Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Cēsnieki ierakstīti vēsturē

Jānis Gabrāns
17:46
27.12.2017
56
Gramata 1

Latvijas vieglatlētika šogad svin 120 gadu jubileju. Par godu nozīmīgajam notikumam izdota Latvijas vieglatlētikas vēstures triloģijas otrā daļa, kas aptver 1944. – 1991.gada notikumus.

Ilggadējais vieglatlētikas treneris Elmārs Ozols ieradās redakcijā, lai pastāstītu par šo notikumu, norādot, ka grāmatā atrodami vairāku Cēsu puses vieglatlētu uzvārdi, gan viņa, gan citu treneru izaudzinātie.

Viņš stāsta, ka grāmatā minēti vien tie vieglatlēti, kuri bijuši Latvijas PSR čempionātu uzvarētāji, godalgoto vietu ieguvēji PSRS čempionātos, arī citās Vissavienības sacensībās, arī starptautiskās sacensībās, Eiropas un pasaules čempionātos.

E. Ozols atzīmē, ka konkurence visās PSRS līmeņa sacensībās bija milzīga un iekļūt labāko trijniekā nebija viegli. Arī Latvijas čempionātā tolaik konkurence bija krietni spēcīgāka un rezultāti daž­kārt augstāki nekā tagad. Pie­mēram, E. Ozola audzēkņa Jura Grustiņa 1971.gada PSRS tautu spartakiādē 5000 metru distancē uzrādītais rezultāts, kas vēl tagad ir Latvijas rekords šajā distancē. 47 gadu laikā tas nav labots! Var atgādināt, ka J. Grustiņš savulaik bija zināms arī kino cienītājiem, jo filmējās galvenajā lomā Rīgas kinostudijas filmā “Karalienes bruņinieks”.
“Jau no 1957.gada esmu saistīts ar vieglatlētiku, grāmatā minētie sportisti, treneri man ir labi pazīstami. Tāpēc ir lieliski, ka izveidots šāds apkopojums, kas parāda, kādi Latvijas atlētiem bijuši panākumi. Vieglatlētikas zinātājiem grāmata daudz liek atcerēties, bet nezinātājiem tā atklāj daudz jauna un interesanta. Pie­mēram, zinām, ka šķēpmetējs Jā­nis Lūsis ir olimpiskais medaļnieks, bet varbūt nezinām, ka viņš ir arī divpadsmitkārtīgs PSRS čempions. 12 gadus pēc kārtas uzvarēt PSRS čempionātu, tas ir izcils panākums. Turklāt viņš ir arī četrkārtējs Eiropas čempions. Katra lapa grāmatā sniedz interesantu informāciju,” atzīst E. Ozols.

Lai grāmata būtu uzskatāma, tajā aprakstīti katra gada nozīmīgākie notikumi Latvijā, PSRS un visā pasaulē, kuros savu vārdu ierakstījuši mūsu valsts vieglatlēti. Katra gada noslēgumā tabulā uzskatāmi atrodami Latvijas PSR čempionu vārdi visās disciplīnās.

Viņa audzēkņu uzvārdi lasāmi ilgā laika posmā, no 1964.gada līdz pat 1989.gadam. Kāds no viņiem minēts vienu reizi, taču netrūkst to, kuru uzvārdi grāmatas lapās atrodami gadu no gada. Starp titulētākajiem jāmin Anita Stukāne, toreiz Balode, kura piecus gadus trenējās pie E. Ozola, tad aizgāja uz Rīgu. Viņa veiksmīgi startēja gan augstlēkšanā, gan tāllēkšanā, kļūstot par daudzkārtēju Latvijas PSR čempioni, PSRS čempioni un godalgoto vietu ieguvēju, bet īpaši veiksmīgs A. Stukānei bija 1979.gads, kad viņa kļuva par Pasaules kausa ieguvēju un arī Pasaules universiādes uzvarētāju tāllēkšanā. Šajā gadā A. Stukāne tika atzīta par populārāko sportisti laikraksta “Sports” aptaujā. Viņas kontā arī vairāki Latvijas rekordi gan tāllēkšanā, gan augstlēkšanā. Viņai arī zelta medaļa PSRS čempionātā 4x100m stafetē.

Grāmatā atrodamas ziņas arī par daudziem citiem E. Ozola audzēkņiem: J. Grustiņš, Melita Jakoba, Silvija Leingarde, Sar­mīte Veisa, kura, lecot “šķērītē”, uzvarēja PSRS junioru čempionātā, sasniedzot rezultātu 1,55 m. Aija Veisa, Ivars Janke, Raitis Ravinskis, kurš tagad ir galvenais treneris Valmierā, Ilgonis Miķel­sons, Ieva Riekstiņa, Gints Bitītis, Laila Grīnberga, Vilnis Vaļkins.
Vēl E. Ozols atzīmē vairākus cēsniekus, kuri minēti šajā grāmatā, bet trenējušies pie citiem treneriem. Tie ir: Laimonis Kivlenieks, Artūrs Baļķis, Māris Reinsons, Aldis Vanags, Jānis Mičulis, Normunds Rozenšteins.

Grāmatā arī iespējams izsekot Latvijas rekordu attīstības hronoloģijai, kā arī atrast citu interesantu informāciju par vieglatlētiku laikā no 1944. līdz 1991.gadam. Atsevišķi apkopoti Latvijas vieglatlētu starti un panākumi PSRS izlašu sastāvos Pasaules un Ei­ropas čempionātos un Olimpis­kajās spēlēs.

Lasot var izsekot, kā gadu no gada mainījušās rezultātu noteikšanas tehnoloģijas, kā attīstījies pats sporta veids, un uzzināt daudz ko citu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Džeinas Eglītes atvadu spēle

06:03
12.11.2025
236
1

Līdz ar pēdējo Latvijas futbola čempionāta spēli aizvadītajā svētdienā sieviešu līgā starp komandām “Riga FC Women” un “RFS Women” ardievas šai līgai un arī komandai “Riga FC Women” teikusi cēsniece Džeina Eglīte. Pēdējā spēlē viņa laukumā devās pamatsastāvā, 53.minūtē tika nomainīta, un šis bija īpašs brīdis. Abu komandu spēlētājas izveidoja simboliskus goda vārtus, pavadot Džeinu […]

“FK Pārgauja” pirmo apli noslēdz bez zaudējumiem

08:57
11.11.2025
167

Ar perfektu bilanci – septiņas uzvaras septiņās spēlēs – pirmā apļa turnīru Latvijas florbola čempionāta 2.līgas Austrumu grupā noslēgusi komanda “FK Pārgauja”. Kā jau rakstīts, pēc vairāku gadu pārtraukuma komanda ar nosaukumu “Pārgauja” atgriezās florbola apritē. Sevi jāpierāda, sākot spēlēt 2.līgā, bet viņi sev izvirzījuši nopietnu mērķi – jau pirmajā sezonā censties tikt uz augšu. […]

Gandrīz 250 kilometri diennaktī… skrienot

06:33
08.11.2025
103

Oktobra vidū Francijas pilsētā Albi notika pasaules čempionāts 24 stundu skrējienā. Uz starta stājās vairāk nekā 400 dalībnieku, kuru vidū arī 14 ultragaro distanču skrējēji no Latvijas. Latvijas izlasē sevi labi parādīja cēsnieks Rihards Āboliņš, kurš noteiktajā laikā pieveica 248, 215kilometrus. Latvijas izlases sastāvā šis bija otrs labākais rezultāts, kopējā ieskaitē Rihardam 30.vieta, bet V40 […]

Ar pasaules čempionāta medaļām

06:35
07.11.2025
76

No pasaules čempionāta 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kas norisinājās Turcijā, ar medaļām atgriezušās Cēsu jaunās dambretistes māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Pasaules jauniešu čempionāts 100 lauciņu dambretē desmit dažādās vecuma grupās meitenēm un zēniem risinājās no 24.oktobra līdz 1.novembrim, izspēlēti trīs turnīri: klasiskajā dambretē, rapidā jeb ātrajā dambretē un ātrspēlē. Latvijas izlase uz Turciju devās […]

Adrenalīns un ātrums

06:33
06.11.2025
86

Cēsnieks Ritvars Krūmiņš jau četrus gadus nodarbojas ar autosportu. Oktobra sākumā CVS trasē Talsos aizvadīts noslēdzošais, piektais, posms Latvijas Autosprinta Kausa sezonā. Sīvā konkurencē, cīnoties ar auto tehniskiem pārbaudījumiem un konkurentiem par sekundēm un pat milisekundēm, sportists kopvērtējumā ieguva 2.vietu gan junioru klasē, gan 1600 klasē, piekāpjoties vien kurzemniekiem. Vērtējot aizvadīto sezonu, R. Krūmiņš atzīst: “Viss […]

Uz volejbola viļņa

08:22
03.11.2025
128

Sākušās spēles Latvijas volejbola čempionāta visās līgās, arī jaunatnes čempionāts. Cēsu novada komandas spēlē Nacionālajā līgā, Reģionālajā/ Vidzemes līgā, arī jaunatnes čempionātā. Nacionālā līga Komanda “Līgatne” arī šajā sezonā spēlē Nacionālajā līgā. Pērn regulārajā čempionātā Austrumu grupā viņi ieņēma 5.vietu un neiekļuva izslēgšanas spēlēs, bet turnīrā par 7.-14.vietu. Viņi 14 spēlēs izcīnīja deviņas uzvaras, kas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi