“Pirmoreiz brīvdienās braucu uz Drustiem pa jauno ceļu. Nepaguvu nopriecāties, kad jau biju galā, sapņi piepildās. Arī pretimbraucēji pieklājīgi, redzot, ka tuvojas kāda mašīna, piebremzē. Mani vecāki to nepiedzīvoja, ka pa asfaltu var aizbraukt līdz Drustiem. Gan jau manā mūžā varēs arī līdz Jaunpiebalgai,” pārdomas izteica Anita, dzimusi Drustos.
