Laikrakstam “Druva” zvanīja kāda cēsniece un pastāstīja, ka pie pilsētas robežas kādreizējās kokaudzētavas dīķa malā stāv dzērve, kurai ievainots spārns.
Tuvojas ziema un saprotams, ka putns var aiziet bojā. Tādēļ “Druva” organizēja kaut ko līdzīgu ekspedīcijai – putna glābšana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 4. vada vīri, kuri todien dežurēja, bija atsaucīgi un nāca palīgā putnu sagūstīt. Viņiem ikdienā ne tikai jādzēš uguns, bet bieži vien jāpalīdz arī citos glābšanas darbos. Dzīvniekus no nelaimes glābt iznākot diezgan bieži, sacīja vada komandieris Atis Ezergailis. Glābšanas dienesta vīri, zinot, kā jāķer putns, sagatavoja tīklu. Pelēkais vientuļnieks bija paslēpies vecajās smilgās pie dīķa un pirmajā brīdī nebija pamanāms. Glābšanas dienesta vīri tam klusu pietuvojās. Putns, sajutis briesmas, mēģināja lidot, bet savainotais spārns neklausīja. Guntars Sokolovs uzmeta tīklu. Putns kliedza, bet nekur vairs nevarēja sprukt. Tā kā Gaujas Nacionālā parka darbinieki ieteica to nogādāt Rīgas zooloģiskajā dārzā, tad “Druva” veda putnu turp. Brauciena laikā tas uzvedās ļoti godīgi un, ielikts kastē, rāmi gulēja. Tikai dzeltenās acis ik reizi, kad ieskatījos kastē, uzmanīgi vēroja, kas notiks.
Rīgas zooloģiskajā dārzā putnu pieņēma veterinārārste Māra Čavare, kura šeit strādā jau 25 gadus un specializējusies
putnu ārstēšanā. Ieraudzījusi, ko esam no Cēsīm atveduši, tūlīt norādīja, ka nepazīstam dzērves. “Tas ir zivju gārnis, šausmīgi nešpetns putns. Brīnos, kā laukos cilvēki neatšķir putnus, ” teica veterinārārste un konstatēja, ka putna spārnā ir veca, nepareizi sadzijusi trauma. Pēc spārnu galos nodilušajām spalvām varēja konstatēt, ka putns to vilcis pa zemi. “Šis gārnis nekad nelidos,” secināja ārste un piebilda, ka tas ir liels kaitnieks. “Tiem, kam pieder zivju audzētavas, šis putns ir gatavais bieds. Tas ar savu garo knābi satraumē zivis, un tās iet bojā. Būtībā tas ir zivju slepkava. Zivju gārņi stundām ilgi var stāvēt, kā statujas sastinguši dīķu vai upju malā, gaidot, kamēr garām peldēs kāda zivs. Tad ar aso knābi to samaitā. Šis putns zivis vairāk satraumē nekā noķer. Zivju gārņi ir ļoti nesaticīgi putni. Tos nevar turēt kopā ar citiem dzimtas brāļiem. Zivju gārņiem ir ļoti bīstams knābis un ar to tas mērķē ļoti precīzi. Šie putni pa ziemo aizlido un līdz Latvijas pavasarim uzturas Nīlas krastos. Šis gārnis ir atpalicis no sava bara, jo tagad tam jau bija jābūt prom,” teica veterinārārste un piebilda, ka šim putnam nepieciešama vientulība, zooloģiskajā dārzā atsevišķa telpa, jo kopā likt ar citiem ūdensputniem šo vientuļnieku nedrīkst.
Zivju gārnis palika veterinārārstes Māras Čavares aprūpē. Par viņas profesionalitāti liecināja tas, ka šis, pēc viņas vārdiem, kašķīgais putns pilnīgi pakļāvās. Uzlikts uz apskates galda zem lielās lampas, gārnis ne knāba, ne grasījās aizmukt, bet padevīgi ļāva apskatīt savainoto spārnu. “Ir daudzi putni, kas prot izlikties beigti. Ļoti labi aktieri šajā ziņā ir stārķi. Tie ļoti labi prot notēlot beigta putna lomu, ” stāstīja M. Čavare. Ārste ieteica, ka ar savvaļas putnu un dzīvnieku glābšanu nevajadzētu aizrauties, jo daba pati šīs problēmas atrisina. “Glābjot ne vienmēr izdarām pareizāko, jo dabas likumā paredzēts izdzīvot stiprākajam,” uzsver M. Čavare un savu teikto papildina ar domu, ka putni ir gudrāki par cilvēkiem, jo izstumj no ligzdas to, kam pasaules spēks nav pa plecam. “Cilvēki šos nabadziņus savāc un mēģina izaudzināt, bet putns zina, kuri bērni tam būs spēcīgi dzimtas turpinātāji, par kuriem jārūpējas,” stāsta ārste un pievēršas zivju gārnim. “Šim putnam ir neārstējama spārnu trauma, tas ar sevi nekad netiks galā. Lai zooloģiskā dārza apmeklētāji šo putna kroplību neredzētu, spārnu nāksies amputēt un izveidot tā, lai apmeklētājiem šī trauma nebūtu redzama. Zooloģiskajā dārzā cilvēkiem jārāda nevis invalīdi, bet tādi dzīvnieki, kādi tie redzami dabā,” uzsvēra M. Čavare. Fakti par zivju gārni (Ardea cinerea): Lielākais gārnis Eiropā. Spārnu atvēziens ir 1,7 metri. Medī uzglūnot – iebrien seklā ūdenī un gaida, līdz zivs piepeld pietiekami tuvu, tad iedur zivij ar garo, smailo knābi. Lidojot vai atpūšoties tā kakls saliekts S burta veidā. Ligzdo vienkopus augstos kokos. Izplatīts Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Augumā var sasniegt līdz 1,25 m. Latvijā rets un aizsargājams putns.
Komentāri