Atkal Cēsu vecpilsētā atrastas unikālas vēstures bagātības. Pilsētā veicot ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un izbūvi, Lielajā Katrīnas ielā atklātas arheoloģiskas vērtības – domājams, Katrīnas vārti no 17. gadsimta, kā arī koka konstrukcijas no viduslaiku Cēsu apbūves. “Būvdarbu trasē, kas skar Cēsu vecpilsētas daļu, sekojam strādnieku gaitām, veicot arheoloģisko uzraudzību. Šogad strādājām Lielajā Līvu, Kalēju, Mazajā Katrīnas, Torņa, Pils, Lielajā Skolas ielā, kā arī citviet. Uzraudzības darbu gaitā Lielajā Katrīnas ielā zem jaunāko laiku uzslāņojuma konstatējām izteiktu kultūrslāņa kārtu, kas satur senākas liecības par pilsētas attīstību. Pamanāmākie atradumi bija apaļkoki. Labi redzamas to apstrādes pēdas – nedaudz aptēsti un pat ar noteiktiem iecirtumiem. Atsegumā pret 12. namu konstatējām arī dēļus un intensīvu kultūrslāņa kārtiņu, kas bija piesātināta ar skaidām, mizām un uzturā lietoto dzīvnieku kauliem,” “Druvu” informēja arheoloģe, Dr.hist.h.c. Zigrīda Apala, kuras vadībā noris arheoloģiskā uzraudzība. Diemžēl atseguma niecīgā apjoma dēļ nevar noteikt, kāda bijusi atklāto koku funkcionālā nozīme, tomēr tie neapšaubāmi pieder viduslaiku Cēsu apbūvei. Z.Apala skaidro: “Būvdarbu tranšejas ir šauras – aptuveni metru vai pusotru platas. Dziļumā tās vēl sašaurinās. Līdz ar to mūsu rīcībā ir tikai neliels „lodziņš”, kurā varam ieskatīties – kas tur varētu būt bijis?” Taujāta par citiem atklājumiem Lielajā Katrīnas ielā, senvēstures pētniece atklāj: “Pret 27. namu tranšejas profilā atklājās mūra celtnes fragments. Pamanījām un attīrījām pusotru metru augstu un gandrīz divus metrus platu no dolomīta akmeņiem mūrētu sienu. Prieks, ka būvdarbu gaitā tas netiks iznīcināts. Ieslīpā konfigurācija vedina domāt par tās piederību 17. gadsimta plānos atzīmētajiem Katrīnas vārtiem. Apgalvot gan to nevar, jo atsegums ir pārāk fragmentārs. Taču pilnīgi noraidīt šo domu arī nevar.”
No plašākiem secinājumiem arheoloģe Z.Apala atturas, jo iegūtais materiāls vēl jāvērtē, tostarp jāveic no atsegtajām koka konstrukcijām paņemto dendrohronoloģisko paraugu analīze un iegūtie dati jāsalīdzina ar 2008. gada atradumiem Rožu laukumā, kur atsedza pašreiz zināmo senāko koka ēku Cēsīs. “Tomēr šķiet, ka uzraudzības gaitā līdz šim iegūtā informācija galvenokārt raksturos to pilsētas viduslaiku apdzīvotības periodu, kas saistās ar koka apbūvi,” bilst Z.Apala. Lielajā Katrīnas ielā arheologi Anda Vilka un Oskars Ušpelis, kā arī arhitekte Vija Caune pašreiz tikai seko zemes rakšanas darbiem tranšejās, apraksta, fotogrāfē, nozīmīgākajos posmos arī zīmē kultūrslāņa kārtas, savāc pamanītos lietiskos atradumus – māla trauku lauskas, uzturā lietoto dzīvnieku kaulus, kultūrslāni raksturojošās senlietas, piemēram, ādas apavu un galdiņtrauku detaļas, holandiešu pīpīšu fragmentus, dzelzs savienotājdetaļas, pakavus un citus priekšmetus. Arheoloģiskie darbi ļoti interesē arī garāmgājējus. Apkaimē dzīvojošo cēsnieku runās dzirdams pārsteigums, ka viņu mājas uzceltas uz mūra vārtiem. “Līdz šim pat prātā nebija nācis, cik augstu tagad atrodas te esošās mājas. Kāds kultūras slānis šajā laikā uzaudzis, ja tur, apakšā ir tik varenas būves! Vēsture ir interesanta, žēl tikai, ka viss ir zem zemes,” spriež sastaptie Lielās Katrīnas ielas iedzīvotāji. Arheologu darbs šajā ielā aizņems vēl labu laiku, taču nav nosakāms – cik ilgi. Tas atkarīgs no celtnieku darba un laika apstākļiem, kas kļūst arvien agresīvāki un apgrūtina arheologu darbu. Jāpiemin, ka atklātās vēstures bagātības saglabāsies arheologu zinātniskajos pārskatos un ziņojumos, bet būvdarbu gaitā atradumi atkal tiks aizbērti. Anda Dzenža
Komentāri