“Bijām aizbraukuši sakopt tuvinieku kapus Skujenes kapsētā. Nepatīkamais pārsteigums neiziet no prāta. Izpļauts tikai ap kapliču, lai tiktu pie miskastēm, jābrien pa garu zāli. Mums nebija līdzi zābaku, es neuzdrošinājos kurpēs iet, man bail no rāpuļiem. Cilvēki jau sākuši bērt atkritumus taciņu malās, jo līdz miskastēm vienkārši nevar tikt. Citus gadus kapsēta vienmēr bija izpļauta, tagad, kad ar trimmeri pļaus, zāle lidos pa gaisu, apbērs kapu kopiņas. Kas noticis kapsētas kopējiem? Vai tikai uz kapu svētkiem kaut ko darīs? Braucām garām Āraišu kapsētai, tur zāle kā ar matu mašīnu izskūta,” pārdomās dalījās cēsniece Ausma.
