“Otrdien gluži sabijos, pa logu redzot pagalmā militāros for­mas­tērpos ģērbtus vīrus ar ieročiem. Loģika liek domāt, ka droši vien notiek kādas mācības, bet brīdinājumus par tām gan neesam dzirdējuši,” sacīja Velga no Cēsīm.

“Cēsu koncertzāles kamerzālē notika burvīgs pasākums. Tajā biedrība “Harmonija” rīkoja grāmatas “Latvija mana – cielava baltā” atvēršanu. Bija ieradušies autori, ritēja sirsnīgas sarunas, valdīja silta atmosfēra. Tādus pasākumus gribētos biežāk. Iegādājos arī grāmatu, kas ir Latviju cildinoša. Paldies visiem autoriem un pasākuma organizētājiem,” teica cēsniece Alīda.

“Ar nostalģiju piektdienas “Druvā ” izlasīju lappusi, kas bija veltīta Cēsu kinoteātra “Vidzeme” vēsturei. Atgriezties atmiņās, kā gājām uz kino, bija tik patīkami. Tagad šīs kinoteātra ēkas pilsētas centrā vairs nav. Stāsta, ka kādreizējā kinoteātra vietā uzcelšot veikalu. Vai tiešām vēl viena tirgotava pilsētas centrā ir vajadzīga, ja veikali jau ir un netālu viens no […]

“Braucot pa Uzvaras bulvāri uz tirgu, kur ielas otrā pusē ir Cēsu stadions, redzu saliktas jaunas ceļazīmes. Interesanti, ka viena no zīmēm uzstādīta tieši ietves vidū. Kā to saprast? Laikam kāds gribējis dzīt jokus ar gājējiem. Lai taču gājējs apstājas un nepaiet garām stadionam, to neapmeklējis! ” tā ceļazīmi ietves vidū centās atšifrēt Uģis.

“Tā nevar teikt, ka Vecpiebalgas novada pašvaldības iecere reorganizēt skolas sanaidojusi Taurenes un Dzērbenes iedzīvotājus. Nav pamata naidoties. Pašvaldība savlaicīgi nav runājusi ar iedzīvotājiem par skolām. Sarunas par skolu apvienošanu nav notikušas. Tā bijusi nerēķināšanās ar cilvēkiem. Neziņa ir tā, kas cilvēkos izraisījusi emocijas. Tās bija arī Taurenē rīkotajā sapulcē. Skaidrs, ka skolas apvienos. Bērnu […]

Jo lielāks sals, jo ciešāk jāsavelk zābaku šņores. Ģimenē tā darām lieli un mazi. Taču jārēķinās, ka mūsdienu šņores var neizturēt pat sezonu. Apvaicājos paziņām, kur Cēsīs nopērkamas izturīgas un glītas zābaku šņores. Tādas, kas derētu kā sieviešu apa­viem, tā vīriešu zābakiem. Par dažām tirdzniecības vietām zināju, bet ne vienmēr varēju būt apmierināta ar kvalitāti. […]

“Biju starp tiem Taurenē, kuri gāja uz Vecpiebalgas domes deputātu rīkoto sanāksmi skolēnu vecākiem un pedagogiem. Cilvēku daudz, un visi savējie – dzērbenieši un taurenieši! Deputāti dzirdēja, ko tauta domā. Taču kauns bija par to, kā internetā ķengāti savējie – no tautas. Skolotāji taču nav deputāti, kuru darbs vai dzīve kritizējama publiski. Pie skolotāja vai […]

“Beidzot ir īsta ziema, tāpēc nedēļas nogalē ar dēliem devāmies uz pilsētas kalniņiem, kur var laisties ar kamaniņām. Varēja redzēt, ka Pils parks Cēsīs ar saviem kalniņiem ir braucēju iecienīts. Mani pārsteidza, ka dažs laidies lejā arī no pašām stāvākajām nogāzēm, kas sākas baznīcas piekājē, bet lejā ir koks pie koka. Vai tiešām neviens no […]

“Paldies “Druvas” žurnālistei Mairitai Kaņepei, ka viņa lasītājiem pastāstīja, kā tiesāja vīrieti, kurš pagājušajā vasarā uzbruka nepilngadīgai meitenei un viņu sadūra. Šādi materiāli ir ļoti svarīgi, lai cilvēki saprot, kas notiek viņiem apkārt. Mani bērnībā arī piemeklēja traģisks notikums, tāpēc labi saprotu meitenīti. Fiziskās brūces jau sadzīst, bet morālās paliek visu mūžu. Vienu gan nesapratu, […]

“Cēsīs klīst runas, ka pašvaldības policijas ekipāža pilsētā nedežurēšot katru nakti, tikai nedēļas nogalē. Kas tad notiks? Jau tagad Cēsīs nav droši, nedēļas sākumā manai paziņai vakarā kāds uzbruka, izrāva no rokām somiņu, pašu piekāva. Cilvēki, īpaši jaunieši, kļūst agresīvi, kas zina, ko sadzeras, uzbrūk citiem, sabojā apstādījumus, dažādus lab­iekārtojumus ielās. Tad jau vispār vakarā […]

“Televīzijā, radio jau ilgi runā par izturēšanos pret slimajiem bērniem “Ainažu” psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Vai nav traki, ka saglabājušās tādas veco laiku metodes, ka tik slikti izturas pret slimajiem bērniem?! Tikai es nevaru saprast, vai tad tik daudzus gadus neviens neredzēja to, kas notiek šajā slimnīcā! Slimajiem bērniem taču ir vecāki. Laikam šādas iestādes vairāk jākontrolē,” […]

“Nu jau visur runāt tikai par e-pakalpojumiem. Ir jau labi tiem, kas saprot internetu un māk tajā rīkoties, bet ko darīt tiem, kuriem nav ne interneta, ne datora, ne arī tā telefona aparāta, kurā ir internets? Lielai daļai veco cilvēku tā nav, kā viņi var, piemēram, samaksāt par telefonu? Jāskrien uz veikalu vai pasta nodaļu, […]

“Jāsāk turēt īkšķis par mūsu olimpietēm. Nemaz tik bieži negadās, ka no mūsu puses ir divi dalībnieki šajās augtākā ranga sporta sacensībās. Jādomā labas domas, un tās jāsūta uz tālo Dienvidkoreju. Ļoti gribas, lai meitenēm izdodas sasniegt cerētos rezultātus!” vēlēja Juris.

“Lasīju “Druvā” informāciju par dzimstību astoņos novados. Kaut runā, ka dzimstība samazinās, šie skaitļi liecina, ka tik slikti nav. Dažos novados reģistrēto jaundzimušo ir pat diezgan redzami vairāk. Īpaši labi jau izskatās Līgatnē un Jaunpiebalgā. Tas priecē. Ja ģimenes kļūst kuplākas, tas nozīmē, ka dzīve kļūst labāka,” sprieda pensionāre Anna.

“Cēsis vēl Ziemassvētku rotā. Nav jau slikti, taču svētki sen beigušies. Vai ir pareizi rotājumus un izgaismojumus saglabāt tikt ilgi? Tad zūd svētku īpašā vērtība,” spriež pensionāre K.

“Tik vareni stāsta, ka Latvijā visus valsts pakalpojumus iedzīvotāji varēs saņemt internetā, ka mazpilsētās nav vajadzīgi valsts institūciju biroji, bet realitāte ir citāda. Vakar nevarēja iekļūt vietnē latvija.lv, vēl citos portālos, kas sniedz valsts pakalpojumus. Tad kā gan varam paļauties, ka nepieciešamo darbību varēsim veikt tieši tad, kad tas vajadzīgs? Tad jau drošāk visus jautājumus […]

“Nesaprotu, kāpēc neatliekamās palīdzības automašīnas vienmēr brauc ar ieslēgtām sirēnām. Tās dzirdamas katru dienu gan pilsētā, gan laukos. Tā jau mēs dzīvojam stresa pilnā laikā, tad vēl katru dienu jāklausās šīs skaņas. Vai tiešām ik dienu notiek tik daudz steidzamu nelaimes gadījumu?” jautā Skaidrīte no Cēsīm.

“Vai Cēsīs pie Dubinskas dīķa nevajadzētu vairāk apgaismojuma? Vakaros uz dīķa ledus pulcējas bērni, slido, spēlē hokeju. Tas viss notiek tumsā. Ja būtu lielāks apgaismojums, ne tikai ielas laternas, būtu ērtāk,” rosina garāmgājēja K.

“Kļūt par audžuģimeni – tas ir svētīgs darbs, tomēr rodas bažas, vai tagad, kad tām sniedz lielāku atbalstu, šajā kustībā neiesaistās arī cilvēki, kuriem interesē tikai nauda. Ceru, ka ir kāds “siets”, kas atsijā šādus ļaudis,” pārdomās dalījās J.R

“Kāpēc Cēsīs atkritumu izvešanas tarifs ir cēlies vairāk nekā citās pilsētās? Cēsīs par kubikmetru atkritumu izvešanu 2017.gadā bija jāmaksā 12, 51 eiro plus pievienotās vērtības nodoklis(PVN), no jaunā gada 14,13 eiro. Pieaugums 13%. Piemēram, Liepājā maksas pieaugums no 11,90 eiro uz 12,56 par kubikmetru, tas ir 5,5%, Bauskā no 15,12 eiro uz 15,81, tas ir […]

“Lasīju “Druvā” par forumu “Vaive mainās”. Piedalījos tajā un sapratu, ka pasākums ir ļoti līdzīgs tradicionālajiem tējas vakariem Vaives tautas namā. Tikai šoreiz piedalījās pašvaldības pārstāvji, tas jauki. Nepatika gan kāda vaivēnieša teiktais, šķita, ka pagasta ļaudis tika dalīti ciema un viensētu iedzīvotājos, pēc turības, izglītības un paziņu loka, līdz šim tas netika darīts. Uzskatu […]

“Nesaprotu, kāpēc Cēsu Profesionālajai vidusskolai vajag atsevišķas kopmītnes! Manuprāt, Saules ielā, dienesta viesnīcā, taču vietas pietiek. Vai tiešām prātīgi tērēt vēl budžeta līdzekļus kopmītņu būvniecībai,” teica Aina.

“Vakarpusē, kad jau krēsloja, kopā ar kaimiņieni gājām pa Bērzaines ielu no Cēsu centra puses uz Viestura ielu. Pēkšņi kaimiņienei kļuva slikti, saļima kājas, nevarēja tālāk paiet. Tas bija apmēram pie “Supernetto” veikala. Mēģināju viņu piecelt, bet man neizdevās, palīgā piesteidzās kāds puisis, taču arī pa abiem nevarējām kaimiņienei īsti palīdzēt piecelties. Gribējām zvanīt ātrajai […]

“Agrāk visiem ar lepnumu varēju teikt, ka esmu no Vecpiebalgas, bet, redzot to, kas šobrīd notiek pašvaldībā, nu jau ir kauns atzīties, ka dzīvoju šajā novadā. Interesanti zināt, kādas ludziņas šie deputāti, kuri jauc novadā gaisu, būs iestudējuši pa svētkiem, lai izrādītu jaunajā gadā,” teica kāda Vecpiebalgas novada iedzīvotāja.

“Lasīju “Druvā” par to, kā māmiņas cīnās, lai bērnudārzu audzinātājām Cēsīs būtu pilna darba slodze. Tā laikam ir kā Sprīdīša cīņa ar vējdzirnavām. Rodas iespaids, ka visa līmeņa pārvaldei – valsts, pašvaldības – gudra tauta ir neērta,” teica ome Ingrīda no Cēsīm.

“Lasīju, ka Vācijā pārdots kāds ciems, kurā bijuši tikai 20 iedzīvotāji, pārsvarā veci ļaudis. Vai Latvijā arī nevajadzēs ieviest tādu praksi? Mūsu turīgie varētu nopirkt pa ciemam un rūpēties par to. Būtu labi gan cilvēkiem, kas tur dzīvo, gan gods saimniekam. Tikai vai nesanāk, ka arī cilvēki tad tiek nopirkti? Tāda kā dzimtbūšana?” pārdomās dalījās […]

“Kaut kas īsti nav pareizi ar laika plānošanu atsevišķiem ģimenes ārstiem. Kaut arī man ir pieraksts konkrētā laikā, pie ārsta tieku vien pēc stundas, pusotras vai pat divām. Pieļauju, ka vienreiz tas varētu tā notikt, bet, ja tā ir regulāri, tas liecina, ka kaut kāda organizācija pamatīgi klibo. Nav taču laika stundām sēdēt! Varbūt vajag […]

“Cēsis kļūst aizvien skaistākas. Rīgas iela labi sakārtota, prieks pa to iet, atjaunotais stadions ir kā pērle, pie koncertzāles jau pierasts, bet arī tā grezno pilsētu. Skaisti sakārtots auto stāvlaukums pie jaunā tirgus, dzelzceļa stacija renovēta. Drīz arī Pastariņa skolu pēc remonta nodošot bērniem. Tiešām, izdarīts ļoti daudz, vēl tikai vajadzētu padomāt, kā uzpost veco […]

“Cēsīs, Gaujas ielā, gar Vintergravu ir izveidota tāda kā noteka. Tas labi, lietus ūdeņi vairs nekrājas uz ielas. Bet nu šī noteka ir pilna kritušo lapu, vēl pa vidu kāda tukša pudele. Ja tas viss sasals, pavasarī atkal ūdeņiem nebūs, kur notecēt,” vērtēja Bērzaines iedzīvotāja.

“Šoseja Drabeši – Valmiera no pārvada pie Melturiem uz Cēsu pusi būs kā no jauna. Prieks par to, taču saprotu, ka darbu turpinās vēl nākamgad. Būtu gan lūgums ceļa būvniekiem sakārtot nelielo posmiņu, kur no remontējamā ceļa nogriežas uz Līviem un Cēsīm. Tur iespējams braukt tikai pa joslu, kas ved uz šosejas pusi, josla, kas […]

“Skumji, ka Cēsu klīnikā vairs nav dzemdību nodaļas. Mani bērni tajā dzimuši, gribējām arī, lai mazbērni nāktu pasaulē Cēsīs. Un pagaidām nav arī ziņu, vai dzemdību nodaļa tiks atjaunota, vai tomēr būs jāsamierinās, ka cēsniecēm bērniņu laist pasaulē būs jādodas uz Siguldu vai Valmieru,” dalījās pārdomās S.J.

“Lasīju “Druvā”, ka Cēsīs tiek nojaukts 60.gados celtais kinoteātris “Vidzeme”. Biju viens no tiem, kas šai ēkai savulaik betonēja pamatus. Mēs, brigādes vīri, ievietojām pudelē fotogrāfiju un iebetonējām to pamatos vienā nama stūrī. Būtu interesanti, ja izdotos to pudeli atrast un paskatīties, kā attēls saglabājies,” teica lasītājs P., kurš pirms kino ēkas celtniecības bija vadījis […]

“Kad Cēsīs, Gaujaskalnā, atjaunoja ielas segumu līdz Raiskumkrogam, Stalbē tika teikts, ka uzlabošanas rindā nākamais ir ceļa posms no Stalbes uz Cēsīm. Taču pēc laiciņa pašvaldība Stalbē sāka teikt ko citu. Ceļš vairs neesot ceļu būvētāju darāmo darbu sarakstā. Skolēni ir tie, kuriem regulāri jābraukā par šo ceļu. Viņi izjūt šī ceļa problēmas ikdienā,” norūpējusies […]

“Daudzi grants ceļi tagad slikti, un tas ir saprotams. Taču jau nākamajā dienā kāds ie- priekšējā vakarā neizbraucams ceļš nogreiderēts un prieks braukt. Bet kā zināt, kādā stāvoklī ceļš? Braucot no Raunas uz Valmieru, ienāca prātā ideja – ceļu sākumā uzstādīt norādes zīmi, kurā ceļa stāvokļa vērtējums: 5 – brauc droši; 4 – brauc; 3 […]

“Izlasīju “Druvā” sludinājumu, ka pieņem ābolus. Man bija pāris maisu. Tā kā nebija teikts, cik ir minimālais daudzums, nolēmu piedāvāt. Piezvanīju, būšot pēcpusdienā, es ābolus salasīju maisos, pateicu adresi, gaidīju, gaidīju … nekā. Zvanīju atkal, būšot, un atkal nekā. Vai tiešām jāliek sludinājumi un jāsola, ja nevar izpildīt solīto,” savā piedzīvotajā dalījās kāda priekuliete.

“Cēsu tirgū, kur pārdod dārzeņus, trešdien atradām atslēgu saišķi. Droši vien kāds pārdzīvo to pazušanu. Atslēgas var saņemt tirgū, vērsties pie dārzeņu tirgotāja Andra,” pastāstīja atslēgu atradējs.

“Nezinātājam grūti saprast, kad runā, ka pilsētā būs Kosmosa centrs. Vai tad te būs kosmisko kuģu stacija? Taču skaidrs, ka ne, lasīju ziņu, ka tiks veidots Izziņas centrs bērniem, tajā acīmredzot stāstīs par Visuma uzbūvi, planētām, citiem debess ķermeņiem,” skaidroja Juris.

“Šogad pīlādži pilni ogu. Skatos, ka viens otrs tās vāc no kociņiem, kuri aug ceļa malā. Saka jau, ka benzīns tagad kvalitatīvs un automobiļu dzinēji darbojas labi, izplūdes gāzēs maz slikto vielu, tomēr man šķiet, ka Latvijā taču pīlādžu pietiek, ogas var savākt vietās, kur katru dienu nebrauc garām simtiem automašīnu,” sprieda Aina.

“Cēsis ir skaista pilsēta, tūristu netrūkst. Tādēļ svarīgas ir arī labierīcības, cilvēki tās meklē autoostā, bet tualete nedarbojas, met norādītajā spraugā kādu monētu gribi, tās neatveras. Tā, manuprāt, ir nejēdzība. Vēl gribu vienu lietu aizrādīt – autoostā pie devītās pieturas vajadzētu soliņu un jumtiņu, kur patverties, ja līst. Ieteiktu domāt par visiem tūristiem, arī tiem, […]

“Augšlīgatnē, Vidzemes šosejas un Nītaures ceļa krustojuma malā, pirms dažiem gadiem izcirta kokus, krūmus. Domājām, nu tur kaut ko cels vai ierīkos apstādījumus. Tagad šajā vietā aug tikai koku atvases. Neizskatās pārāk sakopta teritorija,” vērtēja garāmbraucējs A.

“Esmu apvainojusies uz valdību,” tā savu zvana iemeslu sarunai ar “Druvas” redakciju sāk pensionāre Ilga. “Visu laiku saņēmu pensiju, to atnesa pastnieks uz mājām. Tagad dzirdu, ka pensionāriem būs pastniekam par šo atnešanu jāmaksā divi eiro. Pastnieks taču par savu darbu saņem algu! Vai tad viņš tagad pelnīs arī, apstaigājot pensionārus? Vēl valdība domā, kā […]

“Lapkritis sācies, daļa Cēsu namu saimnieku apzinīgi notīra ietves, bet daži neliekas ne zinis. Nav jau lapām nekādas vainas, taču, kā sākas lietus, tās pūst un rada bīstamu situāciju, proti, gājēji, riteņbraucēji var paslīdēt,” teica lasītājs V.

“Lasīju “Druvā”, ka Priekuļu pašvaldība parūpējusies par apstādījumiem izremontētā Cēsu – Priekuļu ceļa satiksmes aplī. Gribētos gan, lai pašvaldība vairāk palīdz iedzīvotājiem sakārtot daudzdzīvokļu māju pagalmus, ko paši cilvēki ne vienmēr saviem spēkiem var izdarīt, ne tērē līdzekļus, stādot puķes un krūmus vietā, kur tie ar laiku traucēs pārredzēt ceļu,” bija neapmierināts priekulietis.

“Nupat lasu interneta portālos, ka Valsts prezidents ANO Ģenerālajā Asamblejā teicis runu lauzītā angļu valodā. Vai tiešām mūsu valstsvīri ir tik grūtām galvām vai slinki, ka nemācās valodas? Politiķi visus mūs mudina mācīties, apgūt valodas, zinības, bet paši…” sprieda cēsnieks Juris.  

“Ielu un ceļa malās regulāri tiek saliktas reklāmas. Tajās informācija gan par koncertiem, gan sporta sacensībām, kā arī ievērojamām vietām tuvumā. Informācija katrā ziņā noderīga. Un dažkārt tikpat kaitnieciska. Pēc notikuma šie greznie lielformāta plakāti tomēr ir jānoņem. “Rauna vasaras ziedos” – aizvien Raunas centrā aicina uz Puķu draugu saietu. Ja neko nezinātu, domātu, ka […]

“Katrs remonts ieilgst, tā ir parasta pieredze. Labi, ka Cēsīs Rīgas ielas remonts rit atbilstoši iecerētajam laikam. Tomēr, šķiet, uzņēmējiem, kas darbojas šajā ielā, nav viegli noturēt savu biznesu, droši vien klientu skaits samazinājies. Var tikai cerēt, ka tad, kad iela būs salabota, apmeklētāju skaits kafejnīcās un veikalos dubultosies,” sprieda lasītājs R.

“Kapsētā apkopjot savējo kapu kopiņas, domāju – kam jāuztur kārtībā celiņi? Vai tas gabaliņš, kas pie kapuvietas, jā­aprūpē kapa kopējam, vai par to atbild kapsētas apsaimniekotājs? Man liktos, ka tas jādara apsaimniekotājam,” sprieda cēsniece J.

“Daudz laika pavadu, staigājot pa mežu pilsētas apkaimē. Diem­žēl nereti nākas ieraudzīt sadzīves atkritumus. Nesaprotu tos, kuriem ceļas roka skaistā mežā nomest iztukšotas čipsu pakas, kolas pudeles. Vai tiešām viņi paši gribēs šajā vietā atgriezties,” teica pensionārs Ju­ris.

“Gāju gar aktīvās atpūtas zonu Cēsīs pie Maija parka, priecājos, cik dažādas iespējas tur izveidotas. Taču vienu piezīmi tomēr gribu izteikt – pie āra tenisa galdiem zemē ir akmentiņu segums. Man šķiet, tas neder. Tur taču bērns var viegli paklupt, savainot kājas, rokas. Tenisu spēlē azartiski, ir daudz kustību, viegli uz akmeņiem var paslīdēt un […]

“Teju visu vasaru Cēsu vecpilsētā notiek ielas remonts, bet par drošu pārvietošanos gar būvdarbiem nevienam, šķiet, nav jāraizējas! Nesen biju Cēsīs, devos pa Rīgas ielu uz augšu. Nejauši nokritu, kājā ieguvu dziļu, vaļēju brūci, nobrāzums bija plaukstas lielumā. Iegriežoties aptiekā, far­maceite teica, ka es neesot vienīgā, kam tā šovasar gadījies, turklāt manīts, ka pakrīt arī […]

“Kopš ceļu no Cēsīm uz Prie­ku­ļiem pārbūvē, pieturvietas “Vīņ­audi” vietā ir bedre, bet pieturas zīme guļ zālītē. Šoferi nezina, kur viņiem apstāties, lai izlaistu pasažierus. Vieni mūs, kas braucam no pilsētas puses, pēc pieprasījuma izlaiž pie Priekuļu pa­gasta robežas – pirms vai pēc rotācijas apļa, citi ved līdz nākamai pieturai pie pagrieziena uz selekcijas staciju. […]

“Lasīju “Druvā” par Vecpie­balgas domes deputātu, kurš nolika mandātu, jo nedrīkst deputāta pienākumus savienot ar algas darbu. Mani vienmēr šādas situācijas pārsteidz. Vai tad cilvēks, apņemoties balotēties vēlēšanās, nemaz nepainteresējas, vai varēs turpināt algas darbu un būt arī deputāts? Tad jau tas ir ļo­ti neapdomīgs cilvēks, par tādu vispār nedrīkst vēlēt. Varbūt medijiem jau priekšvēlēšanu […]

“Kāpēc Latvijā sviesta kilo­grama cena pārsniedz 10 eiro, kamēr, kā vēsta televīzija, citās Ei­ropas valstīs tā ir daudz zemāka, pat tādās, kas skaitās “dārgās” valstis? Vai tiešām mūsu piensaimnieki nez ko sadomājuši un sacēluši bezjēdzīgas cenas? Ja jau pasaules tirgū sviesta cena palielinās, vai tad tas uzreiz nozīmē, ka pie mums arī tai jāsakāpj griestos? […]

“Nākamgad pensionāriem sola mazliet lielāku pensiju. Taču jau pretī stājusies cenu paaugstināšana. Sviests kļuvis nezin cik dārgs, dārzeņiem cena gandrīz nekrītas, kā tas ir parasti vasarās. No nākamā gada būs lielāks akcīzes nodoklis degvielai. Atkal lielāki izdevumi. Tā tas pen­sionārs griežas kā vāveres ritenī. Līdzko valdība pasola mazliet vairāk, tā palielinās nodokļi un cenas,” sprieda […]