Vairāki desmiti rajona zemnieku, sēdušies traktoros un vieglajos auto, vakar devās uz Rīgu, lai piebiedrotos lauksaimniekiem no citiem Latvijas novadiem.
Visiem bija viens mērķis – izteikt protestu valdības vienaldzīgajai attieksmei pret lauksaimniecību, kā arī turpinātu uzstāt, lai īstenotu pasākumus nozares stabilizēšanai.
Uz Rīgu devās arī Taurenes pagasta SIA “Liepas M” saimnieks Modris Liepiņš. Viņš atzīst – situācija lauksaimniecībā ir kritiska. Aizvien nepatīkami pārsteidz pieaugošie kredītprocenti, tie palielinājušies pat uz pusi. M. Liepiņš: “Nedomāju, ka zemnieki bija neapdomīgi, ņemot kredītus un izmantojot iespējas attīstībai. Latviešu zemnieki arī beidzot gribēja normāli strādāt. To taču var redzēt, ka lauki ir atdzīvojušies – tīrumi apstrādāti, pļavas nopļautas. Un cik ilgi mēs varējām braukt ar veco tehniku? Rati jau krita nost! Valdība atbalstīja, teica, lai izmantojam iespējas, pērkam, kopjam. Un tagad sanāk, ka viss bija pa tukšo. Visu savām rokām darījām, visu par savu naudu maksājām.” Zemnieks domā, ka normāla piena iepirkuma cena būtu 19 vai 20 santīmi par litru. Tad būtu iespējams strādāt.
Valdības sēdē vakar nolēma, ka lauksaimnieku atbalstam tiks novirzīti 27 miljoni latu. Paredzēts ātrāk izmaksāt tiešos maksājumus, būs atbalsts piensaimniecības ciltsdarba maksājumiem, palielinās Lauku attīstības fonda pamatkapitālu, lai nodrošinātu garantijas apjoma palielināšanu investīciju un citu attīstības pasākumu ieviešanai lauksaimniecības produktu ražošanā un pārstrādē. Līdzekļus izmantos arī kredītgarantijām un kredītmaksājumu atvieglošanai, kā arī eksporta atbalstam.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve, SIA ”Stalbes Agro” vadītāja Aija Balode atklāja, ka lauksaimnieku prasības ir daļēji apmierinātas. Tas vismaz šobrīd stabilizēs situāciju nozarē. A. Balode, kura arī piedalījās valdības sēdē, vērtē, ka daļa ministru un arī premjers beidzot izpratuši piena nozares asās problēmas.
Vaicāts, vai piešķirtais atbalsts izglābs lauksaimniekus no krīzes, Veselavas pagasta zemnieks, “Caunīšu” saimnieks Aldis Zilveris atzīst, ka pagaidām to ir grūti prognozēt. Tomēr zemnieks piekrīt, ka šī beidzot ir valdības pretimnākšana.
Ne visi lauksaimnieki atbalstīja prasību pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisijas. Līdz otrdienas pēcpusdienai tā arī nenotika. Bet M. Liepiņš vērtē, ka prasība ir pamatota, jo sešos gados ministrs nav spējis risināt problēmas, veidot ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, turklāt lielākoties no viņa dzirdēti vien solījumi. Tam piekrīt arī A. Zilveris. Viņš atgādina, ka arī pērn piena akcijas laikā M. Roze solījis risināt nozares problēmas, tai skaitā jautājumu par nesamērīgi augstajām piena cenām veikalos un zemajām iepirkuma cenām. A. Zilveris atgādina arī to, ka jau vairākus gadus atbalsts lauksaimniecībai nav 2,5% no valsts budžeta, lai gan to paredz likums: “Gadu no gada valdība nav pildījusi apņemšanās. Ir tikai solīts. Tagad redzam rezultātus. Turklāt mums jākonkurē vienotā tirgū, lai gan subsīdijas Latvijas zemniekiem ir mazākas nekā citās ES valstīs.”
Komentāri