Jau pāris nedēļas laukos acis priecē dzelteni ziedošie ziemas rapša lauki. Rapsi Cēsu rajonā audzē vairākas saimniecības, arī Veselavas pagasta zemnieku saimniecība “Marģeri”.
Saimniecības pārvaldnieks Andis Elviņš, rādot ziedošos laukus, atzīst, ka rapsi audzēt ir izdevīgi, taču trīs iepriekšējos gados tas izsalis. Rapsi saimniecībā audzē apmēram 20 hektāros. Kopumā graudaugi – kvieši, rudzi, mieži, auzas, nedaudz arī griķi – tiek audzēti apmēram 90 hektāru platībā, lielākoties nomātās zemēs. Audzēts tiek arī āboliņš un timotiņš.
Pērnā gada iepirkuma cenas apmierināja graudaudzētājus, arī A. Elviņu. Raža pārdota Vidzemes agroekonomiskajam kooperatīvam un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai „LATRAPS”. A. Elviņš atzīst, ka līdz pērnajam gadam graudu audzētāji strādājuši būtībā bez peļņas, pat ar zaudējumiem. Lai gan graudu iepirkuma cenu palielināšanās bija nepieciešama, tomēr līdz ar šo procesu palielinājās arī citu produktu – pārtikas, lopbarības cenas.
Visus lauksaimniekus šogad negatīvi ietekmē izmaksu ievērojamā sadārdzināšanās. A. Elviņš uzsver, ka sāpīga ir minerālmēslu augstā cena – tā palielinājusies gandrīz divas reizes. Zemnieks plāno, ka, iespējams, minerālmēslus vajadzētu jau laikus iegādāties nākamajam gadam, tomēr pagaidīt liek nestabilitātes sajūta. Grūti prognozēt, kas notiks ar iepirkuma cenām šogad. Izskanējušas bažas, ka tās varētu kristies, taču nav zināms, cik lielā apmērā.
Zemnieks uzskata, ka izdevīgi būtu, ja Latvijā tiktu ražots slāpeklis. “Kādēļ to nevarētu darīt? Ja būtu valsts ražoti minerālmēsli, tad varētu notikt sadarbība – zemnieki minerālmēslus iegādātos lētāk un graudus līdz ar to arī pārdotu lētāk.”
Degvielas cenu kāpums, kas jūtams gandrīz ik nedēļu, zemnieku šogad tik sāpīgi neskāra, jo tā iepirkta jau pērn, turklāt lielos apjomos, līdz ar to par izdevīgākām cenām. A. Elviņš neslēpj, ka bez valsts un Eiropas Savienības atbalsta zemniekiem būtu grūti un nāktos strādāt bez peļņas, iespējams, ar zaudējumiem. “Tādā stāvoklī esam novesti, ka bez palīdzības nevaram izdzīvot,” atzīst zemnieks. Augstās izmaksas un salīdzinoši ar citām valstīm nelielais atbalsts rada situāciju, ka Latvijā saražotajam grūti konkurēt ar citās valstīs ražoto.
Par spīti grūtībām, A. Elviņš ir darba spara piepildīts un atzīst, ka iesāktais jāturpina. Pašlaik kultūras aug labi. Ziemājiem labvēlīga bijusi siltā ziema, tomēr vasarājiem pašlaik pārāk sausi laika apstākļi. Nepieciešams lietus, tomēr zemnieks jau laikus tam sagatavojies un laukus apsējis agri un ātri.
Arī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta agrotehnisko pētījumu grupas vadošā pētniece Līvija Zariņa piekrīt, ka situācija ziemas rapša laukos ir laba. Citus gadus problēmas radījusi pārziemošana, taču, pateicoties siltajai ziemai, šogad tas izdevies veiksmīgi.
Tomēr citām kultūrām pamatīgas ziemas neesamība ir nelabvēlīgs faktors. Augsne daudzviet nav tāda, kādai vajadzētu būt, un augi tajā nejūtas labi, turklāt siltie laika apstākļi ziemā ļāvuši pārziemot arī kaitēkļiem un slimībām. Pētniece vērtē, ka labības un rapša laukos situācija nav laba un ir nepieciešams veikt augu aizsardzības pasākumus.
L. Zariņa vērš uzmanību arī vēl kādai problēmai. Ne vienam vien zemniekam nākas atklāt, ka iegādātā sēkla nav bijusi pietiekami kvalitatīva un jau tagad sāk pievilt.
Komentāri