Ceturtdiena, 22. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Zilākalna Marta. Leģenda atmiņās

Druva
12:53
15.06.2012
76
Mg 8707

Leģendas dzīvo. Gadi skrien, bet cilvēku atmiņās aizvien uzplaiksnī cilvēki, notikumi. Zilākalna Martas jeb, kā rakstīts oficiālajos dokumentos, Martas Rācenes vārds pazīstams visā Latvijā.

Par Martiņu stāsta tie, kuri reiz pie viņas vērsušies pēc palīdzības, runā tie, kuri kaut ko dzirdējuši par viņu.

Vēl un vēl atcerēties pazīstamo dziednieci mudina folkloras pētnieces, LU profesores Janīnas Kursītes veidotā izstāde par Zilākalna Martu un tikšanās reizes. Jau

16 vietās Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Rīgā. Tagad Raunā, pirms tam Jaunpiebalgā, pavisam drīz Smiltenē.

Izstādes pamatdomu ieskicē tās nosaukums “Kaut kas no debesīm”.

Pirms

trim gadiem žurnāliste Aiva Kanepone gatavojās intervēt

Raunas “ Renslavu” saimnieci un līdzi uzaicināja Janīnu Kursīti. “Šķūnītī atradām daļu no Martas arhīva. Pat sapņos kas tāds nebija rādījies. Kleitas bija

bēdīgā stāvoklī, Rundāles pils restauratori tās restaurēja. Daļa grāmatu, sarakste ļoti cietusi, bet ir restaurējama. Tur bija vēstules, lūgumi, pateicības

no visas bijušās Padomju savienības,” stāsta Janīna Kursīte. Tad arī radās doma par izstādi, kurā redzams šķūnītī atrastais.

“Rauna viņas dzīvē ir nozīmīgs dzīves posms,” uzsver folkloras pētniece. Viņa Martu nav satikusi, pazīst vien no citu stāstiem. “Leģendām apvīts cilvēks. Šodien cilvēki tiek pazemināti, internetā katru var veikli sajaukt ar dubļiem, šķiet, apkārt viss netīrs. Un ir grūti noticēt leģendām. Bet visgrūtākajos laikos cilvēki izdzīvojuši, pateicoties leģendām, leģendāriem cilvēkiem,” domās dalās Janīna Kursīte un pastāsta dažas leģendas, kas dzīvo, kuras cilvēki stāsta tālāk.

“Zilākalna Marta esot ierakstīta septiņu pasaules slavenāko dziednieku sarakstā. Cilvēki, kuri sapratuši viņas nozīmi mūsu garīgajā, fiziskajā veselībā, paši viņu tajā ielikuši. Vienmēr ir kāds pamats, un tauta piepušķo klāt. Pat nezinu, vai tāds saraksts vispār ir. Bet leģenda dzīvo,” saka folkloras pētniece un pauž pārliecību – Latvijas desmit 20.gadsimta ievērojamāko personību sarakstā noteikti būtu Zilākalna Martas vārds. Viņas devums tautas garīgajai un fiziskai stiprināšanai nav pārvērtējams.

Stāsta, ka viņai bijusi zeltaina aura un, iestājoties tumsai, viņa spīdēja. “80. gados vēl par auru vispār nerunāja, bet viņa bija cilvēks ar caurredzošām acīm, varēja pateikt, kas kuram aiz ādas, spēja pacelt neticīgo. Cik ļoti šodien noderētu viņas uzmundrinošais vārds! Materiālā situācija daudziem ir smaga, bet vai

tas, par ko uztraucies, nav nieki…

Mums daudz kā pietrūkst, bet vai būtu laimīgi, ja to iegūtu? Sakot tikai, ka viss ir slikti, nevaram izveidot pozitīvo.

Martai

bija prasme visus noskaņot uz kopīgu pozitīvu noskaņu. Negatīvo pārmalt uz pozitīvo. Šodien labie vārdi izplēnējuši, dzīve sit pa spārniem. Runāt labus vārdus nenozīmē liekuļot. Senči to labi pieprata,” stāsta Janīna Kursīte.

Raunēniete Biruta Ceijere atceras, kā 80.gadu sākumā devusies pie Martas pēc palīdzības.

„Pagalmā gaidījām cilvēki divdesmit. Visus sasauca iekšā. Viņa sēdēja uz dīvāna, izskatījās nogurusi. Kaķis bija klēpī. Visi sanākušie grūstījās, kurš sēdēs tuvāk. Atmiņā kāda ģimene, kura bija atvedusi meitenīti, ārsti pateikuši, ka neko līdzēt nespēj. Meitene gulēja aizmigusi tēvam uz pleca. Marta izprasīja par meiteni, tad noteica: “Tie ārsti jau paši pie manis brauc.” Tad viņa jautājusi, kāpēc bērnam ielikuši tik aukstu vārdu – Ieva, labi esot Kristīne, Marija. Viņa

paglaudīja meitenei galvu. Aprunājās ar dažiem, paglaudīja kaķīti, tad paklusēja, aiztaisīja acis un skaitīja Tēvreizi.

Galds istabā bija pilns ar produktiem sāli, cukuru, ko cilvēki paņēmuši līdzi, lai viņa

spēcina.

Lai gan vienā istabā bijām cilvēki ar dažādām kaitēm, problēmām, Marta radīja gaišu noskaņu,” atceras raunēniete.

Arī Janīna Kursīte uzsver, ka Marta allaž devusi padomu par krāsām apģērbā, personvārdiem. “Šodien vecāki bērniem liek

it kā labskanīgus vārdus,

bet tie ir kā čaula, tajos nav tradīcijas, pamata,” bilst folkloras pētniece.

Emīlija Smukule savulaik Martai šuvusi kleitu. “Drēbe bija viņai pašai – gaiša ar zaļām puķītēm,” stāsta Emīlija un atceras, kā viņai sāpējis īkšķis, ka nezinājusi, ko iesākt. Marta paņēmusi pirkstu, paturējusi, pēc tam tas nekad nav sāpējis.

“Ir cilvēki, kuri teikuši – man nepalīdzēja. Nevajag domāt, ka cilvēks ir Dievs un var visiem palīdzēt,” atgādina Janīna Kursīte. Leģendās par Zilākalna Martu ir arī stāsts, ka iepriekšējās dzīvēs viņa bijusi priesteriene, karaliene, karavadone, sakrājusi zināšanas un spējas. Runā arī,

ka savā simtgadē viņa pārdzimusi ar vēl lielākām spējām. Cilvēki stāsta, ka Marta savā dzīvē palīdzējusi 70, pat 75 tūkstošiem cilvēku. “Neviens jau nav skaitījis un nezina. Skaidrs – viņa palīdzēja daudziem. Man sajūta, ka tas ir mūsu laiks, kad

mēģinām visus noliekt gar zemi, bet tos, kuri aizgājuši, pacelt. Katram gribas pasapņot un iecelt Martu citā iemiesojumā,” domās dalās Janīna Kursīte.

Par Zilākalna Martu krājas atmiņas. Katrs nākamais stāstītājs kaut ko piepušķo, un dzimst leģendas. Tām tik ļoti gribas ticēt. Kā spēkavotam.

Šogad paliek 20 gadi, kopš Zilākalna Marta aizgājusi mūžībā. Elza Skrodele, pie kuras

Marta dzīvoja Iecavā, ierosinājusi, ka

nākamgad dziednieki katrs varētu iestādīt kociņu zemes stūrītī pie mājas – Martas dārzu. Varbūt svētbirzi? Viņai taču tik ļoti patika puķes, koki. Un tā nav leģenda.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iecirkņu vēlēšanu komisijas gatavojas 7.jūnijam

00:00
22.05.2025
68

Cēsu novadā vēlētājus gaidīs 29 vēlēšanu iecirkņos. Cēsu novada vēlēšanu komisija kopā aicināja iecirkņu komisiju priekšsēdētājus un sekretārus, lai pārrunātu aktuālo. Visos iecirkņos strādās pieredzējuši darbinieki, katrā ir arī kāds, kuram komisijas locekļa amatā bus pirmās vēlēšanas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Cēsu novadā piedalījās 12 703 pilsoņi jeb 36,54% balsstiesīgo,    Latvijā – 34,01%. Skuje­nes vēlēšanu […]

Lai saudzētu vidi, tā jāiepazīst un jāizprot 

00:00
21.05.2025
41

Cēsīs, Rožu laukumā, nevar nepamanīt savdabīgu ēku un tās labiekārtoto apkārtni. Te radīta vides izglītības konceptvieta “ŠŪNA” sarunām, izziņai, pieredzei, diskusijām, pārdomām un redzesloka paplašināšanai. “Šī vieta nav muzejs un nav izstāde, tā dzīvo ar notikumiem, kas te katru nedēļu notiks. Apmeklētājiem būs iespēja gūt atbildes, iedvesmu un idejas, kā atbildīgi izmantot resursus, kas var […]

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
31

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
29

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
149

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
47

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
23
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
18
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
37
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
30
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
46
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi