniem radītu saprotamāku un mierīgāku šādu situāciju, gan neaizmirstu par bērnu vecākiem.
Komentāri