Liekas – nu, cik var par Ukrainu runāt un rakstīt, it kā pašiem savu problēmu trūktu! Jā, protams, netrūkst. Tomēr paldies Dievam un arī Ukrainai, ka mēs varam “noņemties” ar savām problēmām, nevis satraukties par reālu karadarbību un visām no tās izrietošajām sekām. Jāatzīst, daļa sabiedrības, šķiet, ir visai nogurusi no kara tēmas mūsu ikdienas dzīvē. Un var jau arī ļoti labi saprast, jo neba mēs katrs varam diži palīdzēt, lai karš ātrāk izbeidzas. Tiesa, ASV prezidentu gan pieticība nenomoka, un viņš ik pa laikam nāk klajā ar paziņojumiem saistībā ar abām karojošajām valstīm.
Ukrainā ASV prezidenta Donalda Trampa izsludināto pamieru enerģētikā uztver ļoti piesardzīgi, jo Ukrainai ir ļoti ierobežota informācija, ko tas nozīmē, Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” paudis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.
Jāpiebilst, ka aizvadītajā nedēļā Kijivas mērs Vitālijs Kličko mudinājis cilvēkus, kuriem tāda iespēja ir, uz laiku pamest galvaspilsētu. Pildegovičs atzīmēja, ka paziņojums izskanēja laikā, kad Krievija pastiprināja uzbrukumus pilsētas tiltiem.
“Pašā pilsētas centrā ir Dņepra – tā ir milzīga upe, kas trīsreiz platāka nekā Daugava Rīgā. Patona tilts ir aptuveni 1500 metru garš, un pēdējo divu nedēļu laikā ir notikuši vairāki Krievijas uzbrukumi gan Dienvidu tiltam, gan Ziemeļu tiltam. Protams, ka šādi uzbrukumi paralizē pilsētas dzīvi, ļoti būtiski tiek apgrūtināta satiksme un nestrādā metro. Jāņem vērā, ka tā ir četru miljonu pilsēta un diennaktī šos tiltus šķērso ap 600 000 iedzīvotāju. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik Rīgas iedzīvotāju. Tātad šajās dienās tiešām dzīve bija ļoti apgrūtināta, un tāpēc mērs aicināja iedzīvotājus, tā teikt, nedaudz samazināt kustību un izmantot iespēju dažas dienas pārlaist vai nu vasarnīcās, vai pie radiem,” skaidro vēstnieks.
Pašlaik nav pazīmju, ka Krievija būtu gatava noslēgt pamieru, tāpēc Eiropai jāturpina atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan finansiāli un jāpalīdz tai sagatavoties ziemai, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot minētos ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par enerģētikas pamieru un vienošanos ar Krieviju par dīzeļdegvielas piegādēm.
Prezidents pagaidām atturējās izdarīt tālejošus secinājumus no Trampa paziņojumiem. E. Rinkēvičs norādīja, ka pēdējā pusotra gada laikā starptautiskajā politikā bijusi vērojama vairāk vai mazāk kontrolējama neprognozējamība, bet politiskajā retorikā gan par Tuvo Austrumu krīzi, gan karu Ukrainā bijuši uzplūdi un atplūdi.
Prezidents brīdināja, ka nākamais gads var būt izšķirīgs arī Eiropas turpmākajam atbalstam Ukrainai. Vairākās Rietumeiropas valstīs ir partijas, kas iestājas par palīdzības pārtraukšanu. Rinkēvičs norādīja uz Vācijā pārstāvētu nostāju par enerģētiskās sadarbības atjaunošanu ar Krieviju un Francijā paustiem aicinājumiem pārtraukt finansiālo atbalstu Ukrainai.
Nesen televīzijas sižetā intervētie ukraiņi stāstīja, ka viņiem reāli nav iespēju pamest Kijivu un doties, piemēram, uz Ļvivu. Lai arī katrs tikai nedaudz ieskicēja situāciju, kā pašlaik dzīvo, atliek vien šausmās nodrebināties, iedomājoties to ikdienas ritumu faktiski bez elektrības, bez siltuma un dažkārt arī bez ēdiena. Tāpēc Ukrainai atkal (un turpmāk) ir jābūt mūsu dienaskārtībā. Līdz pat kara beigām. Slava Ukrai-nai – varoņiem slava!
