Esmu četrdesmitgadnieku paaudze, tātad ne vairs jaunība, bet vēl nav pusmūžs. Cik spēju pieņemt un izprast straujo jauno tehnoloģiju ienākšanu ikdienā? Piemēram, mākslīgo intelektu (MI) nu jau uzņemu kā neizbēgamu ikdienas sastāvdaļu, no kuras nekādi vairs nevar izbēgt, bet atzīšos – prieka par to manī nav ne grama.
Taču nesen izlasīju pārdomas no Briseles Ekonomikas foruma, kas nedaudz, šķiet, spējušas mīkstināt manas stihiskās bailes no nedzīvas radības jeb MI ienākšanas mūsu dzīvē.
Maija sākumā Eiropas Komisijas pasākumā, kurā ik gadu uz sarunām tiek aicināti politiskie līderi, akadēmiķi, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, uzmanības fokusā bija Eiropas Savienības stratēģiskā loma un tās ambīcijas MI sacensībā. Viens no runātājiem – Nobela prēmijas laureāts ekonomikā un Francijas koledžas profesors Filips Agjons – vērsa uzmanību uz tā sauktajām “sociālajām izmaksām”, ko neizbēgami radīs MI, ja līdztekus tā ienākšanai mūsu dzīvē netiks īstenoti pienācīgi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem. Pēc viņa teiktā, inovācijas bez sociālās iekļaušanas pasākumiem ir ļoti laba augsne populismam. Tie, kas ekonomisko pārmaiņu gaitā jūtas atstumti, visticamāk, turpmāk balsos par populistiem, savukārt populistiska valdība var kavēt visu valstu attīstību uz desmit vai pat 20 gadiem.
Eiropai steidzami jādomā un jāizveido mehānismi, kas cilvēkiem palīdzētu nepalikt bez atbalsta šajā pārmaiņu laikā, atzina profesors. F. Agjons minēja piemērus, kur pārejas laikos zaudējumus piedzīvojušie cilvēki lielākoties pieslējušies vai nu bijušajam Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam vai Polijas politiķiem Jaroslavam un Leham Kačiņskiem. Attiecībā uz Poliju profesors pat īpaši uzsvēra, cik liels ir šīs valsts ieguvums no Eiropas Savienības, tomēr, ja sociālais aspekts tiek ignorēts, populisms sabiedrībā ir neizbēgams, vērtē F. Agjons.
Taču līdztekus MI radītajiem riskiem ir arī tā izmantošanas iespējas, kas sabiedrībai varētu kļūt neatsverami noderīgas. Pēc F. Agjona uzskatiem, tieši Eiropa varētu kļūt par līderi tādu MI rīku izstrādē, kas ļautu atšķirt patiesu informāciju no viltus ziņām. Profesors publiski atzinis, ka dezinformācijas apkarošanā vairs nevaram paļauties tikai uz izglītību, jo tā prasa gadus. Tāpēc pieprasījums pēc tehnoloģijām, kas spēs identificēt viltojumus, tuvākajā nākotnē būšot ievērojams. Tieši šajā jomā Eiropa varot apsteigt citas valstis.
Profesora ieskatā Eiropai beidzot jāpārstāj paļauties uz ASV drošības un tehnoloģisko “lietussargu” un pašai jātop par inovāciju radīšanas centru, pretējā gadījumā mūsu pārstāvētais kontinents zaudēs ietekmi globālajā arēnā un starptautiskos noteikumus diktēs ASV un Ķīna. Eiropā ir pietiekami daudz zinātnieku, inženieru un matemātiķu šīs idejas virzībai, uzskata F. Agjons. Viņš arī ir pārliecināts, ka Eiropa spēj attīstīt ētiskāku MI, pēc kura varētu būt arī globāls pieprasījums.
Izklausās jau teju pārāk skaisti, lai tā notiktu, bet vismaz ir, uz ko cerēt, vai ne?
Komentāri