“Liepā ir tirgus laukums, kur var nopirkt zemnieku audzēto. Esam ļoti apmierināti. Taču katru rītu tirgotājiem jāņem līdzi slota, lai šo vietu sakoptu – uz zemes mētājas saulespuķu sēklas, pudeles, citi atkritumi. Tirgotāji un arī mēs, pircēji, vairākkārt par to esam runājuši pagasta pārvaldē. Vakaros tirgus vieta ir jauniešu iecienīta, bet nav, kas to sakopj. […]
“Lasīju “Druvā” par tā saucamajiem raganu apļiem, ko veido dažu sugu sēnes, izplatot sporas apļveidā. Mēs šos apļus saucam par laimīgajiem. Tik dažāda var būt attieksme. Jāatzīst, pēdējos gados gan nav gadījies tādus redzēt, bet savulaik nācies par tādiem priecāties. Kādus tik pārsteigumus daba nesagādā,” sacīja lasītāja.
“Šodien (ceturtdien – red.) pa Cēsīm izbraukt ir ļoti sarežģīti. Ielas vairākās vietās slēgtas, arī stāvlaukums pie tirgus slēgts, bet ne visur iepriekš ir norādes. Saprotu, ka gatavojas svētkiem, bet vajadzēja padomāt arī par cilvēkiem, kas iebrauc pilsētā no citas vietas un apbraucamās ielas labi nepārzina,” sacīja autovadītāja no Piebalgas puses.
““Druvas” numurā lasīju, ka uzņēmēji ir pret minimālās algas celšanu. Taču viņiem vajadzētu padomāt, kā cilvēks lai iztiek, ja uz rokas saņem vien dažus simtus eiro. Visi sūdzas, ka nav, kas strādā, bet, kad uzzinu, cik sola maksāt par smagu, fizisku darbu, tad tiešām labāk palikt mājās, vismaz drēbes mazāk plīsīs,” atzina Aivars.
“Cēsīs daudzas ietves ir bruģētas. Izskatās skaisti, taču prasa lielāku kopšanu nekā asfalts. Bruģakmeņu starpās ieaug zāle, dažviet ietves ir gluži vai zaļas, piemēram, dažos posmos Festivāla ielā, bet ne tikai. Izvēloties ietves bruģēt, jau vajadzēja padomāt, kas šīs teritorijas kops. Ja katrā vietā zālīte jāiznīcina ar rokām, tad tas izmaksās ļoti dārgi, kaut, atceros, […]
“Nopirku veikalā velosipēda riepas kameru, izrādījās, brāķis, neturēja gaisu. Nesu atpakaļ uz tirdzniecības vietu, tur man pateica, ka tā paša vaina un kameru pret jaunu nemainīs, arī naudu atpakaļ nedos. Vai tad tirgotājiem nav jāatbild par preces kvalitāti,” bija pārsteigts cēsnieks.
“Starp autovadītājiem un velosipēdistiem uz ceļa nav pārāk labas attiecības. Var jau teikt, ka vainīgi tikai automašīnu šoferi, bet vai kāds paseko, kā brauc velosipēdisti? Cik daudzi ievēro vismaz kaut kādus satiksmes noteikumus? Ļoti bieži uz lauku ceļiem, šosejām gadās sastapt riteņbraucējus, kas pārvietojas gandrīz pa ceļa vidu. Kur palikt automašīnai? Tās braukšanas ātrums ir […]
“Nesen “Druvā” žurnāliste rakstīja par to, ka vasarā sākas īsts svētku bums, tos rīko novadi, pilsētas, pagasti, gandrīz katrā vietā notiek viens pasākums pēc otra. Es piekrītu žurnālistei, ka tas ir pārlieku izšķērdīgi. Svētki ar milzu izdevumiem, salūtiem un citām izdarībām tiek nosvinēt, bet kas pēc tiem paliek pāri? Vai tiem bijusi kāda nozīme? Saprotu […]
“Paldies, ka Cēsīs izveidots tāds sabiedriskā transporta maršruts, ka cilvēki, kas dzīvo Zirņu ielā un citās apkaimes ielās, tagad ar autobusu var aizbraukt līdz klīnikai nepārsēžoties. Mēs, seniori, par to esam ļoti pateicīgi tiem, kas atbild par pilsētas satiksmes organizēšanu,” teica kundze, kura sevi nosauca par tanti no Zirņu ielas.
“Cēsīs dažos sabiedriskās satiksmes reisos, kas ved pasažierus no centra uz Cīrulīšiem, mainīts maršruts, vairs nav pieturas pie Maija parka. Tas braucējiem nepavisam neder,” sprieda lasītāja V.
“Lasīju otrdienas “Druvas” numurā, ka Cēsīm jāsaglabā tā īpašā vecpilsētas sajūta, vide, tādēļ svarīgi, lai senās centra ēkas tiktu atjaunotas tā, ka netiek zaudēta kopējā noskaņa. Īpaši uzsvērts, ka māju saimnieki nereti to neizprot. Tad nu man gribas jautāt – vai pašvaldība to izprot? Vismaz Cēsu centrā, Vienības laukumā, izvietotie keramikas veidojumi to neliecina. Neesmu […]
“Tie, kas maija pēdējā sestdienā aizbrauca uz Alūksni, kur notika bērnu tautas deju festivāls, noteikti man piekritīs- pasākums bija lielisks. Redzot kopā tik daudz bērnu, kas ar aizrautību dejo latviešu dejas, tiešām ir pārliecība par mūsu tautas nākotni,” teica vecmāmiņa.
“Cēsu pensionāru biedrības tradīcija vasarās rīkot ekskursijas tiešām ir jauka. Maijā jau apskatījām Bausku un tās apkārtni. Interesēja viss – vairāki desmiti koka skulptūru, kas saistītas ar sakrālo pasauli, bijām pie kokamatnieka. Skaistkalnes muzejā aplūkojām novada liecības, brīvdabas muzejā “Ausekļi” seno darbarīku un tehnikas kolekciju,” pastāstīja cēsnieks Imants.
“Uz ceļiem notiek daudz satiksmes negadījumu, bieži cieš gājēji. Bīstami, ja jāšķērso šoseja, kaut arī tajā posmā noteikts ātruma ierobežojums. Tāda vieta ir Augšlīgatnē, kur no Vidzemes šosejas nogriežas ceļš uz Nītauri. Gājēju pāreja gan tur ir, bet, kad cilvēks pie tās gaida, mēdz gadīties, ka vienā virzienā mašīnu plūsma apstājas, bet otrā ne, jo […]
“Ģimenes un Mātes diena ir tik tuvu, ka grūti atšķirt vienu no otras, bet jauki, ka tos svin ne tikai mājās, bet arī publiskos pasākumos. Tomēr jādomā, vai Ģimenes diena ir svētki, jo vairāk tādēļ, ka vismaz jaunajās ģimenēs vecāki ir darbā, bet bērni kādā mācību iestādē, vai tomēr tā būtu diena, kad vairāk jārunā […]
“Mēs taču neesam ne trusīši, ne žurkas, ko var izmantot izmēģinājumiem! To saku sakarā ar norisēm Cēsīs, Vienības laukumā. Nesaprotu, kāpēc domes vadība tā atļauj eksperimentēt ar cilvēkiem! Savulaik jau tāds eksperiments bija Līvu laukumā, kur izveidoja nejēdzīgu braukšanas organizāciju. Kā tas beidzās, atceramies. Nekā. Viss palika pa vecam, tikai kāds vai kādi tika nodarbināti, […]
“Cēsu pašvaldība gadiem nesakārto Birzes ielu tā, lai šis apvedceļš pilsētā vienmēr būtu izbraucams un to biežāk izmantotu transports. Tikmēr Birzes ielai paralēlā Festivāla iela ir nevajadzīgi noslogota, pa to brauc kā pa apvedceļu, tās krustojumos ar Dzintara un Akmens ielu nemitīgi notiek automašīnu sadursmes. Akmens ielā regulāri dzirdam, kā atkal krustojumā ar Festivāla ielu, […]
“Kad braucu garām Vienības laukumam Cēsīs, nezin kāpēc atmiņā nāk barikāžu laiks. Atzīšos, ka neesmu sapratis, kas domāts ar šiem koka objektiem. Vienu brīdi pat radās domas, ka tur būvēs ešafotu. Vai tiešām nevarēja atrast citu vietu, kur izstādīt šos objektus, jo tagad tie nedara godu mūsu Uzvaras piemineklim. Varbūt pilsētas vadība varētu tā ar […]
“Man vienmēr jādomā par to, ka valsts ieņēmumus spiež ieskaitīt bankas kontā. Bet man taču par bankas pakalpojumiem jāmaksā! Tātad iznāk, ka valsts lobē bankas un liek man tām obligāti maksāt! Vai tad ir pareizi, ka to dēļ, kuri apgroza “melno” naudu, jācieš arī tiem, kas visu dara godīgi, bet grib izmantot tikai skaidru naudu?” […]
“Lasīju, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš katru rītu no savas mājas Ķīpsalā uz valdības namu Brīvības bulvārī brauc ar velosipēdu, vienīgi tad, ja slikti laikapstākļi, uz darbu dodas ar mašīnu. Cik noprotu, Rīga riteņbraucējiem ir elle un Indija, tāpēc brauc tikai drosmīgie vai pašnāvnieki. Turpretī Cēsīs ielas salīdzinoši labas, par Eiropas naudu izbūvēti veloceliņi, autovadītāji […]
“Ko dod, ja pašvaldība internetā ieliek domes lēmumus, bet to pielikumus neievieto. Tik vien jau tajā lēmumā rakstīts, ka pieņemts tas un tas, bet, kā tas īsti izskatās, izlasīt nevar. Vai tiešām mūsdienās jāiet katram uz domi, lai izlasītu visu, kas un kā lemts?” bija dusmīgs lasītājs.
“Nāk siltais laiks, kad vairāk staigāju pa Cēsīm, jo ziemā, kad slidens, baidos, tad ar iepirkumiem izlīdz kaimiņi. Man jau ir krietna gadu nastu, tāpēc nav viegli iet garus gabalus, vajag pa brīdim atpūsties. Tad nu nākas pārliecināties, ka pilsētā varētu būt vairāk soliņu. Nebūtu jau slikti, ja tādus ierīkotu arī pie lielākiem veikaliem, lai […]
“Rodas neizpratne par valsts kopbudžeta sadali. Klausos, ka valstij trūkst naudas, piemēram, medicīnai. Nebūs ārstu un medmāsu, kas strādās. Tajā pašā laikā dzirdams, kā Rīgas dome šķiežas ar līdzekļiem, gan “Rīgas satiksmei” miljoni, gan nezin kas un kā maksāts par nanoūdeni. Turklāt droši vien nav jau nemaz viss zināms, kā nauda tērēta. Jāsāk domāt, vai […]
“Dzīvoju Cēsīs, Vaives ielas daudzdzīvokļu mājā. Visi kopā maksājam par atkritumu izvešanu. Dzīvoju viena, esmu pensionāre, pensija maza, pirkumi nelieli, arī atkritumu maz, pa nedēļu savācas neliels maisiņš, turklāt atkritumus arī šķiroju. Tas vajadzīgs gan vides dēļ, gan arī saprotu, ka tā būs mazāk jāmaksā par izvešanu. Bet ko tas dod, ja redzu, ka pie […]
“Avīzē aplūkoju iespējamo novadu karti. Domāju, nav pareizi, ka Jaunpiebalga iezīmēta Cēsu novadā. Mēs, jaunpiebaldzēni, daudzi braucam uz Smilteni gan pie ārsta, gan iepirkties. Smiltene taču mums ir daudz tuvāk nekā Cēsis. Tā nedomāju es viens, vēl vairāki paziņas,” pastāstīja jaunpiebaldzēns Edgars.
“Vienreiz pacietības mērs pilns, gribu pastāstīt par nepilngadīgajiem pīpētājiem Cēsīs, Bērzainē, kuri, visticamāk, ir vai nu 2.pamatskolas, vai Cēsu internātpamatskolas audzēkņi. Te taču šie mazgadīgie pīpē pie visiem pakšiem, pie veikala prasa pieaugušajiem, lai nopērk cigaretes, un ir, kas to arī izdara. To jau redzu no paša rīta. Tagad viņi nāk pat māju gaiteņos, kur […]
“Nokļuvu Cēsu klīnikā, esmu pateicīga dakterim un māsiņām par operatīvo rīcību. Nevaru piekrist tam, ko esmu dzirdējusi par klīniku, jo māsiņas ir laipnas, tiklīdz kas nepieciešams, ir pie slimnieka, palīdz, uzmundrina. Diemžēl citās slimnīcās, kurās nācies pabūt, attieksme pret pacientu ne vienmēr bijusi tāda,” pastāstīja Alda Zālīte no Taurenes.
“Arī es sekoju līdzi Cēsu un Priekuļu profesionālo skolu apvienošanai. Atzīšos, apnicis, ka visur tikai tiek runāts par labo Priekuļu tehnikumu kā par kaut kādu pasaules nabu, bet Cēsu arodskola tiek piemirsta. Man gribas teikt, ka Cēsu arodskola ir ne mazāk pelnījusi, lai to celtu saulītē, jo patiesībā tā taču ir viena no pirmajām profesionālajām […]
“Svētdien gāju pa Bērzaines ielu un izdzirdēju āmuru klaudzēšanu kādreizējās Cēsu māsu skolas ēkā. Šī māja jau daudzus gadus ir tukša, laika zobs to maitā. Vai tiešām vēsturiskajam namam ir paveicies un tam ir jauni īpašnieki? Tie rosās, lai vismaz jumtu salabotu,” cerībām pilnu jaunumu pastāstīja cēsniece Mārīte.
“Ļoti patika kultūras biedrības “Harmonija” jubileja. Sanāca tik daudz radošu cilvēku, skanēja mūzika un dzeja. Prieks, ka Cēsīs darbojas šādi cilvēki, kas sev apkārt rada skaisto,” teica cēsniece A.
“Lasu par kūlas degšanu. Jocīga liekas situācija Līgatnē. Kā var tik daudzās vietās degt? Tā vien liekas, ka kāds dedzina, ne jau lai tiktu vaļā no vecās zāles, bet tāpēc, ka vai nu grib kādam iespītēt, vai patīk tracis ap degšanu. Manuprāt, tur darbs policijai,” sprieda lasītāja.
“Šopavasar man gribas jautāt, ko tagad par Noliktavas ielas segumu domā Cēsu pašvaldībā? Šo nelielo ielas posmu pie bibliotēkas pārbūvēja un noasfaltēja tikai pirms dažiem gadiem. Un kāds tas tagad? Redzams, ka pilnīgi beigts, it kā būtu kalpojis gadu desmitiem. Man interesētu, kurš no pašvaldības bija atbildīgais, ļaujot uzņēmējam tik nekvalitatīvi pārbūvēt un asfaltēt šo […]
“Vakar bijis liels protests pie Saeimas, aizstāvot dzīvniekus. Pareizi jau ir. Nedrīkst atļaut turēt dzīvniekus cilvēkiem, kas par tiem ņirgājas – nedod ēst, nenodrošina piemērotus apstākļus. Šad un tad jau, īpaši laukos, gadās redzēt sunīti pie ķēdes, kuram sāni pavisam iekrituši, labi vēl, ja kādā bļodiņā ūdens. Retāk jau gan ir šādas ainas, agrāk bija […]
“Ja nolems, ka Eiropas Savienības valstis atteiksies no vasaras laika, negribētu, ka Latvija izvēlas visu gadu šo vasaras laiku. Pirmām kārtām, man emocionāli nepatīk, ka tas būs vienāds ar Maskavas laiku. Turklāt zinu, cik grūti maziem bērniem ziemas rītos agri celties, mazajiem taču vēl ļoti izteikts bioloģiskais pulkstenis. Ja jau tiek runāts, ka skolās mācības […]
“Šķiet, pakalpojumu sniedzēji ir pavisam aizmirsuši par vecāko paaudzi, kas nelieto internetu. Ne varu uzzināt, kādas televīzijas programmas var iegādāties, ne kur salabot tālrādi, ja tas sabojājas. Gan jau internetā to visu var atrast, bet man tas nav pieejams, pārāk dārgi maksā, arī īsti darboties neprotu,” atzina lasītāja.
“Pret valsts karogu jāizturas ar cieņu. Bet ko darīt, ja redzu, ka pie kādas mājas karogs ir noplucis, vējā sadriskāts, tas tur stāv jau sen, kopš rudens. Vai kāds ir tiesīgs aizrādīt mājas īpašniekam, prasīt, lai noņem karogu?” jautāja cēsniece.
“Tagad daudz runā par bērniem ar uzvedības problēmām, par vardarbību. Man liekas, ka esam pārlieku ar to aizrāvušies. Skaidrs, ka bērniem jādara blēņas, arī tādas, ko neakceptē ne vecāki, ne skolotāji. Kā tad lai bērni izaug par cilvēkiem, kas spēj tikt galā ar savu dzīvi? Kad puikas nav kāvušies? Pat no latviešu klasikas zinām Buņģi […]
“Jaunā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja saka, ka vajag palielināt darba samaksu vēlēšanu komisiju locekļiem, bet man liekas, ka dalība vēlēšanu komisijās varētu būt brīvprātīgais darbs. Komisijas vadītājam jau vajadzētu maksāt, bet pārējie locekļi taču varētu būt cilvēki, kas grib līdzdarboties savas valsts svarīgos notikumos. Nezinu, kā ir citās valstīs, vai tur cilvēki, kas darbojas vēlēšanu […]
“Nesaprotu, ko esmu noziegusies, ja man jāmaksā 30 eiro liels sods par to, ka Cēsīs pie veikala “Drogas” atstāju automašīnu, bet neievietoju norādi par laiku, kad braucamo tur atstāju. Vai tā cēsnieki cer piesaistīt iebraucējus no citām vietām? Jā, es neievēroju ceļa zīmi, izsenis zinu, ka šajā vietā drīkst apstāties, bet varbūt pietika ar aizrādījumu? […]
“Nesen “Druvā” rakstīja par suņu ekskrementiem, kas redzami Cēsīs uz ielas un apstādījumos, kad nokusis sniegs. Tas bija par Leona Paegles ielas apkaimi, bet tāda pati situācija ir arī citos pilsētas kvartālos, piemēram, Bēŗzaines pusē, pat vecpilsētā uz Rīgas ielas redzēju čupiņu, ko atstājis dzīvnieks. Savā vaļā palaisti suņi un kaķi, manuprāt, Cēsīs ir liela […]
“Visi runā par ekonomiju, bet redzu, ka sabiedriskās satiksmes lielie autobusi nereti joprojām brauc pustukši un pat tukši. Gan jau uzņēmumā prot sarēķināt, kā labāk, tomēr izskatās diezgan dīvaini, ka autobusā, kurā vietas kādiem četrdesmit pasažieriem, brauc divi cilvēki,” sprieda V.T.
“Laikam jau nezin cik reižu par to rakstīts un runāts, bet, kad eju Cēsīs pa Vaļņu ielu, man atkal nedod mieru nepatīkamais skats, kas tur paveras. Proti, drupas, kas ir Vaļņu ielas lejasgalā uz Rīgas ielas pusi. Vasarā, kad zaļš, vēl nav tik traki, bet tagad šī vieta tiešām izskatās tā, it kā tikko būtu […]
“Klausījos televīzijas pārraidi, kurā intervēja izglītības ministri Šuplinsku. Saruna bija par iespēju rast līdzekļu skolotāju algu palielinājumam. Ministres argumenti šajā jautājumā man šķita objektīvi, bet prātā palika viņas teiciens, ka iestājas pret mehānisku skolu slēgšanu. Tas vedināja mani prātot, ka paši izdomājam problēmas un pēc tam paši ar tām cīnāmies! Vai tad līdz šim kāds […]
“Devos sestdien uz deju koncertu koncertzālē “Cēsis”. Nokavēju burtiski dažas minūtes, bet zālē vairs nelaida. Ar asarām acīs izlūdzos, lai neatstāj aiz durvīm, un tad ļāva iet balkonā. Pamanīju, ka zālē aizņemta nebija pat puse! Šis koncerts bija par dejotāju dzimtām, uz skatuves dejoja arī mani mazbērni, gribēju būt tuvāk notiekošajam, taču nesaprotamu apstākļu dēļ […]
“Mazbērnam biju apsolījusi, ka viņš varēs piedzīvot braucienu ar vilcienu. Trīsgadīgais mazulis šo notikumu ļoti gaidīja. Kad nu devāmies uz Cēsu dzelzceļa staciju, nokļuvu nepatīkamā situācija. Pie stacijas ēkas un telpās bija iereibuši cilvēki, uzvedās skaļi, izskats lika domāt, ka viņiem nav pastāvīgas dzīvesvietas. Neviens neizskatījās pēc pasažiera. Nezināju, kā pasargāt bērnu, lai viņam nav […]
“Dzīvoju Cēsīs, Zvirbuļkalnā. Apkaime bija ledū un ūdenī. Man ar iešanu grūti, atbalstos uz spieķīša. Kad sapratu, ka apkārt tikai ledus, nekur tālāk netieku, pie manis pienāca divas jaunkundzes, ģimnāzistes, paņēma katra zem savas rokas, prasīja, kurp jāaizved. Tā arī meitenes mani aizgādāja līdz vietai, kur gribēju nokļūt. Pajautāju gan, kā sauc, bet diemžēl aizmirsu. […]
“Vakardienas “Druvā” lasīju par apkrāpto cilvēku, kuram svešinieks lūdzis izveidot internetbankas pieslēgumu, to izmantojot, paņēmis kredītus. Nodomāju, ka cilvēki tomēr ir dīvaini. Saprastu, ka svešam cilvēkam var palīdzēt, ja gadījusies kāda kļūme, pat iedot naudu autobusa biļetei, ja lūdz. Un saprotu, ja to izdara pat apzinoties, ka šī nauda tiks izmantota kam citam. Taču nesaprotu, […]
“Pašreiz neko nevar saprast, cik naudas būs veselības nozarei, vai būs algu palielinājums medicīnas personālam, kādus īsti pakalpojumus un kādā laikā iedzīvotāji varēs saņemt par saviem samaksātajiem nodokļiem. Beidzot taču vajadzētu tikt skaidrībā, kas būs, kas ne. Ja ārstiem, ārstu palīgiem un medicīnas māsām nemaksās pietiekamas algas, tad taču drīz vairs nebūs, kas mūs ārstē. […]
“Dzirdēju televīzijas ziņās kāda ietekmīga partijas “Saskaņa” politiķa izteikumus par notikumiem, kas saistās ar korupciju Rīgas pašvaldības uzņēmumā un Rīgas domes opozīcijas ieceri no amata atbrīvot mēru Nilu Ušakovu, kurš, protams, pēc domes deputātu balsojuma palika amatā. Proti, TV pārraidē tika runāts, kā šī situācija ietekmē Rīgas pašvaldību, kāda atbildība vai bezatbildība tai jāuzņemas. “Saskaņas” […]
“Cēsīs, Vaļņu ielā, novāktas kastes, kurās glabājās grants ielu kaisīšanai. Dzirdēju runas, ka cilvēki it kā granti ņemot personīgajām vajadzībām, tādēļ kastes noņemtas. Taču ietves daudzviet slidenas, nav kaisītas. Vai tad tiešām grants ir tik dārga, ka tā jātaupa?” bija pārsteigta Vaļņu ielas iedzīvotāja.
“Priekuļos, Raiņa un Dārza ielās, uzliktas zīmes, ka pa nakti stāvēt aizliegts, lai ar tehniku var notīrīt ielas. Taču redzu, ka daži autovadītāji to ignorē un mašīnas tur stāv. Kāpēc to nepamana pašvaldības policija vai Valsts policija? Citur soda par sīkumiem, te auto stāv dienām, bet neredzu, ka logā būtu kvīts par noteikumu pārkāpšanu,”teica priekulietis […]
“Avīzē bija izteikts viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu un paustas bažas, ka atkal novadu robežas var samērīt uz kartes, nerēķinoties ar vietējo situāciju. Piekrītu, ka bažām ir pamats, atceroties, kā notika iepriekšējā reforma. Rodas jautājums, vai pirms ierēdņu aprēķiniem un politiķu vīzijām vispirms nevajadzētu aicināt pētniekus, kas nodarbojas ar šādiem jautājumiem, lai viņi izstrādā un […]
“Lasīju “Druvā”, ka uz tikšanos ar Valsts ieņēmumu dienesta speciālistiem bijis maz apmeklētāju. Man šķiet, ka cilvēks, kurš ikdienā nav saistīts ar grāmatvedību, ir tik apjucis nodokļu grozījumos, ka pat nesaprot, ko pajautāt. Kā rēķina neapliekamo minimumu, kā nodokļus, kurā brīdī kas mainās – tas viss ierindas iedzīvotājam ir pavisam nesaprotams, tādēļ pat nezina, ko […]
“Lūk, kā iznāk, ja politisku spēku veido tikai ar lozungiem un saukļiem! Ievēlētie deputāti, frakcija tik tikko sāka strādāt, kad jau sākās ķildas, dalīšanās, tagad izrādās, pat jāizslēdz viens no līderiem, turklāt tas, kuru partija nominējā premjerministra amatam. Jācer, ka no tā mācīsies ne tikai paši partijas biedri, bet arī vēlētāji. Arī pilsoņiem jābūt tik […]
““Druvā” lasīju par pašvaldību reformu. Domāju, re, atjaunos vecos rajonus. Kas zina, vai būs labāk, bet eksperiments ar mazajiem novadiem gan arī nav izdevies, to saku kā laucinieks. Vien ir tāds kā smīniņš – cik tad izmaksāja novadu reforma, cik no nodokļu maksātāju kabatām nācās samaksāt lielajam pasākumam, kas, izrādās, nu atkal jālabo,” pārdomās dalījās […]
“Mūsu sabiedrība gan ir liekulīga. Gandrīz visi taču ēdam gaļu, bet lopi, putni ir jānokauj, jānodīrā vai jānoplūc spalvas, kādam tas jādara un kāds to arī jau jaunībā iemācās profesionālajās mācību iestādēs. Taču, kad apspriež, vai medībās drīkst atļaut ar bisi šaut 16 gadus vecam jaunietim, tad sakām nē, tas nebūs labi, nav jāmācās nogalināt. […]
“Kad greideri, traktori šķūrē sniegu uz ceļiem, ielām, nereti māju iebraucamajiem ceļiem laukos, iebrauktuvēm pie pilsētu namiem priekšā paliek sniega vaļņi. To jau var saprast, ja traktoristiem būtu vēl tie jāiztīra, tad izmaksas būtu daudz, daudz lielākas. Cilvēks jau pats tās desmit minūtes var pastrādāt, taču sarežģījums ir tas, ka ne visiem tāds darbs ir […]
“Sirsnīgs paldies tam sniega tīrītājam, kas ar tehniku izšķūrēja Jēkaba ielas nama iebraucamo ceļu. Nezinu gan, kā sauca to vīrieti, nepaguvu pajautāt. Sapratu, ka viņš ar savu tehniku kaut ko tīra Dzirnavu ielā. Lūdzu, vai nevar palīdzēt, viņš visu izdarīja,” sacīja cēsniece no Jēkaba ielas.
“Šķūrējot sniegu, ietvju malās izveidojušās lielas sniega kaudzes, uz mājām katrs iedzīvotājs pats iztīrījis celiņu. Aizvadītajā svētdienā traktors mūspusē tīrīja ietvi, vadītājs to darīja prasmīgi, neaizstūma sniega kalnu priekšā iebrauktuvei pagalmā. Paldies par sapratni. Ne visi cenšas, lai sniega valnis pie iebraucamā ceļa izveidotos iespējami mazāks,” pastāstīja cēsniece no Cīrulīšu ielas.