“Izlasīju “Druvā”, ka Cēsīs bijusi Labklājības ministrijas diskusija par demogrāfijas problēmu risinājumiem. Rakstā nav skaidra viedokļa, ko tad diskusijā izlēma, kādi tai rezultāti, lai veicinātu jauno cilvēku vēlmi veidot kuplākas ģimenes, audzināt vairāk bērnu. Es uzskatu, ka nekādi pabalsti šo jautājumu neatrisinās. Es, pensionārs, iztieku ar savu nelielo pensiju, spēju uzturēt sevi, savu dzīvesvietu, tad šaubos, ka jaunajiem cilvēkiem ar viņu ienākumiem, pat ja tas ir minimālais atalgojums, nav iespēju audzināt bērnus. Manuprāt, vaina ir tikai patērētāja domāšanā un pārlieku augstajās prasībās. Jaunie cilvēki pirmām kārtām domā par darbu, kur saņemt lielu atalgojumu, kā nopirkt mašīnu, aizbraukt ārzemju ceļojumos. Radīt un audzināt nākamo paaudzi daudziem ir otršķirīgs jautājums. Tāda attieksme pret dzīvi un vērībām mūsdienu nedrošajā situācijā ir gandrīz vai bīstama,” sacīja astoto gadu desmitu slieksni sasniegušais Zariņa kungs no Cēsīm.
