Nītaures pagasta bioloģiskā saimniecība “Lušēni” ir viena no bioloģiskā kooperatīva „Zaļais grozs” dalībniecēm.
“Lušēni” piedāvā žāvētus ābolus, upenes, burkānus, selerijas un bietes. Iepriekšējos gados žāvēti arī pastinaki, bet pēdējā sezonā nav izaugusi pietiekami liela raža.
2007. gada vasarā saimniecība iegādājās žāvēšanas skapi un elektrisko ēveli. Tika nokārtotas nepieciešamās atļaujas augļu un dārzeņu žāvēšanai, kā arī kāpostu skābēšanai. Tas bija sākums, lai pie pircējiem nokļūtu gardie žāvējumi.
“Lušēnu” saimniece Gaida Krūmiņa stāsta, ka pirms diviem gadiem sākusi ar upenēm, tad žāvēti arī āboli un selerijas. Kad “Druva” saimniecībā viesojās 2007. gada ziemā, G. Krūmiņa pastāstīja par ideju žāvēt arī burkānus. Tagad iecere ir īstenota. Pamēģināts žāvēt arī kāļus, sīpolus un ķiplokus, bet pircējiem vēl tos nepiedāvā. Tā kā garšas īpašības arī šiem žāvējumiem ir ļoti labas, iespējams, ar laiku tos gatavos pārdošanai. Dārzeņus žāvē temperatūrā līdz 400 C. Burkāni, bietes jāžāvē apmēram četras dienas, āboli – piecas, upenes – pat sešas, septiņas dienas. Būtiski, ka dārzeņos saglabājas uzturvielas.
G. Krūmiņa skaidro, ka žāvētos dārzeņus iespējams izmantot zupu, mērču un salātu gatavošanā, taču tie ir garšīgi arī uz sviestmaizēm un sausā, neuzbriedinātā veidā. Skaidiņās sarīvēto dārzeņu iepakojums izskatās neliels, tomēr G. Krūmiņa atzīst – tas ir mānīgi. Piemēram, vārot zupu jāuzmanās, lai burkāni vai bietes nepieberas pārāk daudz: “Pati, vārot zupu pieciem cilvēkiem, pielieku vienu palielu šķipsnu žāvēto burkānu. Tad ir labi, taču ar sauju ir par daudz. Tad zupa par saldu. Taču katram pašam jāpamēģina, kā labāk garšo. Arī vārot biešu zupu, nevajag pārcensties un pielikt pārāk daudz žāvēto biešu, jo zupa var iznākt pārāk stipra.
Žāvētos dārzeņus uzbriedinot ūdenī, tilpums palielinās septiņas līdz desmit reizes. Lai pusdienās varētu ēst svaigus burkānus, glāzē ielieku vien ēdamkaroti kaltēto burkānu un apleju ar ūdeni. Pēc pusstundas vai pat īsāka brīža glā-ze jau ir pilna.”
Līdz šim “Zaļā groza”, tai skaitā “Lušēnu” izaudzēto un pārstrādāto bija iespējams iegādāties ar interneta veikala starpniecību, kā arī Rīgā, Berga bazāra zaļajā tirdziņā un vairākos ekoveikalos. Cēsīs šie produkti nebija nopērkami, taču nesen uzsākta sadarbība ar veikalu “Ekospar”, kur nopērkami ekoloģiski ražoti produkti.
Komentāri