“Izlasīju “Druvā” Cēsu novada Sociālā dienesta stāstīto par padarīto un plānoto. Rakstīts, ka Vaives pagastā apzinātas sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju vajadzības. Jā, atceros, ka pirms dažiem gadiem mūsu mājā ienāca sociālais darbinieks, bet nekas tālāk nesekoja. Man ir 2.grupas invaliditāte, ir onkoloģiska slimība, esmu operēta. Ļoti ierobežota pārvietošanās, pat telpās varu staigāt tikai ar kruķiem. Vīrs ir krietnos gados, meita nedzīvo ar mums kopā, bet arī viņai ir onkoloģiska saslimšana un invaliditāte. Nesaņemu nekādu palīdzību, pie mums neviens neienāk, lai vismaz pastāstītu, kam varētu pieteikties,” sacīja Vaives pagasta iedzīvotāja.
