“Vakardienas “Druvas” numurā bija foto, kurā redzamas atvērtas pagraba durvis, rakstīts, ka vainīgs apsaimniekotājs. Taču zinu gan, ka paši dzīvokļu saimnieki nevar vienoties, vai turēt durvis vaļā vai ne. Apsaimniekotājam gar to nav nekādas daļas,” pastāstīja kāda cēsniece, Vaļņu ielas iedzīvotāja.  

“Atceros, ka pirms kāda laika dzirdēju solījumu – uz valsts svētkiem valsts televīzijā būs mazāk reklāmu. Taču reklāmu joprojām ir ļoti daudz, reizēm šķiet, ka raidījuma daļas starp reklāmām pat ir īsākas. Valsts televīzija taču tiek uzturēta par nodokļu maksātāju naudu, kāpēc mums raidījumi jāskatās ar tik lieliem pārtraukumiem?” bija neapmierināta lasītāja A.

“Esmu novērojusi, ka Cēsīs ir aizvien mazāk putnu. Tiem te nav, ko darīt, nav barības. Ierosinu, ka vasarā pilsētas zālienos zāli pļaut vajadzētu tikai jūlijā, jo arī kukaiņi ir jāsargā. Mēs taču sakām – jāsargā daba. Tad darīsim to,” viedokli pauda cēsniece Vera.  

“Laikrakstā “Druva” izlasīju par lauku ceļiem, un radās pamatīgas pārdomas. Vispirms jau gribētu zināt, vai kāda institūcija uzrauga “Latvijas Valsts ceļu” darbību, vai paseko, kādi darbi tiek darīti, vai tie tiešām tiek izdarīti, un pajautā, kāpēc netiek darīti? Ceļmalas netiek koptas, krūmi nāk virsū uz ceļa, apgrūtinot redzamību, radot bīstamas situācijas. Tajā pat laikā vai […]

“Izlasot “Druvā” par piemiņas akmeni 1905.gada nošautajiem revolucionāriem, atcerējos, ka tas tur stāv jau sen. Ja nemaldos, Cēsu 2.pamatskolai bija uzdota šefība par šo piemiņas vietu, kas regulāri tika kopta. Tur garām gāja taka uz Niniera ezeru, un cilvēki gāja garām. Kad vēl Lenču ielas galā notika motokross, šī vieta tika saudzēta. Bet tagad jau […]

“Netieši kopā ar mazmeitu tāpat kā Latvija svinam simtgadi. Viņai šomēnes palika 26 gadi, man 74. Tā nu kopā svinam simtgadi, dzīvojam un priecājamies simtgades zīmē,” pastāstīja cēsniece Maruta.

“Jau septembra sākumā interesējos, kur Cēsīs varētu apgūt zviedru valodu, un tādu piedāvājumu ieraudzīju vienā mācību centrā. Piezvanīju, un man paziņoja, ka grupa vēl nav nokomplektējusies. Tobrīd, ieskaitot mani, bija pieteikušies tikai trīs cilvēki, bet vajagot vismaz piecus. Interesējos oktobra sākumā, nekas nebija mainījies. Esam mudinājuši, lai mācību centrs sevi vairāk pareklamē, bet nekas nenotiek. […]

“Valdība stāsta, ka uzlabota pieejamība veselības pakalpojumiem, bet nule uzzināju, ka uz valsts apmaksātu ehokardi­ogrammu man jāgaida līdz maijam. Vai tas ir normāli? Arī par kompensējamajiem medikamentiem man tagad jāmaksā vairāk nekā iepriekš, ” pastāstīja lasītājs.

“Pērkot veikalā pārtikas produktus, priecājos, cik daudzi no tiem ražoti Latvijā. Vienmēr izvēlos Latvijas preci. Ir liels gandarījums, ka laukos strādā zemnieki, kas saražo pienu, graudus, izaudzē dārzeņus. Esmu ļoti pateicīga lauksaimniekiem par viņu darbu. Ar katru rupjmaizes kumosu saku no sirds paldies visiem, kas audzē mums pārtiku,” teica cēsniece Marta.  

“Nu jau lielveikali pilni ar raganu un citādu ķēmu maskām, plastmasas cirvjiem un zobeniem, gatavojas tiem dīvainajiem Helovīna svētkiem. Atkal draiskulīgi, vecāku nemācīti bērni apķēpās mājokļu durvis ar krāsām vai jēlām olām. Varbūt skolās vajadzētu ar audzēkņiem par to runāt, mācīt, kā uzvesties,” ieteica lasītāja J. Un piebilda, ka viens labums no šīs dienas gan […]

“Televīzijā stāsta, ka drīz tikšot ieviesta čeku loterija. Saprotu, ka visus čekus, ko saņemu veikalos vai kādu pakalpojumu sniegšanas vietās, būs kaut kur jāreģistrē, tad tie piedalīsies loterijā un es varu cerēt uz laimestu. Tikai ir jautājums – kur tad tie čeki būs jāreģistrē? Laikam jau to varēs izdarīt tikai internetā, bet man tas nav […]

“Klausos medijos, ka kritizē, kā simtgades pasākumiem izlietota valsts nauda, ka daļa atvēlēta notikumiem, kurus rīko jau tradicionāli, un tas nav nekas īpašs. Jāatzīst, arī man gribētos, lai vairāk būtu domāts, kā rosināt cilvēkus pašiem iesaistīties svētku svinību rīkošanā, ne tikai finansēt kultūras pasākumus. Taču var jau gudri spriest, jautājums, kā mudināt cilvēkus, lai viņi […]

“Man bija jāatjauno bankas karte, aizgāju uz biroju, izdarīju, kas jādara, bet reizē man tika piedāvātas kredīta iespējas. Bankā taču redz, ka esmu pensionāre, arī pensija man nav liela, tikko iztieku, bet, nē, piedāvā aizdevumu. Man tas šķiet netaktiski un uzbāzīgi. Ja cilvēkam vajadzēs naudu aizņemties, viņš taču pats meklēs iespēju, pētīs, ko katra banka […]

“Lasot “Druvas” rakstu par siltuma parādniekiem, ka dažviet tiek aizkavēta apkures pieslēgšana, aizdomājos par vienkāršu lietu. Ja es kā kaimiņš gribētu mudināt nemaksātājus, kuri dzīvo manā mājā, laboties, es taču nezinātu, kuru uzrunāt, jo šie dati taču esot slepeni. Nekur nedrīkst izlikt parādnieku sarakstus, pat rēķini jāizsniedz vai nu aploksnē, vai e-pastā. Kaut kāds absurds […]

“Sestdien Cēsis bija cilvēku pilnas. Gan paši cēsnieki, gan daudzie iebraucēji priecājās par dabas krāšņumu, par skaistajiem parkiem. Taču uzņēmumi, kas piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, atkal nespēja uzņemt lielu apmeklētāju pieplūdumu. Neaizbraucām gan līdz restorānam “Villa Santa”, taču nevienā no sešām ēdināšanas iestādēm, kuras apmeklējām, maltīti nesolīja ātrāk par stundu, bet dažā vietā pat teica, lai […]

“Lasu uzrakstus uz piena iepakojumiem un nesaprotu, kāpēc ražotāji pienam pievieno dažādus vitamīnus. Pašā produktā taču ir tas, kam tajā jābūt. Tāpat ar raudzētiem produktiem, gandrīz katram klāt kādas baktērijas. Tad nu rūpīgu pētu, ko iegādājos, jo vēlos parastu pienu un kefīru bez kādām īpašām baktērijām, dabiskus produktus,” pastāstīja lasītāja V.

“Biju uz Svecīšu vakaru Alūksnē. Jutos patiesi pārsteigta, ka cilvēki no autoostas uz Lielajiem kapiem un pēc dievkalpojuma atpakaļ varēja aizbraukt bez maksas. Šo reisu nodrošināšanu apmaksājot novada pašvaldība. Cēsīs uz Meža kapiem sakopt tuvinieku atdusas vietas dodas daudzi cēsnieki, ne katram ir sava mašīna. Labi, ka kursē autobuss, bet vai nevarētu ņemt piemēru no […]

“Bija cilvēki, kas žēlojās, ka Cēsīs cels vēl vienu lielveikalu, turklāt pilsētas centrā, pretim koncertzālei. Taču es gan esmu ļoti apmierināta. Nu vairs teritorijā starp Raunas un Pļavas ielu nepulcējas saulesbrāļi, nenotiek grādīgo dzērienu lietošana, arī atkritumus vairs neatstāj. Šī vieta kļūst aizvien sakoptāka,” atzina lasītāja A.C.

“Cēsīs visās malās rok. Jācer, ka līdz aukstumam darbus pabeigs, ka rakumus kārtīgi ar asfaltu aizlāpīs. Citādi ziemā, kad sals un atkusnis, veidosies bedres, kurās var pārsist auto riepu,” sprieda cēsnieks J.  

“Gribu padalīties brīnišķīgā pieredzē par cēsnieku atsaucību. Ja izsludinātu akciju, kurā pilsētā ir atsaucīgākie, izpalīdzīgākie cilvēki, es noteikti balsotu par Cēsīm. Pēc Miķeļdienas lustēm Rožu laukumā ar radu bērniem no citas pilsētas aizgājām uz Maija parku palēkāt pa batutu. Viena no meitenēm nedaudz satraumēja kāju. Likās, ka nebūs nekas nopietns un pašas tiksim līdz mājvietai, […]

“Cēsīs, Bērzaines daudzdzīvokļu namu kvartālā, pie katlumājas pagalmā izveidojusies liela bedre. Tas ir arī iebraucamais ceļš namu iedzīvotājiem, transportam, kas pieved preces veikalam, atkritumu savācējmašīnām. Bedre jau ir ilgāku laiku, tā kļūst arvien lielāka. Nezinu, kam tā jāaizber, ja man būtu iespēja, pat atvestu granti. Ceru, ka to izdarīs atbildīgais par šo teritoriju,” sacīja Bērzaines […]

“Izlasīju “Druvā” par dažu kafejnīcu saimnieku ieceri pasniegt apmeklētājiem bezmaksas ūdeni, kas ņemts no krāna, un nopriecājos. Nesen nācās būt Amerikā nelielās Austrumkrasta pilsētās. Tur ēstuvēs uz galda tūlīt uzlika krūku ar ūdeni. Tas gan nebija īpaši garšīgs, bet par to nebija jāmaksā. Sapratu, ka ieliets no krāna. Kurš gribēja ko labāku, varēja pasūtīt dzeramo […]

“Lasīju pagājušās ceturtdienas “Druvā” žurnālistes Sallijas Benfeldes komentāru, kurā minēts, ka Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols, Lielbritānijā tiekoties ar vēlētājiem un žurnālistiem, uz kādu jautājumu atbildējis jocīgi. Es skatījos šo tikšanos tiešraidē, neko tādu neredzēju. Manuprāt, Kols atbildēja ļoti solīdi. Cienu žurnālisti Benfeldi, bet šoreiz nevaru viņai piekrist,” sacīja lasītāja.

“Pāri gravai no Festivāla ielas uz Lenču ielu izveidots celiņš, lai cilvēkiem taisnāks ceļš līdz Cēsu centram. Taču segums gan nav ērts iešanai, akmeņi pārāk lieli. Pa taku sievietes var iet, tikai apāvušas sporta kurpes, ja kājās kurpītes uz papēža, grūti iet, arī kurpes beigtas,” pastāstīja Viestura ielas nama iedzīvotāja.  

“Nu gan visas ceļmalas politiķu pilnas, lai pa kuru šoseju brauc, vismaz pāris plakāti jāredz. Vai tiešām, šādi izvietojot reklāmas, nākamās Saeimas deputātu kandidāti cer uz vēlētājiem? Diezin vai mūsdienu cilvēki ar tik lētiem (ne jau naudas ziņā) paņēmieniem ir pievilināmi! Domājams, ka tauta ir daudz gudrāka un pratīs kandidātus vērtēt nevis pēc lieliem portretiem, […]

“Piektdienas “Druvā” izlasīju rakstu par nebūšanām ap Cēsu staciju, ko grūti atrast aiz kioskiem un vecā skvēra. Piekrītot, ka šī teritorija jau sen prasās sakopjama, gribu tomēr teikt, ka vecos kokus nevajadzētu iznīdēt. Manuprāt, tik senai pilsētai, kāda ir Cēsis, vajadzīgi arī veci koki, ja vien tie, protams, nav ļoti sliktā stāvoklī. Mani priecē, ka […]

“Kā zināms, no kļūdām mācās, tāpēc, daloties savā bēdīgajā pieredzē, aicinu ikvienu būt uzmanīgam un vērīgam veikalos, kur pārdevējas piedāvā pirkumu salikt maisiņā. It kā ļoti labi, bet biju nepatīkami pārsteigta mājās, izņemot nopirkto. Izrādījās, ka dārgākā pirkuma maisiņā nav, lai gan čeks liecina, ka par to esmu samaksājusi. Negribētos ticēt, ka pārdevēja šādi izmantoja […]

“Neklājas viegli tiem, kuru darba mūžs aizritējis padomju gados. Pensijas ir ļoti mazas, lai arī valsts pa eiro pieliek, ar tām nevar daudzmaz normāli iztikt. Vai ir kāds risinājums, nevar saprast. Jauno, kas strādā un maksā nodokļus, taču ir arvien mazāk, nekādas ļoti naudīgas biznesa āderes arī Latvijā nav, ar lauksaimniecību, mežiem vien nodokļos neienāks […]

“Vakardienas “Druvā” lasīju par sieviešu organizācijas rīkoto tikšanos ar Saeimas deputātu kandidātēm, secināju, ka ne tikai sociālajos tīklos daļa kandidātu raksta un stāsta muļķības, bet arī tad, ja aci pret aci tiekas ar vēlētāju. Protams, parlaments jau ir tāpēc, lai tajā būtu pārstāvēta tauta, ne jau tikai politikas profesionāļi, profesionāļi vajadzīgi izpildvarā. Taču arī parlamenta […]

“Lasīju “Druvā” par zirgu pa­jū­gu karavānu, kas no Vā­cijas dodas uz Pēterburgu. Ļoti interesants notikums, man arī būtu gribējies redzēt. Žēl, ka par apstāšanos vietu Straupē, zirgu pastā, iepriekš nebija plašākas informācijas, noteikti būtu aizbraukusi,” sacīja cēsniece R.

“Politiķi reizēm tik vīzdegunīgi atbild žurnālistiem, ka man, skatītājai, kļūst nepatīkami. Iedomājos, kā jūtas žurnālists, kurš dara savu darbu un informē iedzīvotājus. Domāju, ka tas, kāda ir politiķa sarunas kultūra, daudz izsaka arī par pašu cilvēku. Noteikti nevēlēšu par tiem, kas izturas augstprātīgi televīzijas ekrānā,” pauda pensionāre.

“Paldies visām institūcijām un cilvēkiem, kas piedalījās, lai Rūcamavota apkaime pie Gaujas, netālu no Cēsīm, būtu tik labi sakopta, sakārtota. Izveidots teicams stāvlaukums automašīnām, taka, pa kuru iet. Jāvēl tikai, lai neuzrastos vandaļi, kas šo sakoptību postīs,” vēlēja pensionāre autobraucēja, kas Rūcamavotā regulāri ņem ūdeni.

“Cēsīs, pašā Raunas ielas sākumā, pie autoostas laukuma, atrodas afišu stends. Vieta laba, katrs, kas izmanto sabiedrisko satiksmi, var izlasīt jaunumus par koncertiem un citiem pasākumiem. Tikai pats stends gan gaužām noplucis, krāsa lobās. Šķiet, daudz jau nebūtu jāiegulda, lai to sakārtotu, varbūt pat uzstādītu jaunu. It kā sīkums, bet bojā pilsētas tēlu,” sacīja Ieva […]

“Gribu dot padomu lasītājai, kura avīzē stāstīja par atkritumu šķirošanu un maisiņu izmantošanas lietderīgumu. Lai izlietotu iespējami mazāk maisiņu, kuros atkritumus ievietot, šķiroto atkritumu maisiņu izmantoju atkārtoti, proti, tā saturu izberu konteinerā, bet maisiņu nesu atpakaļ uz mājum,” pieredzē dalījās cēsniece.  

“Cēsis šovasar atkal grezno skaisti apstādījumu un puķu kārtojumi. Prieks, ka par pilsētas izskatu rūpējas tik izdomas bagāti, atbildīgi cilvēki. Īpaša pateicība dārzniecei Indrai Dzenei, kura rada tik daudz prieka pilsētniekiem un Cēsu viesiem,” sacīja Maruta.

“Dzīvoju un strādāju Īrijā 16 gadus, šovasar atbraucu uz Latviju ciemos pie radiem. No Rīgas devos uz Alūksni, pa ceļam piestājām pie lielveikala Vidzemes šosejas malā, es iegāju tualetē. Mani pārsteidza, cik piemēslotas ir labierīcības, tualetes papīra gabali izmētāti, kāds nav trāpījis podā. Vai tiešām cilvēki labierīcībās neprot uzvesties? Man vienmēr par dzimteni bijušas labas […]

“Palika skumji, kad “Druvā” lasīju kāda jauna vaivēnieša domas, ka Vaivē pagastmāja un darbinieki nav vajadzīgi. Jaunie domā tikai par sevi. Tāpat teica, ka nevajag Amatu māju, lai brauc uz Cēsīm. Bet Amatu māja kļuvusi par centru pagastā. Nu nebrauks vecie cilvēki uz lielo pilsētu lietas kārtot un internetā negaidīs atbildes,” teica vaivēniete, kurai jau […]

“Vēlos pateikt paldies diviem puišiem no veikala “Mājai un Dārzam”. Aizvadītajā nedēļā gāju uz veikalu pēc krāsas, abi puiši pusstundu no vietas ļoti laipni un pacietīgi piemeklēja manai vajadzībai atbilstošo krāsas bundžiņu. Kaut Cēsīs vairāk būtu tādu pārdevēju, jo itin bieži nācies sastapties ar gluži pretēju attieksmi,” tā cēsniece Valentīna.  

“Nesaprotu, kāpēc pilsētniekos tāds uztraukums par jaunu būvi Cēsu centrā? Raunas ielā iepretī tiesu namam topošā būve pilnībā pārvērtīs degradēto teritoriju ar nolaisto kinoteātri, ar aizaugušiem apstādījumiem un soliņiem, kuros dienām un naktīm snauduļoja un iedzēra sau­lesbrāļi. Pilsētnieki par to nemaz neuztraucās, tāpat, kā ir vienaldzīgi par pārtikas veikalu Raunas ielā iepretī piemineklim Vienības laukumā. […]

n“Kāpēc “Druvā” nebija Cēsu svētku programmas? Gribēju pabūt vairākos pasākumos, bet nezināju,cikos tie notiek. Man datora nav, internetā nevaru paskatīties, arī Cēsu pašvaldības izdevuma man nav. Domāju, ka rīkotājiem vairāk vajadzēja parūpēties, lai programma būtu pieejama dažādos veidos,” sprieda lasītāja, kas dzīvo laukos.

“Man patika Cēsu svētki, bija daudz skaistu pasākumu. Tikai vienu gan nesaprotu, kāpēc tik daudzās vietās vajadzīga ēšana! Vai tad cilvēki nevar mājās paēst, noteikti vajag ieturēt maltīti publiskā vietā? Tas man likās par traku!” domās dalījās cēsniece.

“Cēsu pensionāru biedrība sveic savus biedrus dzimšanas dienās – apaļās un pusapaļās, kā saka tautā. Šovasar atkal mums bija skaisti svētki, pulcējāmies, kopā priecājāmies un svinējām. Tā ir ļoti jauka tradīcija, kas gan, protams, organizatoriem uzliek pienākumus un prasa darbu. Tāpēc īpašs paldies visiem, kas šo pasākumu sarīkoja,” sacīja lasītāja L.

“Jau tagad satraucos par pasākumu, kas visu nakti Cēsu svētkos būs stāvlaukumā pie tirgus. Tas taču būs tik liels troksnis, ka apkaimes iedzīvotāji naktī nevarēs gulēt! Daudz jau mēs neesam, kas tur apkārtnē dzīvo, tomēr arī mēs gribam mieru! Varbūt tik lielus nakts notikumus varētu rīkot pilsētas nomalē, ne centrā?” teica kāda cēsniece.

“No jūlija par siltumu Cēsīs būšot jāmaksā vairāk. Megavat­stunda būšot dārgāka par 2,6 eiro. Ko līdzēja tas, ka piekritām mājas renovācijai, siltināšanai? Mēs taču cerējām, ka par siltumu dzīvokļos būs jāmaksā lētāk. Tagad samaksa atkal pieaugs, bet mums taču jāmaksā arī par bankā ņemto kredītu! Ja ziema būs gara un auksta, tad, iespējams, ekonomiju nejutīsim. […]

“Braucot cauri Priekuļu pagasta centram, beidzot var justies kā 21. gadsimtā. Priecē, ka līdz ar ceļa remontu padomāts gan par gājēju, gan autobraucēju drošību. Paies vēl kāds laiks un sazaļos arī jaunais zāliens, kas vēl tiek ierīkots. Tad gan varēs teikt, ka priekulieši dzīvo kā Rietumeiropā!” tā sacīja priecīgā autobraucēja Maija.

“Nav skaidrības, kuri pensionāri, kas aizgājuši pensijā līdz 1996.gadam, saņem piemaksu, kuri ne. Valdība gan solīja, bet pagaidām tiem, kuriem jau pārskaitīta pensija par jūliju, šķiet, nekas papildus nav sarēķināts. Tiešām dīvaini, sola vienu, dara ko citu. Kā lai tic valdībai?” teica pensionāre R.

“Vēlos pateikties mūsu Priekuļu kapsētas kapu pārzinei Ludmilai Kasperovičai, cik kapos viss ir sakopti un viss pārdomāti. Pat darbarīki vienmēr pieejami, grants un smilts allaž sabērta, var nākt uzkopt kapus, gandrīz neko neņemot līdzi. Tikko arī sanāca aprunāties ar vēl dažiem vietējiem iedzīvotājiem, arī viņi atzina, ka reti kuros kapos viss ir tik sakopts un skaists,” […]

“Labi jau, ka dažādus maksājumus un dokumentus var nokārtot internetā, bet, ko lai dara tas cilvēks, kurš nevar atļauties maksāt par interneta pieslēgumu? Bibliotēkā arī sēdēt pie datora neērti, ja nezini, kas jādara,” atzina lasītājs pāri pusmūžam.  

“Gribu darīt zināmu, ka Cēsīs, E. Treimaņa – Zvārguļa ielā, jau pirms Jāņiem bija tā saņēmušies spēkā un ziedus veidoja latvāņi, ka varēja pīt Jāņu vainagu. Tagad Jāņi garām, bet skatos, ka audze nemazinās. Neko nav līdzējis arī tas, ka par to, kas notiek mazāk apmeklētā Cēsu vietā, informēju pašvaldības policiju. Tūlīt latvāņu sēklas vējš […]

“Cēsīs, Dzintara ielā, daļa no grantētā ielas posma jau noklāta ar divkārtu segumu. Tas neļaus celties putekļiem. Ceļa sakārtošana melnā seguma klāšanai nonākusi līdz 41. mājai. Ja pa grantēto ielu no kalna lietus ūdeņi vēlās un pie nama veidoja lielas lāmas, appludināja pagalmu un pagrabu, tad kas notiks, ja ielas ūdeņiem būs vēl lielāka vaļa? […]

“Lasu un dzirdu uz ielas, ka visi sašutumā par to veikala “top!” būvniecību bijušā kinoteātra “Vidzeme” vietā. Mēs jau esam tādi – kad aicina uz publisko apspriešanu, tad nekur neejam un nepiedalāmies, bet, kad kāds sāk kaut ko darīt – tā uzreiz metamies kritizēt. Tā vieta pirms būvniecības bija briesmīga – netīra, pievazāta, un tur […]

“Cēsīs, Stacijas laukumā, kur pienāk un atiet satiksmes autobusi, 1. un 2. pieturā nav soliņu. Līdzās ir gan tāds akmens mūris, uz kura it kā varētu atsēsties, taču tad uz tā vajadzētu uzlikt koka pārklājumu, lai iespējams sēdēt. Tagad šajās pieturvietās, gaidot autobusu, jāstāv kājās. Protams, ja jāgaida ilgi, tad jau var aiziet līdz stacijas […]

“Lasīju “Druvā” par Cēsu tirgu. Nepiekrītu, ka jaunais stāvlaukums, kas atrodas tirgum līdzās, būtu neērts. Tur automašīnām vietas pietiek, ja vien tās nenovieto braucamajā daļā. Varbūt dienās, kad tirgū ir īpaši daudz apmeklētāju un stāvlaukumā ļoti daudz mašīnu, tur varētu padežurēt pašvaldības policija un norādīt šoferiem, kur vēl var atstāt auto. Uz tirgu taču brauc […]

“Vai nevajadzētu satiksmes autobusiem jau ārpusē novietot norādi, ka tajos var norēķināties ar bankas karti. Daudz popularizē, ka “CATA” autobusos to var izdarīt, bet vienu rītu, braucot uz Cēsīm no Pārgaujas novada, ar bankas karti samaksāt nevarēja. Kā lai pasažieris zina, būs šī norēķinu iespēja vai ne,” jautāja Pārgaujas novada iedzīvotāja.