“Pagājušajā nedēļā “Druvā” izlasīju par vēja postījumiem Gatartā. Cik neparasti, ka visapkārt Drustu pagastā nekas, bet vienā vietā pat būve apgāzta. Jādomā, vai šādi notikumi nav saistīti ar klimata pārmaiņām. Nav parasti, ka vienā mirklī uznāk vētra, visu sagāž un tūlīt pazūd. Jāatzīst, pēdējos gados ir aizvien vairāk iepriekš nepiedzīvotu dabas notikumu, ”sprieda lasītājs K. […]

“Lasīju “Druvā” , ka Straupes pienotava saņēmusi augstu atzinību par biezpienu, un priecājos par to. Pati jau gadiem pērku tikai Straupē ražotos produktus, zinu, cik tie labi. Tas pierāda, ka, godīgi strādājot, var panākt ļoti daudz. Gan jau arī viņiem sākuma gadi, kad visu privatizēja, nebija viegli, bet gadu gaitā saglabāja kvalitāti, necentās kaut ko […]

“Cēsīs garām Pastariņa skolai iegadījās iet tieši tad, kad vecāki bija ieradušies pēc bērniem. Bariņos stāvēja uz ielas, sarunājās, tad iznāca bērni, sākās liela burzma. Pa ielu cauri viņiem cilvēki steidzās uz autoostu, kāda māmiņa ar bērnu ratiņiem mēģināja izlavierēt. Bija tā jocīgi – par diviem metriem runājam ik uz soļa, bet pie skolas vecāki […]

“Cēsīs aiz  2.pamatskolas jau no jūlija stāv bedres, skaistais bruģītis izcelts un nomests ielas malā, bet nav manāms, ka kāds tur aktīvi strādātu. Pār­steidz, ka šādi remontdarbi prasa tik ilgu laiku! Jāpiebilst, ka pārvietoties pa šo ielas pusi sagandētajā daļā nav iespējams ne gājējiem ne riteņbraucējiem, pats trakākais, ka nav nekādas norādes vai informācijas zīmes, […]

“Ejot pa Cēsīm, bieži domāju, kā tiek tīrīti flīzētie trotuāri un laukumi. Starp flīzēm taču vienmēr sakrājas kaut nedaudz zemes, bet sēkliņai ar to pietiek, lai uzdīgtu. Atceros, kad vēl mācījos skolā, mums, bērniem, vasaras darbā lika ar nažiem skrāpēt flīžu starpas, lai tiktu vaļā no nezālēm. Tagad neko tādu neesmu redzējusi. Vai ir kādas […]

“Latviešu valoda aizvien vairāk tiek piesārņota. Aizvien vairāk ienāk svešvārdi, ļoti bieži tieši pārņem citu valodu vārdus. Lai zinātu, kā mainās daži maksājumi, man iesaka klausīties podkāstu. Turklāt to dara valsts iestāde. Kas tas par zvēru – podkāsts? Vai ar četrām vai sešām kājām? Un tas ir tikai viens mazs, mazs piemērs. Varbūt valodniekiem jāstrādā […]

“Ik pa brīdim klausos, kā dažādi cilvēki izsaka bažas par gaidāmo novadu reformu, baidās, ka pagastus aizmirsīs. Arī “Druvā” nesen lasīju, kā būs, ka būs Cēsu novads, nebūs Vecpiebalgas. Taču cik daudz Vecpiebalga ir padomājusi, ka novadā ir Taurene, Dzērbene, tieši tikpat daudz šajos pagastos varētu teikt, ka viņu nosaukumi pazūd. Taču faktiski neviens nosaukums […]

“Skatos televīzijā, kā skolās bērniem mēra temperatūru, bet skolotāji mazajiem pavisam tuvu, sejas masku pedagogiem nav. Vai tā ir pareizi? Ne jau tikai skolēns var aplipināt citus, arī skolotājs var pārnēsāt koronavīrusu,” sprieda cēsniece V.

“Sākas skolas laiks, atkal no rītiem Cēsu ielas būs pilnas mašīnām. Man vienmēr šķiet tik jocīgi, ka lielu daļu bērnu uz skolu ved ar mašīnām. Mūsdienu bērniem jau tā kustību par maz, tie, kas sporto, vēl kaut ko dara, bet citiem taču nav gandrīz nekā, katru dienu vien telefons vai dators. Agrāk bērni palīdzēja nest […]

“Neko daudz par politiku neinteresējos, bet nu jau par nemieriem Baltkrievijā runā tik daudz, ka esmu sācis sekot šīm ziņām. Visdīvainākais man šķiet tas, ka prezidents Lukašenko, pret kuru vērsti protesti, tiek publiski rādīts ar automātu rokās. Iznāk, ka viņam bail arī no saviem tuvākajiem, arī tiem, kas viņu sargā, ja jau jānēsā līdzi šaujamais,” […]

“Lasīju vakardienas “Druvā” par kādas seniores piedzīvoto Cēsu klīnikā. Saprotu, ka ārstniecības iestādes darbiniekiem taisnība, ka viņi rīkojušies tā, kā nosaka formālā kārtība. Taču kur paliek cilvēcība, beigu beigās, kur Hipokrāta zvērests? Domāju, ka katrs pacients pelnījis daudz iejūtīgāku attieksmi, lielāku skaidrojumu, ja cilvēks tiešām kaut ko pārprot,” vērtēja lasītāja.

“Ko darīt, ja kaimiņu mājā ir vairāki suņi, kas traucē naktsmieru? Dzīvnieki jau nevienam nedara pāri, bet naktīs rej, dau­zās, apkārtējie nevar gulēt. Īpaši grūti vasarā, kad siltā laika dēļ jātur vaļā logi. Gribētu lai suņu saimnieki paši saprot, ka dzīvnieki jāapklusina, jārada apstākļi, lai tie nerej naktīs,” sacīja kāda Drabešu pagasta Agras ciema iedzīvotāja.

“Cēsīs, Cīrulīšos, cels lielu izziņas centru, bet pilsētas vidū vecais tirgus laukums nezin cik ilgi ir tukšs un neglīts. Kad tā lieta beidzot izkustēsies,” bija neapmierināts cēsnieks.

“Cēsīs ielu remonts ievilcies, bet darbu dēļ izbraukšana daudzviet apgrūtināta. Tūlīt sāksies mācību gads, satiksme būs liela, turklāt lietus, kas sākas, padarīs visu vēl sliktāku,” teica lasītājs Juris.  

“Ar traktoru vedu uz kalti graudus, satiksme liela, mašīnas brauc, man signalizē, dažs šoferis, kad ticis garām, pat rāda nepieklājīgus žestus. Jāsaprot taču, ka arī traktoram ir tiesības atrasties uz brauktuves, tāpat, ka katram zemniekam nav kravas auto, bet pakalpojums izmaksā pārāk dārgi,” par apkārtējo attieksmi bija sašutis kāds lauksaimnieks.  

“Nepatīk, ka mani feisbuka draugi izplata politisko reklāmu. Vai tas ir atļauts? Vai no privātiem, individuāliem kontiem drīkst visiem izsūtīt tādus paziņojumus, informāciju? Protams, var jau katru sūtītāju nobloķēt, taču, manuprāt, šādu reklāmu izplatīšana nedrīkstētu atļaut, īpaši jau priekšvēlēšanu laikā,” sprieda J.

“Priecājos, ka Cēsīs ielas remontē, taču arī remonta laikā vajadzētu joslā, kurā jābrauc automašīnām, asfalta lielākajās bedrēs iebērt kādu lāpstu šķembu. Brauktuve jau saprotamu iemeslu dēļ ir šaurāka, ja vēl jāmēģina izbraukt pa bedrēm, tas nemaz nav jauki. Turklāt tiem, kam pa šo posmu jāpārvietojas regulāri, nākas bojāt automašīnu,” sprieda seniors, kurš dzīvo Cēsu klīnikas […]

“Raiskumkrogs ir vizītkarte, iebraucot Cēsīs no Pārgaujas puses. Te ir arī stāvlaukums, kur pēdējā laikā piestāj daudzi ārzemju    tūristi. Otrpus ceļam atrodas autobusa pietura uz Cēsīm. Tā ir mūsu problēma jau gadiem. Lai būtu, kur piesēst, paši aiznesām dīvānu. Nu jau tas bēdīgā stāvoklī. Kad laboja ceļu, pieturvietā izveidojās bedre, kas lietus laikā ir […]

“Nepārmetu Intai, kas “Druvā” izteicās, ka viņai nepatīk skūteri un to braucēji, taču ne visi ir vienādi. Vienu vakaru biju piestājis Spāriņkalnā, lai papriecātos par saulrietu. Rudenī saulrietiem ir īpaša garša. Kā jau ceļmalā stāvot, biju ieslēdzis avārijas gaismas. Garām ar skūteri brauca divi jaunieši. Piestāja, pajautāja, vai nevajag palīdzēt. Kādreiz šoferu kursos, tas jau […]

“Vasara ir laiks, kad peldēties. Bet peldēt ir jāmāk, un tas ir jāmāca. Labi, ka tagad aizvien vairāk par to runā. Bērni nemāk peldēt, jo to nemāk viņu vecāki. Visos laikos bijuši pārgalvnieki, bet tikai retais patiešām nemācēja noturēties virs ūdens. Kāpēc gan vasarā pie ezeriem nevarētu bērniem mācīt peldēt? Tā varētu būt jauka aktivitāte, […]

“Biju pārsteigts par kāda lasītāja teikto, ka radari “pumpē” naudu. Ja neievēro likumu, esi pelnījis sodu. Tas taču tik pašsaprotami! Cik var klausīties atrunas un pārmetumus citiem! Esi godīgs, un tev būs vienalga, kur radars nolikts, kur policijas mašīna braukā,” teica Ivars.  

“Meita un mazbērni pierunāja brīvdienās izbraukt no Cēsīm. Nekādas lielas vēlēšanās nebija, bet piekritu. Bija plānots aizbraukt līdz Vaives dzirnavām, pastaigāt. Atceros tās no jaunības dienām. Bet tur bija sabraukuši kāzinieki, fotografējās, negribējās maisīties pa vidu. Braucām tālāk un nokļuvām Raunā. Sen tur nebiju iegriezusies. Tā jau pilsēta! Izstaigājām centru, meita satika paziņu, tā pateica, […]

“Paslīdēšana kaut kur publiskā vietā man asociējas tikai ar ziemu un apledojumu, taču nupat piedzīvoju ļoti nepatīkamu brīdi, nogāžoties lielveikala durvju priekšā. Tieši pie automātiskajām durvīm iebūvētā metāla režģa, kas ir tā kā kājslauķa vietā. Biju zemos sporta apavos, bet gumija zoles malā izrādījās pārāk gluda, turklāt nesenais lietus uz režģotās virsmas vēl nebija nožuvis. […]

“Nezinu, kā to vērtē speciālisti, bet man šķiet, ka tik daudz stārķu kā šovasar nav bijis nevienu vasaru. Ja pļauj kādu tīrumu, savs desmits svēteļu staigā pa pļāvumu un kaut ko meklē. Varam lepoties, ka mums tik daudz citur reto putnu. Taču vardes gan neesmu ne dzirdējis, ne redzējis ne sava, ne kaimiņa dīķmalā. Vai […]

“Kad ar bērniem iebraucam Cēsīs, šad un tad aizejam arī uz mazo bērnu laukumiņu pie jaunā stadiona. Jo īpaši tad, kad Maija parkā pārlieku daudz cilvēku. Tomēr tur ļoti pietrūkst kaut nelielas nojumes, kur patverties. Pēdējo reizi par to pārliecinājāmies Cēsu svētku dienā. Bija tāda sajūta, ka tā materiāla karstums caur apaviem ceļas uz augšu, […]

“Regulāri iepērkos veikalā “Mego” un esmu apmierināta. Tikai viena problēma – jau vairākus gadus stāvlaukumā nav sazīmētas mašīnu stāvvietas. Tas rada pārpratumus. Regulārie pircēji cenšas mašīnas novietot, kā saprot, rezultātā haoss,” iespaidos dalījās pircēja Ilga.

“Pateicoties Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei, esmu dzīvs. 9.jūlijā šoferis Agris un mediķes ieradās pie manis. Tas, ko viņi izdarīja pa ceļam uz Rīgu, bija izšķiroši manai dzīvībai. Mūsu mediķi ir profesionāļi,” pateicībā stāstīja cēsnieks Agris.  

“Kā vasara klāt, tā katru nedēļu kādi svētki. Vakardienas “Druvā” arī lasu par vieniem, otriem, trešajiem. Visiem naudu dod pašvaldība, bet cik daudzi cilvēki, no kuru nodokļiem budžets veidojas, uz šiem svētkiem aiziet? Un vēl, kad dzirdu, ka paš­valdībām par maz līdzekļu sociālajām vajadzībām, tad prātā nāk daudzie svētki, kuriem ik gadu tiek tērēta kopus […]

“Jau vairākkārt neizpratnē eju gar Baltās mātes tēlu un padomju kritušo kapiem, kas atrodas pie Cēsu Meža kapiem. Tā piemiņas vieta ir nesakopta. Nezinu, kam par to jārūpējas, bet sakopt taču vajadzētu kārtīgāk. Lai ko kurš domā par politiku, bet kapi paliek kapi,” teica cēsniece.  

“Uz pilsētas svētkiem beidzot Cēsīs, Vienības laukumā, aiztaisīja bedres, bet nejauku bedrīšu asfaltā pietiek arī citviet. Neviens jau neprasa, lai katru bedri tūlīt noasfaltē, bet vismaz ieber šķembas, granti, lai mašīnas nenolauž riteņus. Manuprāt, nebūtu jau nemaz tik sarežģīti, ja komunālā dienesta darbinieki reizi nedēļā paskatītos, kur lielākās bedres, un tās likvidētu kaut pagaidu variantā,” […]

“Līdz šim bija dzirdētas runas, ka nākamais mācību gads vecākajām klasēm sāksies attālināti, cik labi, ka tā tomēr nebūs. Pirmdienas rītā veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktais televīzijas pārraidē bija mierinājums – mācības skolās būs klātienē. Tas taču jāsaprot, ka pat piekto, sesto klašu un vēl vecāki skolēni bez pieaugušo klātbūtnes un padoma nespēj vielu apgūt […]

“Nedēļu no nedēļas, ejot caur Vienības laukumu Cēsīs, paceļu acis uz to milzīgo sienu, pie kuras jau mēnešiem stāv reklāmas plakāts par koncertu, kuram vajadzēja notikt 14.martā. Vai tiešām tā var būt, ka tikai man tas krīt acīs? Nesen gan ienāca prātā – varbūt tas speciāli atstāts, lai atgādinātu par ārkārtējās situācijas sākumu? Ja tiešām […]

“Gaidot pie ģimenes ārsta rindā, parasti prātā ienāk viena doma, es būtu gatavs maksāt par apmeklējumu piecus, pat 10 eiro, bet lai mani pieņem tajā laikā, kurā esmu pierakstīts. Citādi dažkārt nākas gaidīt stundu un pat vairāk vai sēdēt “dzīvajā” rindā, bet laiks rit, un šobrīd laiks ir nauda. Saprotu, ka tas varbūt radītu papildu […]

“Šoreiz tas nav kā pārmetums, bet kā pozitīvs secinājums, kas saistās ar tik ikdienišķu lietu kā kafija. Cēsīs ir daudz vietu, kur var baudīt tiešām labu kafiju, jau sākot ar “Melno gulbi”, kas savulaik uzlika augstu latiņu, kam citi cenšas turēt līdzi. Un cēsniekam, nonākot citā Latvijas pilsētā, arī, protams, gribas baudīt labu kafiju, bet […]

“Bieži iepērkos pilsētas tirgū, pērku gaļu, dārzeņus, kartupeļus. Taču nekad nesaprotu, kāpēc tik liela platība tirgus paviljonā atvēlēta rūpniecības precēm. Man šķiet, ka Cēsīs veikalu pietiek. Vai tiešām arī tirgū pēc tām ir tik liels pieprasījums. Man vairāk izskatās, ka šīs tirgotavas ir tādas kā atskaņas no pagājušā gadsimta 90.gadiem,” sprieda cēsniece S.

“Labi būtu, ja Vienības laukumā Cēsu centrā aizbērtu vismaz to vienu dziļo bedri, kas atrodas tieši automašīnām paredzētajā daļā. Kad izbrauc no Vaļņu ielas, autovadītājam vairāk jāraugās, vai kāds cilvēks nešķērsos brauktuvi, mazāk iznāk skatīties uz ielas segumu. Bet bedre ir dziļa, kaut neliela, tajā varētu iebērt vismaz granti vai šķembas,” ieteica kāds šoferis.  

“Jācer, ka pēc novadu reformas tomēr sakārtos vismaz tos zemes ceļus, pa kuriem liela satiksme, vismaz tā, lai pa vienu labu ceļu laucinieks var aizbraukt līdz lielajām šosejām, pilsētām. Sola jau, ka būšot 300 miljoni eiro tieši reģionu ceļiem. Ja jau tos iedos un naudu nepamanīsies savākt tikai ietekmīgās pašvaldības, varbūt arī mūsu pusē būs […]

“Nu re, kā ir ar to to sejas aizsegu atcelšanu sabiedriskajā transportā un ar tiem, kas negribēja ievērot šo nosacījumu, kad vēl tas bija spēkā. Tagad katram, kas bijis pasažieris reisos, par kuriem ziņo dienests un meklē visus braucējus, jo tos izmantojis arī ar kovidu slims cilvēks, ir liels satraukums. Pirmais- pieteikties vai ne, ja […]

“Cēsu Bērnu un jauniešu centra nams no ārpuses izskatās noplucis. Protams, telpās ir pavisam cits skats, tomēr gribētos pašvaldību mudināt padomāt, ka ēkas ārpusi vajadzētu sakārtot. Nu jau tik daudz gadu pagājis, kamēr centrs tur darbojas, turklāt dara to labi, nodarbības ir pieprasītas, arī bērni ir malači, apgūst jaunas prasmes, rīko pasākumus. Gan pedagogi, gan […]

“Dzīvoju Raunas – Mār­snēnu ceļa malā. Katru dienu ar uzticamo draugu Bingo ejam uz pastkastīti. Laikam biju ieskatījusies avīzē un suns paskrējis pa ceļu uz priekšu. Pēkšņi apstājās kāda mašīna. Saucu Bingo, viņš nenāca. Mašīna sāka braukt uz mani pusi. Šoferis atvēra logu, pavaicāja, vai tas ir mans suns. Tikai pajautāju, kas noticis, kad Bingo […]

“Man liekas, ka laikapstākļi Latvijā kļūst arvien netipiskāki mūsu klimata joslai. Par to aizdomājos pēdējās dienās, kad tik ilgi valdīja karstums. Tādi bīstami karstuma periodi kļūst arvien garāki, kādreiz tie ilga tikai pāris dienu. Turklāt reizēm pat šķiet, ka trūkst gaisa, ir grūti elpot, tas rada bažas, kas notiek – vai saule ir aktīvāka, vai […]

“Labi, ka saslimšana ar jauno vīrusu ļoti samazinājusies, tikai domāju, ka pāragri priecāties. Kas zina, kādas atskaņas būs Jāņu garajām brīvdienām. Saka gan, ka, uzturoties ārā, inficēšanās iespējas mazākas, bet cilvēki nāca kopā, dziedāja, neliegsimies, arī dzēra, tad jau robežas šķiet vaļīgākas. Manuprāt, jūnijā vēl vajadzēja saglabāt stingrākus ierobežojumus, nu, vismaz pašvaldībām nevajadzēja rīkot pasākumus,” […]

“Veciem cilvēkiem, īpaši tiem, kas dzīvo dzīvokļos, karstajā laikā, kāds bija pagājušajā nedēļā, bija ļoti grūti. Kam kājas klausa, varēja iziet, kaut kur pasēdēt ēniņā, vējā, bet tiem, kam grūti staigāt, gan bija sarežģīti. Varbūt šādās ļoti karstās dienās pašvaldība var organizēt kaut kādu palīdzību? Varbūt varētu būt tālruņa numurs, uz kuru zvanīt un to […]

“Jādomā, ka Vaļņu ielu Cēsīs tomēr kādreiz kārtīgi notīrīs. Ielas malā visu dienu stāv automašīnas, kad tīra brauktuvi, zem mašīnām jau notīrīt nevar. Tā ir vasarā, tā bija arī ziemā. Vai tad nevajadzētu kādu laiku ierobežot braucamrīku stāvēšanu, lai varētu notīrīt visu ielu. Turklāt droši vien strādniekiem jau no algas to nenotīrīto platību neatrēķina,” sprieda […]

“Paņemu ceturtdienas “Druvu”, un man pretī siena ruļļi. Bet kur palikuši zārdi, tos vairs nekur neredz. Atceros bērnību, bija tik skaisti, kad sapļāva sienu, salika zārdos, pēc tam veda mājās, tas bija tik brīnišķīgs process. Un galvenais, siena zārdi tik ļoti iederējās Latvijas lauku ainavā. Tagad tā palikusi tukšāka,” teica lasītājs Juris.  

“Saeima beigusi ņemties ap administratīvi teritoriālo reformu, novadi izveidoti, bet īstas skaidrības tomēr nav. Ja gribēja veidot novadu vecā Cēsu rajona teritorijā, kāpēc vajadzēja atdot citiem Raunu? Tā dīvaini sanāk, Jaunpiebalga, kas ir krietni tālāk, ir piederīga novadam, bet Rauna nav? Laikam mums tās politiskās spēles nesaprast,” secināja Inese.  

“Cēsīs pie Vācu kapiem, šķiet, pērn novietoja lielu betona puķu podu, tur ziedēja puķes, šogad stāv tukšs. Vai tad pašvaldība būtu par to aizmirsusi,” jautāja cēsniece Anna.  

“Katru dienu braucu autobusā un, protams, lietoju sejas aizsargmasku. Gandrīz vienmēr gadās kāds braucējs, kuram tās nav. Esmu novērojusi, ka ir šoferīši, kuri aizrāda, bet citi ne. Diemžēl nevienam no vadītājiem neesmu redzējusi sejas masku. Vadītājus no pasažieriem autobusos, kuros braucu, nešķir aizsarg­siena. Vai tad šie noteikumi neattiecas uz visiem, kuri atrodas autobusā?” jautāja M.

“Pamazām visu visu ver vaļā. Tas labi, bet vai vajadzēja steigties ar spēļu zālēm. Un vēl strādā no agra rīta līdz pusnaktij. Cik daudzus nelaimīgos un viņu ģimenes šis laiks paglāba no spēļu ellēm un to nestā posta? Žēl, ka atkal kādam būs jācieš,” pārdomās dalījās pensionāre Cēsīs.  

“Piekrītu lasītājai, kura nesen “Druvai” teica, ka pansi­onāta “Mārsnēni” vadības pārmetumi par jaunās infekcijas slimības iespējamo ienešanu sociālās aprūpes centrā, visticamāk, ir nepamatoti. Man pašai nācies saukt neatliekamos, mediķi ir ļoti zinoši un piesardzīgi,” teica cēsniece K.

Otrajā pasaules karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie Meža kapiem Cēsīs nav pienācīgi apkopta. Nesen gāju garām, tur saaugušas zāles, nav kārtīgi nogrābts. Lai kā, šādas vietas jāuztur kārtībā,” atzina lasītāja Maija.  

“Klausos un skatos ziņu raidījumus par dažādām valdības iecerētajām reformām. Dzirdot, ko saka nozares, kurās tās paredzētas, rodas iespaids, ka neko nevajag mainīt, bet, ja vajag, tad noteikti ne tā, kā iesaka valdība. Man tad gribas sacīt kritiķiem, ja zināt, kā vajag, kāpēc neejat politikā un neveicat tās pareizās reformas? Īpaši te domāju tās iestādes, […]

“Lasīju vakardienas numurā par “Mārsnēnu” pansionātu. Diezgan neticamas šķiet uz Neatliekamās palīdzības dienesta mediķiem mestās aizdomas, ka it kā iestādē konstatētajā “Covid-19” uzliesmojumā varētu būt vainojami viņi. Jācer, ka atbildīgie dienesti izmeklēs lietu skrupulozi un par rezultātiem informēs arī sabiedrību. Citādi uz neatliekamās palīdzības mediķiem paliks pārāk smaga ēna, viņi, kas šobrīd strādā vairāk nekā […]

“Jācer, ka Cēsu ielās šonedēļ salabos tās bedres, kas radušās, domājams, veicot kādus remontus. Viena tāda vēl otrdienas rīta bija Vienības laukumā pie tiesas nama. Laukums norobežots, automašīnu kustībai atstāts maz vietas, no bedres nebija iespējams izvairīties. Vajadzētu atcerēties, ka satiksmes mierināšanas plāniem jāiet roku rokā ar ielu seguma kvalitāti,” teica autovadītājs ar 40 gadu […]