Ceļotāja piezīmes
21:00
16.05.2024
15
“Darbdienās, staigājot pa Cēsīm, redzu, cik te daudz ārzemnieku. Viņi staigā pa ielām, skatās uz māju augšējiem stāviem, priecājas. Mēs esam pieraduši un nenovērtējam, kas mums ir,” teica cēsniece Ilga.
“Siltās dienas un atvaļinājumu laiks cilvēkus vilina pie ūdens. Cēsīm tuvie ezeri ir atpūtnieku pilni. Cilvēki ir priecīgi, kādi gan citādāki viņi varētu būt, ja atpūšas. Pie bērnu šļakstīšanās ar ūdeni jau pierasts, bet, kad vecāki ūdenī sūta bērnu un suni, gan ne. Nepatīk man ar suņiem vienā ezerā peldēties,” domas izteica cēsniece un piebilda, […]
“Paldies autobraucējai, kas mani no Jāņmuižas aizveda līdz Rāmniekiem. Iebraucu Jāņmuižā ar mikroautobusu, bija smags nesamais, tūlīt man piedāvāja palīdzēt nest somu, un sieviete, kura bija kopā ar mazu puisīti, iesēdināja mani mašīna un aizveda uz vietu, kur gribēju nokļūt, kaut pašai turp nebija jābrauc. Priecājos, ka ir tik atsaucīgi, izpalīdzīgi cilvēki. Ja mēs visi […]
“Arī Cēsīs sākušas ziedēt liepas, diemžēl nākas secināt, ka liepziedu kārotājiem ir greiza sapratne par vides saglabāšanu. Ja gribat ziediņus, plūciet tikai tos, nelauziet kokiem zarus. Ir bēdīgi redzēt zemē nomestus liepu zarus, kuriem noplūkti ziedi. Vai tad nākamgad liepziedus negribēsies? Ja liepas mums dāvā šos brīnišķīgos ziedus, būsim arī mēs saudzīgi pret kokiem,” aicināja […]
“Cēsnieki, kas dzīvo Viestura ielas kvartālā, labprāt kājām dodas uz pilsētu cauri graviņai pretī Pils parkam. Tur jau ir iestaigāta taciņa, kuras malas parasti katru gadu tiek izpļautas. Nezinu gan, kam šī teritorija pieder un kas to dara, bet šovasar gar takas malām aug gara zāle, neviens nav parūpējies, lai gājējiem ērtāk. Varbūt zāli var […]
“Jāņu laikā, braucot pa ceļu, kas no Dukuriem ved uz Lenčiem, vienu dienu vēroju, kā lauki tiek apstrādāti ar ķimikālijām, lai atbaidītu kaitēkļus, bet otrā dienā redzu pie lauka pie-stājušas garāmbraucējas, kuras te lasa augus tējai. Ak, šausmas, tie augi taču ir indīgi, tikko apmigloti, tādus nevar vākt tējām!” par saviem vērojumiem pastāstīja Verners. “Droši […]
“Lasu par gaidāmo dabas skaitīšanu un nevaru nomierināties. Tas, visticamāk, nozīmē, ka mežu īpašniekiem tiks uzlikti jauni saimnieciskās darbības ierobežojumi. Es tos nesaprotu. Ja jau tā sūna auga vai putns dzīvoja tad, kad es gadiem mežā saimniekoju, kāpēc mēs nevarētu turpināt tā mierīgi sadzīvot? Kāpēc jāliek ierobežojumi? Turklāt, domāju, Latvija jau tāpat ir tik maz […]
“Vai kāds pamanījis, ka Cēsu ielās gandrīz pazuduši baloži? Pirms gadu desmitiem šo putnu bija ļoti daudz, atceros, bērnībā gājām tos barot Maija parkā, pie centrālā laukuma un citās vietās, bet tagad, šķiet, pat neesmu tos redzējis. Vai baložiem vairs nepatīk pilsēta, vai tos piemeklējusi kāda slimība?” bija nesapratnē pensijas vecuma cēsniece.
“Ja ārsti streiko, varbūt arī pacienti varētu vienu mēnesi saņemties un streikot, ja vien nav kāds ārkārtas gadījums, neiet pie ārsta. Vai medicīnas iestādes tad spētu izdzīvot?” jautāja pensionārs.
“Lasu “Druvā”, ka cēsnieki lūdz izvietot soliņus pilsētas centrā, arī Bērzaines pusē. Soliņi ļoti vajadzīgi arī Leona Paegles ielas apkaimes māju iemītniekiem. Šai pusē dzīvo daudz pensijas vecuma cilvēku, bet te nav aptiekas, citu vajadzīgu veikalu, tādēļ nākas iet uz centru. Turp vēl nekas, bet, mājās nākot, jāiet pret kalnu. Vecākam cilvēkam vajag piesēst, bet […]
“Dzīvoju Amatas novadā, Sērmūkšos. Māja atrodas grants ceļa malā. Ik dienu tai garām brauc daudz automašīnu, cilvēki dodas kārtot dažādas lietas, vakarā brauc atpakaļ. Man pagalms vienmēr putekļu, smilšu pilns. Ēdu virtuvē pie atvērta loga sviestmaizi, jūtu, ka smiltis šņirkst starp zobiem. Vai tiešām nebūtu iespējams kaut ko darīt šim ceļa posmam, lai mazinātu putekļus?” […]
“Jauni domnieki pilsētā tagad savēlēti, ceru, ka viņi padomās par tiem cēsniekiem, kuri nepārvietojas mašīnās, bet iet kājām. To pārsvarā darām mēs, gados vecāki cilvēki, un pilsētā ļoti trūkst soliņu, kur piesēst garajos ceļos. Ar mašīnām jau viegli, bet kā mums, vecīšiem, justies pilsētā? Nespējam mērot garus gabalus, ik pa brītiņam vajadzētu piesēst, bet īsti […]
“Izlasīju par traģisko avāriju Jaunpiebalgā un gribu teikt, ka tur nav vainojami braucēji. Vispirms vajadzētu sakārtot zīmes un norādes, jo daudzi iebraucēji tur maldās. Preču piegādātāji pēc GPS meklē Meža 10, bet, braucot pa to, atduras pret zīmi, kas liedz tur braukt. Un tad viņi brauc, meklēdami, kā nokļūt vajadzīgajā vietā. Otrkārt, pašvaldībai vajadzētu tomēr […]
“Latvijas alkohola tirgotāji labā situācijā. Igaunijā grādīgie dzērieni dārgāki, Lietuvā tos turpmāk drīkstēs tirgot tikai tiem, kam 20 un vairāk gadu. Līdz šim tikai igauņi brauca pie mums pēc stiprajiem dzērieniem, nu droši vien Lietuvas jaunieši labprāt izvēlēsies Latvijas pierobežas veikalus,” vērtēja L.N.
“Nesen redzēju netrafarēto policijas automašīnu, kā tā apstādina pārgalvīgu braucēju. Nu tādiem nāksies vairāk uzmanīties, jo policijai ir diezgan daudz šādu auto. Priecājos, ka tā, jo tiešām uz mūsu ceļiem ir pārāk daudz autovadītāju, kas par citiem satiksmes dalībniekiem nedomā,” atzina Andis.
“Iekrita manā pastkastē partiju priekšvēlēšanu avīzes Cēsu novadā. Visas izlasīju ļoti rūpīgi un nodomāju, nu gan mums te sasolītas ķīseļa upes. Tikai nekur tajos rakstos neatradu to, kur tad viņi ņems naudu, lai tos solījumus īstenotu, bet bez naudas taču to nevarēs. Saprotu, ka ir jāsola, kā kādreiz teica kāds nu jau pazudis politiķis, bet […]
“Cēsu karjera apkaime tiek veidota par atpūtas vietu. Nesen ar mazbērniem aizgāju, bijām nepatīkami pārsteigti, jo te nemaz nevar runāt par atpūtas zonu. Tur ierīkota izgāztuve, kurā ir gan stikls, gan šīferis. Šīfera kaitīgās vielas plūst ūdenī, kur cilvēki domā peldēties. Vai piedrazotājs tā drīkst rīkoties? Kā tādā vietā var droši atpūsties un baudīt dabu?” […]
“Aizvien biežāk nākas pārliecināties, ka jaunieši ir pārāk paštaisni. Redzu to Cēsīs pie gājēju pārejām. Automašīna jau gandrīz klāt pie tās, bet jaunietis mierīgi šķērso ielu. Labi, ka izdevās nobremzēt. Vai tiešām gājējs drīkst jebkurā brīdī pāriet ielu, kaut redz, ka auto jau gandrīz piebraucis un vairs nespēs apstāties,” bija sašutis autovadītājs Andris.
“Bieži braucu no Melturiem uz Cēsīm. Tagad tur ir liels ceļa remonts, mašīnām jāapstājas pie luksoforiem, bet nereti gadās autobraucēji, kas turpina ceļu, kaut iedegusies sarkanā gaismā. Acīmredzot autovadītāji nesaprot, cik tas bīstami,” sacīja Amatas novada iedzīvotājs K.
“Lasu “Druvā” par vakanču gadatirgu un brīnos, ka ir tik daudz brīvu darba vietu, bet nav cilvēku, kas grib strādāt. Parasti taču ikdienas sarunās to vien dzird, ka nav darba, ka tādēļ jābrauc uz ārzemēm. Izrādās, pietiek, kur strādāt. Jautājums, kāpēc cilvēki neizvēlas šīs darbavietas? Varbūt maksā pārāk mazas algas?” pārdomās dalījās V.K.
“Klausos, ka noplūduši eksāmenu darbu uzdevumi latviešu valodā. Kā gan tas iespējams?! Vai tiešām ierēdņi nespēj nodrošināt pietiekamu aizsardzību šai informācijai? Tādi jāatlaiž no darba,” bij skarbs lasītājs V.P.
“Izlasīju “Druviņā”, ka “Mazputnēni” pārdod jaunputnus Raunā. Tā kā dzīvoju Skujenē, šogad to dažu vistiņu dēļ četrdesmit kilometrus turp un atpakaļ pa sliktajiem lauku ceļiem uz Raunu nebraukšu. Citugad līdz tirdzniecības vietai labprāt devos, lai iegādātos un pati izaudzētu kādu olu devēju. Uzskatu, ka Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi, aizliedzot izbraukuma tirdzniecību, ir neloģiski. Neba […]
“Sajutu stipras sāpes vēderā, ģimenes ārsts teica, ka jātaisa ultrasonogrāfija. Piezvanīju uz Cēsu klīniku, tur paskaidroja, ka vēdera lejas daļai pie viņiem to netaisa, lai zvanu uz Valmieru. Piezvanīju, tur paskaidroja, ka par savu naudu varot pierakstīt uz augustu, bet par valsts finansējumu – uz oktobri. Tāpēc tagad nezinu, raudāt vai smieties, jo situācija absurda. […]
“Mūsu daudzdzīvokļu namā Cēsīs, Valmieras ielā 23.a, vairākās sekcijās siltā ūdens temperatūra ir tikai 35 grādi. Pat nevar nomazgāties vannā, turklāt jābaidās no bīstamajām baktērijām legionellām, kas izraisa leģionāru slimību. Esam runājuši ar nama pārvaldnieku, ar siltuma piegādātājiem, bet nu jau trešo mēnesi nekas nemainās,” teica Tatjana, piebilstot, ka namu apsaimnieko kooperatīvs “Birzītes”.
“Braucu un dusmojos – ja nesaprot, ko un kā, tad labāk lai nedara. Priekuļos, Zinātnes ielas un šosejas krustojumā, asfaltā izveidojušās vairākas bedres. Dažas aiztaisītas, citas palikušas. Līdzīgi darīts arī citur. Tagad novadā ir gan ceļu uzturēšanas nodaļas meistars, gan ceļu uzturēšanas darbu organizators, kad bija viens, arī muļķību bija mazāk,” pārdomās dalījās priekulietis Gunārs.
“Vai tiešām iedzīvotājiem Cēsīs nav nekādu iespēju par sapratīgu cenu nodot lielgabarīta atkritumus? Man ir nederīgi četri krēsli, kad zvanīju uz “ZAAO”, pateica, ka par to aizvešanu jāmaksā 18 eiro. Tas tiešām liekas pārāk daudz. Vai atkritumu savācēji vai pašvaldība nevarētu rīkot kādas lielgabarītu atkritumu savākšanas akcijas par saprātīgāku cenu? Ja jāmaksā tik dārgi, tad […]
“Runā par globālo sasilšanu, bet pēc šī pavasara šķiet, ka jārunā par atdzišanu. Tik auksts aprīlis sen nav bijis, turklāt aukstums turas jau pietiekami ilgu laiku. Žēl to, kas dažu silto dienu dēļ pasteidzās un iestādīja laukā pirmās puķītes. Nu viss pagalam,” sprieda Mirdza.
“Ļoti gaidu, kad Cēsīs atkal būs īsts tirgus vecajā vietā, kā savulaik pašvaldība solīja. Pagājuši vairāki sasaukumi, bet nekas nenotiek. Vai tad nevajadzēja iznomāto zemi ņemt nomniekiem nost un pašai pašvaldībai atjaunot īstu laucinieku tirgu, ne to “dirižabli”, kas ir pie stacijas,” ieteica lasītājs Juris no Priekuļiem.
“Vai tad Rīgas ielas bruģis nekur vairs nenoder, ka lielākās flīzes, kas bija pie picērijas, grāba ar kausu, ar visām smiltīm un rupji sabēra piekabē? Mazos bruģakmeņus puiši rūpīgi salasīja, salika uz paliktņiem, bet tos lielos… Vai varam būt tik izšķērdīgi? Kurš ir atbildīgs? Tā taču ir arī mūsu, nodokļu maksātāju, nauda! Varēja flīzes skaisti […]
“Jānis Buholcs “Druvā” raksta, ka īpašuma nodokļi pēdējos gados kļuvuši grūti panesami. Es gan tā neuzskatu! Man ir zeme Priekuļu pagastā, četri hektāri, samaksa nav paaugstināta. Priekuļu novada dome ir ļoti toleranta. Ja ir māja un zeme, iespējams, tad ir citādi, cita samaksa. Esmu iznomājis platības lauksaimniekiem. Saņemu nomas maksu, tā varu nomaksāt nodokļus,” teica […]
“Kad braucu Cēsīs pa Valmieras ielu, esmu gandarīts, redzot vērienīgos būvdarbus stadionā. Kad to izbūvēs, tā tiešām būs vieta, kur pulcēties jauniešiem, kur gan sportot, gan skatīties sporta spēles. Atceros, kā stadionā 60., 70.gados bija aktīva dzīve, nāca daudz jauniešu, pusaudžu, kas aizrāvās ar visdažādākajiem sporta veidiem. Tikai žēl, ka savulaik stadionam nepievērsa uzmanību un […]
“Gandarījums, ka “Pārgaujas” florbolisti ieguva medaļu! Viņi to jau sen bija pelnījuši. Stalbes, Straupes, Raiskuma pagastā visi ļoti priecājas, ka mūsējie bija tik spēcīgi. Lauku klubam sakaut pilsētu komandas un dabūt bronzu – tas tiešām ir lielisks rezultāts,” priekā dalījās pārgaujietis J.L.
“Braucot pa maziem lauku ceļiem, vēl šur tur var redzēt tā sauktos piena galdus. Tāda mazliet nostalģiska sajūta, atceroties, kā uz tiem tika liktas pilnās piena kannas un kā braucējs katru dienu tās savāca. Tagad brauc ar lieliem, moderniem auto un sūknē pienu tieši no dzesētāja, tikai fermu ir daudz mazāk,” pārdomās dalījās Jautrīte.
“Nez, kad Cēsu ielās sāks vākt smiltis, kas ziemā tika kaisītas uz brauktuvēm. Ielu malās sakrājies pabiezs slānis, kad kļūs īsti sauss, smiltis putēs un savākt būs pavisam grūti,” sprieda cēsnieks Jānis.
“Neviens vairs nerunā par Vidzemes šosejas rekonstrukciju, ko savulaik apsprieda. Pat neatceros, par kuru gadu bija runa, bet solīja lielus darbus, būšot Eiropas nauda. Nu jau vairākus gadus ir pilnīgs klusums, bet šoseja dažviet ir bēdīga. Taču pa to brauc gandrīz visi vidzemnieki. Tagad skaļi runā par grants ceļiem, bet šoseja tā kā piemirsta,” atgādināja […]
“Cēsīs, Vienības laukumā, vietā, kur stāvēja nu jau nojauktais avīžu kiosks, varētu uzstādīt interesantus soliņus. Veci cilvēki varētu pasēdēt, paskatīties, kā pa laukumu brauc mašīnas. Tā vieta stāv tāda pamesta, diez ko labi arī neizskatās, bet soliņu pilsētā nevar būt par daudz,” ierosina kāda pensionāre.
“Ejot Cēsīs pa Vienības laukumu, vienmēr noskatos uz Uzvaras pieminekli. Pavasara saulē tas izskatās tāds nomelnējis, skumjš, ziemas sārņiem aplipis. Ļoti, ļoti ceru, ka, ja ne šovasar, tad nākamvasar piemineklis atkal būs balts. Ne jau ar tādu apsūbējušu sagaidīsim Latvijas simtgadi,” pārdomās dalījās cēsniece Maija.
“Uz Vidzemes šosejas pie tilta pār dzelzceļu visu ziemu ir zīme, ka strādā cilvēki, un ātruma ierobežojums – 30 km/h, bet neesmu ne reizi redzējis, ka tur kāds strādātu, kaut braucu katru dienu. Laikam tomēr vajadzētu padomāt, kad un kādas ceļa zīmes likt, kad noņemt, lai būtu cieņa pret tām,” sprieda garāmbraucējs.
“Smaga tēma Priekuļu pagastā – Vaives dzirnavu aizsprosts, kas jau astoto gadu stāv bez apsaimniekošanas. Viss brūk, iet bojā. Kam patīk tāds skats? Reiz Artis Rasmanis solīja, ka taisīs zivju ceļu, pieaicinās Māri Olti. Salika smilšu maisus, kurus vēlāk kāds izvāca, lai nepiesārņo upi. Zināms, ka dzirnavu ēka pieder citam, aizsprosts, zeme bijušā Vaives uzpludinājuma […]
Cēsu iedzīvotāja no Rīgas ielas 63.nama sūrojas par kaimiņu īpašumu Zirņu ielā 19, no kura brūkošās sienas uz šķūnīšiem krīt ķieģeļi, izsitot caurumus un bojājot jumtus: “Ja nu tā siena sabrūk pilnībā? Ik pa laikam nākas šķūnīšu jumtus labot. Situācija sarežģīta, jo Zirņu ielas nama siena savienota ar Rīgas ielas ēkas sienu. Ceram ar “Druvas” […]
“Vēlos paust savu sašutumu par Cēsu pilsētas namu apsaimniekotāju SIA CDZP. Nepietiek jau ar to, ka ar PVN 21% ir aplikts uzkrājuma fonds, kas nav Rīgas Namu Pārvaldniekā – tā viela pārdomām…21.datumā rēķina pastkastītē vēl nav…kā nav, tā nav! SIA CDZP, lūdzu pildiet savas līgumsaistības!” teica Ojārs.
“Latvijas simtgades svinībām nepietiek ar valsts un pašvaldības pasākumiem, ļoti gribētos, lai iedzīvotāji paši ko rīko. Tikai neesmu dzirdējusi, ka mūsu pusē kaut kas tiek organizēts,” teica cēsniece A.
“Sabiedrībai beidzot vajadzētu sākt domāt par situāciju, kad ar katru gadu tikai pieaug nodokļu apjoms un dažādu nodokļu daudzums. Saprotu, ka cenas nosaka sabiedrisko pakalpojumu regulators, taču visiem cilvēkiem vajadzētu kaut kā reaģēt, ne tikai žurnālistiem ievietot “Druvā” kārtējo rakstu par to, ka atkal pacels nodokļus, piemēram, sadzīves atkritumiem, auto ekspluatācijai, elektrībai, mikrouzņēmumam. Vajag viedokli. […]
“Lasīju “Druvā”, ka deklarācijas iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā labāk izmantot elektronisko deklarēšanās sistēmu, taču mana pieredze liecina ko pretēju. Čeku sūtīšana, to aprakstīšana izrādījās gandrīz nepārvarams pārbaudījums. Sistēma prasa ārstniecības iestādes valsts reģistrācijas numuru, taču retais zina, ka tam priekšā nav jāraksta burti LV kā pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuram, līdz ar to numuru neizdodas […]
“Izlasīju “Druvā” par bērnudārzu rindām. Jauks raksts, bet, manuprāt un daudzu māmiņuprāt, tas neko neizskaidro. Rindu dēļ vairākas māmiņas nav varējušas atgriezties darbā. Būtu vērtīgi šo tēmu turpināt. Piemēram, ar paskaidrojumiem, ko dome domā darīt tālāk un kā risināt šo problēmu. Pašai arī ir vairāki varianti, kā varētu darīt, jo pāris grupiņu paplašināšana visu neatrisinās. […]
“Neko nesaprotu par putnu gripu. Vai tiešām vistas nedrīkstēs laist ārā staigāt? Un kā varēs nopirkt cālīšus, ja izbraukumu tirdzniecība nedrīkstēs būt? Vai mums katra sērga netiek pārvērsta pat traģēdiju? Vistas manā mājā gadus sešdesmit laistas ārā, nekad vēl līdz šim nav saslimušas. Iznāk, ka tā putnu gripa parādījusies tikai tagad,” sacīja lasītāja no Vecpiebalgas […]
“Lasīju par zādzību Vecpiebalgas novadā. Domāju, ka laukos nereti tiek nozagts kāds darbarīks, daudzi nemaz neziņo policijai, tikai noplāta rokas. Manuprāt, tie ir vietējie “saulesbrāļi”, kas zagto pārdod par kapeikām, lai iznāktu aliņam,” sprieda laucinieks Juris.
“Regulāri braucot Cēsīs pa Vaļņu ielu, skats vienmēr piestāj pie bijušās pienotavas, kas arvien vairāk sāk atgādināt mūsu viduslaiku pils drupas. Ģimenē pat esam likuši likmes, kad tā ēka sabruks, jo, manuprāt, tas brīdis nav tālu. Teritorija sāk aizaugt ar kokiem, un tas tiešām ir kā neglīts traips pilsētas tēlā. Saprotu, ka pašvaldībai rokas par […]
“Cēsīs autovadītāji kopumā ir labvēlīgi noskaņoti pret gājējiem, jo pie pārejām labprāt apstājas, taču dažkārt problēmas rada mašīnas, ko novieto tuvu gājēju pārejām. Ja stāv vieglā mašīna, viss kārtībā, es redzu tos, kuri brauc, viņi redz gājējus, bet, ja pie pārejas stāv busiņš, lai arī atļautajā attālumā, redzamība tomēr tiek traucēta. Īpaši tas ir uz […]
“Nav īsti saprotami centieni aizliegt novadu laikrakstus, ko izdod pašvaldības, jo tas arī ir labs un noderīgs informācijas avots. Visu mūžu esmu bijusi uzticīga “Druvai” un tāda arī palikšu, taču gribu lasīt arī novada avīzi. “Druviņā” izlasu par norisi visā bijušajā rajonā, kur daudz pazīstamu cilvēku, vietu, notikumu, bet novada avīzītē par to, kas notiek […]
“Lasīju “Druvā”, ka Cēsīs vajadzētu sliežu pāreju posmā no stacijas uz Rīgas pusi. Nevaru gan tam piekrist. No vienas uz otru pusi sliedēm šajā apkaimē lieliski var nokļūt, ejot pa Piebalgas ielu zem dzelzceļa tilta. Gabals, kas jāmēro, nav nemaz liels,” viedoklī dalījās J.
“Tikko uzzināju, ka šogad darba ņēmējiem lielāka summa jāmaksā nodoklī, proti, neapliekamais minimums samazināts no 75 eiro pērn uz 60 eiro. Neesmu grāmatvedis, nesekoju līdzi nodokļu grozījumiem, parasti paļaujos, ka viss rit daudzmaz normāli. Taču šis gan ir pārsteigums. Politiķi taču televīzijas, radio pārraidēs runāja, ka jāsamazina nodokļi darbaspēkam, nevis tie jāceļ. Nu uzzināju, ka […]
“Cēsīs ziemā Ķiršu iela ir kā liela nelaime. Tā ir vienā ledū, pārvietoties ir neiespējami. Šoziem pat nevienu reizi iela nav kaisīta. Jau gadiem ielas galā pāri brauktuvei tek avotiņš, tur krājas ledus. Kādu brīdi šī vieta nebija pat izejama, tādas bedres bija izveidojušās. Mašīna vispār nevarēja izbraukt. Savulaik lasījām “Cēsu Vēstīs”, ka ielu sakārtos, […]
“Kapos zvanam ir jāskan vienmēr, kad notiek ceremonija. Kādi tad tagad ir Meža kapu kapličas un bēru ceremonijas pakalpojumi, kas tajos ietilpst, ja raksta, ka zvanīs tikai par attiecīgu samaksu? Vai tas ir bizness? Tā nevajadzētu būt. Nav bijis sludinājuma, ka meklē kapu zvaniķi,” bija satraukusies Anna no Cēsīm.
“Laikam gan par to, ka ārā ir ziema, ka sniegoti ceļi ir slideni, ka jādomā ar galvu, cik ātri braukt, var runāt nepārtraukti. Ja vēl jaunieši pašpārliecinātāki un kurlāki, jo dzird tikai to, kas skan austiņās, tad kas noticis ar solīdām kundzītēm. Priekuļu aplī viena no Rīgas puses tā laida uz Priekuļiem, ka neredzēja, ka […]
“Braucot no Rīgas, pagriezienā uz Līgatni pamanīju jauku brūnā lāča figūru. Vienkārša un saprotama norāde par Līgatnes dabas takām! Skaidrs bez lieka teksta un lielas planšetes. Cik zinu, lāči arī vēl nav devušies gulēt,” pastāstīja garāmbraucēja Līga.
Redakcija saņēma kādas cēsnieces zvanu, kura bija neapmierināta, ka pašvaldība nesakārto dzelzceļa pāreju pie sporta kompleksa. Šī ir jau vēsturiska dzelzceļa šķērsošanas vieta, lai gan tā nekad nav bijusi un nebūs legāla pāreja. Jāuzsver, ka par dzelzceļa pārejām atbildīga nevis pašvaldība, bet “Latvijas Dzelzceļš”, kas vienmēr norādījis, ka šajā vietā pāreja nevar būt. Arī Cēsu […]
“Paldies tam autobraucējam, kurš ceturtdienas vakarā Cēsīs, Palasta ielā, palīdzēja automašīnai izkustēties no vietas uz sniegotās brauktuves. Braucu no Gaujas ielas puses, gribēju nogriezties pa kreisi uz Bērzaines ielas, bet man priekšā bija vēl dažas automašīnas, kas to vēlējās darīt, tāpēc nācās apstāties. Pēc tam nevarēju tikt pa pakalnīti uz augšu, bija slidens. No kāda […]
“Nesen “Druvā” diskutēja par sabiedrisko kārtību Cēsīs. Es piekrītu viedoklim, ka iedzīvotājiem vajadzētu sajust policistu klātbūtni, redzēt viņus patrulējam ielās, ne tikai braucot ar automašīnu. Manuprāt, tas ļoti uzlabotu situāciju un viestu iedzīvotājiem drošību,” sacīja cēsniece Gundega.
