Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Ar “gaziku” autokrosā uz uzvarām

Mareks Dainis
07:29
09.11.2023
19
Bruno Copy 2

Pazīstamais autosportists Bruno Leimanis ir dzimis cēsnieks un joprojām saistīts ar mūsu pusi. Arī šī sezona viņam bijusi veiksmīga, septembrī Bruno kļuva par Igaunijas autokrosa smagajām mašīnām čempionu GAZ-51/52 klasē. Ar Bruno esam pazīstami sen, intervija notiek neformālā gaisotnē. Runājam, kā sākušās viņa autosportista gaitas un kādi ir nākotnes plāni.

– Tu esi viens no visilgāk startējušajiem smagās autokrosa divīzijas sportistiem Latvijā – vairākas reizes kļūstot gan par Latvijas, gan Baltijas, gan Igaunijas čempionu. Cik sezonu bagijos, sauktos par krokodiliem, un cik smagajās automašīnās esi aizvadījis? 
– Krokodilos nobraucu pilnas desmit sezonas no 1993.gada līdz 2003.gadam, bet smago automašīnu klasē, ieskaitot šo sezonu, – startēju jau trīsdesmit gadus.

Savu autosportista karjeru sāku, mācoties Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Tajā laikā mans tēvs startēja autokrosā, es braucu līdzi skatīties un palīdzēt. Man pašam pirmais starts bija 1991.gadā Staicelē. Gāja visādi, debijas sacīkstes beidzu ar nolauztu bagija stūri rokās, bet azarts un interese ņēma virsroku, un jau tajā laikā sapratu, ka vēlos to turpināt.

Pirmo pilno sezonu ar GAZ-51 bagiju aizvadīju 1993.gadā, bet 2000.gadā izcīnīju pirmās nopietnās godalgas un ieguvu Latvijas un Igaunijas čempionāta titulu. 2009.gadā kļuvu par Latvijas čempionu, turklāt ieguvu sporta meistara titulu. 2010. un 2012.gadā biju Latvijas čempions, 2014.gadā Baltijas čempions, bet 2016.gadā Igaunijas čempions. 2018.gadā kļuvu par Baltijas kausa ieguvēju, bet 2023.gada sezonu noslēdzu kā Igaunijas čempions.

– Tavs tētis Dainis arī labi brauca, un tu pat kādu laiku paspēji pabraukt kopā ar viņu krokodilos jeb B6000 bagijos, kā tos sauc pašlaik. Cik daudz esi iedvesmojies no tēva?
– Kopā ar tēti Daini Leimani krokodilos esmu nobraucis lieliskus desmit gadus. Ir bijuši skaisti brīži, ir bijuši lieli zaudējumi, arī asas vārdu pārmaiņas savā starpā, bet, lai vai kā mums gājis, tētim liels paldies par visu! Viņš bija labs braucējs, savā karjerā ieguvis daudz titulu. No tēta esmu iemācījies daudz tehnisko lietu, tāpat viņš palīdzējis ar padomu sacensību laikā – kā un kur pareizi veikt apdzīšanas manevrus, kad labāk piebremzēt un, pats galvenais, vienmēr cienīt konkurentus.

– Braukt smagajos bagijos gribēji tu pats, vai tas tomēr bija tēta sapnis? Kāpēc nolēmi likt punktu B6000 bagiju klasei un pārsēsties D-12 kravas auto? 
– Braukt smagajos bagijos gribēju pats, jo tā bija pirmā sporta mašīna, ar ko man bija iespēja vispār uzsākt autosportista gaitas. Tajā laikā citas iespējas nemaz neizskatīju. Pieļauju, tētis jau sen klusībā cerēja, ka arī es kādreiz braukšu autokrosā.

B6000 bagiju pret D-12 kravas auto nācās nomainīt, jo sākotnēji Igaunijas čempionātā biju vienīgais Latvijas sportists, kurš startēja ar bagiju. Sacīkstes vienlaicīgi tika rīkotas gan Latvijā, gan Igaunijā, un autosportistiem bija iespējas izvēlēties, kurās piedalīties. Ar laiku Igaunijas trasēs jau parādījās arī citi Latvijas sportisti gan bagijos, gan kravas auto.

Bet pāreja no bagijiem uz sma­go klasi notika pavisam amizantā veidā. Labs draugs Jānis Elperis, kurš arī bija aizrautīgs GAZ-51 kravas auto braucējs, piedāvāja man spēkus izmēģināt autokrosa smago auto klasē. Protams, ilgi nedomāju un piekritu – gatavs auto ir, tik jāparūpējas par tā uzturēšanu un jābrauc.

Mana debija “kraviniekos” notika 2004.gadā. Sacensību bija ļoti daudz, un aizlienētā mašīna tika tehniski tik ļoti noslogota, ka pēc vairākām sezonām to vairs nebija vērts atjaunot. Tā tiku pie nākamās automašīnas, ko uzticēja krusttēvs Aigars Grīslis. Tieši viņš pēc manis sasniegtiem re-zultātiem un iemaņām saprata, ka man ir jāturpina startēt šajā sporta veidā, lai sasniegtu augstākus mērķus.

– Kas, tavuprāt, ir īpašs smago autokrosa braucamo klasēs? Kāpēc tu tik ilgi turies tieši pie šīs disciplīnas? Lasītāji noteikti grib arī zināt, cik ilgi tu plāno braukt smago mašīnu autokrosā. Vai ir kādi mērķi, kurus vēlies vēl sasniegt, un tad mest mieru? 
– Manuprāt, īpašs šajā smago autokrosa braucamo klasē ir tas, ka šīs automašīnas savā ziņā ir ļoti atšķirīgas no citām krosa mašīnām. Pirmkārt, tās ir lielas. Tas ļoti piesaista cilvēku uzmanību, lai gan jāatzīst, ka par D-12 klases smago automašīnu jeb tā saucamo “gaziku” joprojām mēdz domāt tikai kā par spēkratu, ar kuru braukt pa lauku ceļiem un izmantot saimniecībās. Taču to diezgan viegli var pārbūvēt par jaudīgu un saistošu sporta mašīnu, tādu, kāda tagad ir man un arī citiem smagās klases sportistiem.

Pie D-12 smagās klases disciplīnas turos, jo šajā sporta mašīnā esmu ļoti daudz ieguldījis. Un runa nav tikai par finansēm. Cik ilgi vēl plānoju ar to startēt? Kamēr sasniegšu savus mērķus. Dažus no tiem jau esmu realizējis: man bija iespēja piedalīties arī smago auto sacīkstēs Krievijā, tāpat esmu sasniedzis Igaunijas meistara titulu. Klusībā domāju startēt līdz 55 gadu vecumam, bet kas to zina, daži mērķi ir sasniegti, bet vēl ir, kur tiekties.
– Ja autokrosam metīsi mieru, vai ir doma pamēģināt kādu citu klasi, piemēram, Open 2500 ar jaudīgu pilnpiedziņu vai aizmugures piedziņas raķeti? 
– Ja izlemšu noslēgt braucēja karjeru D-12 klasē, tad metīšu mieru autosportam vispār, uzskatu, ka būšu tam dāvājis jau pietiekami daudz laika un veselības. Varbūt atradīšu sev līdzvērtīgu braucēju, kam būs gan azarts, gan gribēšana, gan varēšana piedalīties D-12 divīzijā, un varēšu būt viņa treneris un padomdevējs.
 
-Būsim reāli. Pat ar visu igauņu dalību – smago automašīnu autokross Baltijā iet uz beigām. Kāpēc un kādas ir tavas prognozes, cik ilgi tas vēl būs iespējams un kāpēc igauņus mēs redzam, piemēram, Smiltenes trasē, bet uz Jēkabpils sacīkstēm viņus ir grūtāk pierunāt atbraukt? 
– Cik ilgi pastāvēs šis autosporta veids, man grūti komentēt, bet, runājot par smago automašīnu sporta likteni kopumā, varu teikt, ka viss vairāk vai mazāk ir saistīts ar rocību. Latvijas autosporta sacensības, salīdzinot ar smago auto sacīkstēm Igaunijā, ir daudz kvalitatīvāk noorganizētas, tieši tādēļ Igaunijas sportisti tās apmeklē un ir diezgan kuplā skaitā redzami Smiltenē. Šo trasi igauņi īpaši iecienījuši, jo tieši tur ik gadu tiek organizēts kāds no viņu čempionāta posmiem.

Kāpēc nebrauc uz Jēkabpili? Domāju, tas ir tikai naudas jautājums, jo igauņiem turp mērojams diezgan tāls ceļš.

– Tu noteikti vēlētos pateikt paldies ne tikai tētim par ievirzīšanu autosportā, bet arī saviem atbalstītājiem.
– Protams, paldies tētim par visu to labo, ko man devis! Paldies arī krusttēvam Aigaram Grīslim par uzticēto auto un pielikto roku tā uzlabošanā! Bet vislielākais paldies par atbalstu, pacietību un izturību manai ģimenei.

Tāpat lielu paldies es saku mehāniķiem, bez kuriem nav iedomājama mana gatavošanās sacensībām, kā arī mašīnas uzturēšana kārtībā sacensību laikā. Paldies Ivaram Zariņam, Andžam Anso­nam, Matīsam Leimanim, Emī­lam Ozoliņam, Jānim Rāce­nim no Blomes, Ventam Ruķim un Mairim Rudem! Liels paldies arī lielajam un uzticamajam atbalstītāju un fanu pulkam, radiem, draugiem un sponsoriem!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Lekrings” tomēr tiek pie zelta

05:02
24.04.2024
117

Lai arī pirms nedēļas rakstījām, ka Cēsu virslīgas vīriešu florbola komanda “Lekrings” šogad valsts čempionātā palika vien trešajā vietā, tagad jāteic, ka sezonai tomēr izdevās pielikt arī zelta punktu. Kaut mazāku, bet tomēr.  Sestdien notikušajā Latvijas 1. čempionātā florbolā 3 pret 3 cēsnieki dramatiskā finālā ar 7:6 pieveica “Rubenes” vienību, kļūstot par pirmajiem šī formāta […]

“Apse” nosargā titulu

15:32
22.04.2024
61

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzies apvienotais Cēsu un Smiltenes novada čempionāts basketbolā, kam sākotnējais nosaukums bija Vidzemes basketbola līga.  Šajā sezonā čempionātā startēja septiņas komandas: piecas no Smiltenes novada, viena Igaunijas komanda un “Apse” no Cēsīm. Regulārajā turnīrā komandas izspēlēja vienu apli, “Apse” izcīnīja piecas uzvaras, piedzīvoja sāpīgu zaudējumu 83:84 pret “Basketbola klase Valkā”. Izslēgšanas […]

“Lekrings” bronzas mirdzumā

05:41
18.04.2024
66

Aizvadītās nedēļas nogalē (13.,14.04.) medaļas sadalīja Latvijas florbola čempionāta virslīgas komandas, un šoreiz bronzas medaļas gan kluba “Lekrings” vīriešu, gan sieviešu komandām. Atkārtots panākums Kā pirmās cīņā par medaļām iesaistījās “Lekrings” dāmas, kurām bronzas spēle notika ceturt­dienas vakarā. Jau no pirmajām minūtēm bija redzams, ka Cēsu komanda noskaņojusies tikai uz uzvaru. Te var atcerēties, ka […]

Orientieristiem sākas cīņa par Latvijas kausiem

06:14
15.04.2024
98

Latvijas kausā orientēšanās sportā jau aizvadīti pirmie posmi. Sezona sākās Lieldienu brīvdienās, bet pagājušās nedēļas nogalē risinājās divu dienu orientēšanās sacensības “Kurzemes pavasaris”, pulcējot vairāk nekā 750 orientieristu, viņu vidū arī kupls skaits Lietuvas sportistu. Savu varējumu rādīja arī komandas “Meridiāns OK/ CPSS” pārstāvji.  Divu dienu kopvērtējumā elites grupās labākie: dāmām Leonarda Baltiņa, kurai 4.vieta, […]

Stadions četros gadalaikos izskriets

13:59
13.04.2024
48

Jau trešo sezonu sporta klubs “Ašais” un tā vadītājs Austris Āboliņš piedāvā īpašas sacensības, skriešanas seriālu “Stadions 4 gadalaikos”. Jau nosaukums vēsta, ka dalībniekiem ir iespēja Cēsu stadionā startēt ik sezonā, arī tik neierastajā – ziemā, kad, šķiet, stadionā neviens neskrien. Katrā posmā dalībnieki veic atšķirīgu distanci – vasarā 400 m, rudenī startē jūdzes skrējienā, […]

Sezona iesākta veiksmīgi

07:10
11.04.2024
40

Ventspilī aizvadīts Latvijas ziemas čempionāts mešanu disciplīnās. Lai arī nosaukumā iekļauts vārds “ziemas”, patiesībā šīs ir sezonas pirmās vieglatlētikas sacensības stadionā. Tajās jau ierasti sacenšas diska, šķēpa un vesera metēji. Uz Ventspili no Cēsīm devās arī vairāki trenera Māra Urtāna audzēkņi, lai rādītu spēkus diska mešanā. Sezona iesākta ļoti atzinīgi, pārvedot mājās vairākas godalgas. Īpaši […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi